Krievijas Pareizticīgās baznīcas augsta ranga garīdznieka aizturēšana Čehijā iezīmē Kremļa reliģiskās diplomātijas un “maigās varas” beigu sākumu.
Metropolītu Ilarionu, laicīgajā vārdā Grigoriju Alfejevu, pēc anonīma ziņojuma saņemšanas par iespējamu narkotisko vielu neatļautu pārvadāšanu 24. maijā aizturēja Čehijas policija, garīdznieka automašīnā tika atrasti četri konteineri ar nezināmas izcelsmes baltu pulveri. Metropolīts saistību ar narkotikām noliedza un pēc īslaicīgas aizturēšanas bez apsūdzību uzrādīšanas ar tiesas lēmumu tika atbrīvots. Tomēr izmeklēšana turpinās - ekspertīze apstiprināja, ka viela ir aizliegto sarakstā, ziņoja raidorganizācijas “BBC News” krievu redakcija.
Iestudēta provokācija, anonīma vēstule, narkotiku “piesviešana”
Alfejeva automašīnu un viņa šoferi policija apturēja 24. maijā Karlovi Varos. Policisti neko nepaskaidroja un nekavējoties sāka transportlīdzekli pārmeklēt, medijiem stāstīja garīdznieka advokāti. Pēc nopratināšanas Ilarions no Čehijas izceļoja, aizturēšanu nosaucot par provokāciju, “iepriekš izplānotu akciju”: “Man nav un nekad nav bijusi nekāda saistība ar narkotiku tirdzniecību. Pat šāda apgalvojuma pieminēšana par mani kā garīdznieku ir pilnīgi melīga. Es pieprasu neatkarīgu un procesuāli nevainojamu incidenta izmeklēšanu.” Advokāts Mihals Pacovskis pauda, ka Ilariona aizturēšanas un kratīšanas laikā fiksēti procesuāli pārkāpumi, bet garīdznieka narkotiku tests bija negatīvs, ziņoja tīmekļa izdevums “Forbes.ru”. Ar tiesas lēmumu Ilarions un viņa šoferis pēc divām dienām tika atbrīvoti bez drošības naudas, ceļošanas vai jebkādu citu procesuālu ierobežojumu piemērošanas, teikts metropolīta “Telegram” kanālā.
Hierarha advokāti norāda, ka policija Ilariona automašīnu pārmeklēja pēc anonīma ziņojuma saņemšanas. “Esmu ļoti gandarīts, ka tiesa ņēma vērā aizstāvības argumentus,” paziņots viņa “Telegram” kanālā. Advokāti pieprasīja piekļuvi lietas materiāliem, lai iepazītos ar vēstules saturu - saņemšanas laiku, un vai tajā bija informācija par konkrētu transportlīdzekli, maršrutu, pasažieriem vai aizliegtām vielām bagāžas nodalījumā. Pēc aizstāvja teiktā, Ilariona pratināšana notika korekti, klāt bijis Krievijas konsuls. Metropolīts iepriekš paziņoja, ka nezina, kā konteineri varēja nonākt viņa automašīnā. “Patiesībā tēvam Ilarionam nekādu narkotiku nebija. Skaidri saskatāmas falsifikācijas pazīmes: dīvains zvans, vielas konfiscētas bez liecinieku klātbūtnes, šoferis un divi pieaicinātie draudzes locekļi tika speciāli aizvesti,” komentēja “Telegram” kanāls “ЕЖ”. Ilarions pārmeklēšanas brīdī klāt nebija, un tieši kādā veidā konteineri ar “balto vielu” nonāca viņa bagāžniekā, viņam joprojām neesot saprotams.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas (KPB) pilnvarotais pārstāvis, Maskavas patriarhāta Ārējo sakaru nodaļas priekšsēdētāja vietnieks, virspriesteris Igors Vižanovs Ilariona aizturēšanu nodēvēja par “klasisku iestudējumu” (“классическая подстава”), bet “narkotiku “piesviešanu” - par negodīgu tiesībaizsardzības struktūru iecienītu taktiku, aicinot Čehijas varas iestādes ievērot metropolīta tiesības, un solīja rīkoties, lai aizturētajam palīdzētu, ziņoja izdevums “The Insider”.
Krievijas Ārlietu ministrija protesta notu tradicionālā diplomātiskā formātā neiesniedza, 25. maijā nākot klajā ar paziņojumu, ka metropolīta Ilariona aizturēšana Čehijas Republikā ir “provokācija”. Otrdien, 26. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Čehijas Republikas pilnvaroto lietvedi Maskavā, lai par Ilariona aizturēšanu paustu oficiālu protestu, pieprasot viņa atbrīvošanu un izmeklēšanas izbeigšanu. Ilarions Kremļa ziņu aģentūrai TACC pastāstīja, ka no Čehijas izceļojis, jo bažījies par atkārtotu aizturēšanu, un par incidentu ziņos patriarham Kirilam, “turpmākais būs atkarīgs no baznīcas vadītāja lēmuma”. Pašlaik Ilarions ir atvaļināta bīskapa statusā. Baznīcas sistēmā atvaļinātie bīskapi saglabā savu amatu un liturģiskās privilēģijas, bet zaudē administratīvo varu. Par viņu turpmāko kalpošanu un pilnvarām lemj KPB patriarhs un Svētā Sinode.
Ilariona-Alfejeva karjeras līkloči
Iepriekš Ilarions bija viena no ietekmīgākajām personām Krievijas Pareizticīgās baznīcas hierarhijā.
Pretrunīgi vērtētais garīdznieks ilgstoši, no 2009. līdz 2022. gadam, darbojies KPB Maskavas patriarhāta Ārējo sakaru nodaļas vadītāja jeb faktiskā “ārlietu ministra” amatā. Tolaik viņš tika uzskatīts par vienu no KPB patriarha Kirila (Gundjajeva) tuvākajiem līdzgaitniekiem un, būdams viņa draugs un palīgs (vikārs), izcils teologs, vēsturnieks, mūziķis un pedagogs, tika minēts kā baznīcas galvas iespējamais pēctecis. Dzimis Maskavā, mācījies konservatorijā, iestājies klosterī Viļņā, kalpojis pareizticīgo baznīcās Lietuvā, studējis Oksfordā.
Ilarions no ietekmīgā amata 2022. gada vasarā tika negaidīti atstādināts un pārcelts KPB Budapeštas un Ungārijas metropolīta amatā, vadīja nelielo Budapeštas-Ungārijas diecēzi (eparhiju), bet kad viņa palīgs metropolītu apsūdzēja seksuālā uzmācībā, tika pārcelts uz Čehiju. Tomēr pēc skandālu virknes ar KPB Svētās Sinodes lēmumu par neatbilstību “mūka un garīdznieka tēlam” 2024. gada 27. decembrī Ilarions no vadošiem amatiem tika atbrīvots un nosūtīts “pensijā” (“на покой”). Galvenie iemesli bija mūka dzīvesveida pārkāpumi, ieskaitot seksuālas uzmākšanās skandālu, pirms lēmuma tika publicētas viņa bijušā asistenta liecības ar hierarha apsūdzībām seksuālā vardarbībā. 2024. gada jūlijā “Новая газета Европа” rakstīja, ka Ilarions savam palīgam, 20 gadus vecajam Georgijam Suzuki vairākkārt seksuāli uzmācies. Metropolīts apsūdzības noraidīja, tās nosaucot par apmelojumiem un izspiešanas mēģinājumu, norādot uz šantāžu. Pēc tam uz laiku viņš no Ungārijas eparhijas vadītāja amata tika atstādināts, bet vēlāk tomēr atlaists un nosūtīts kalpot uz Svēto Pētera un Pāvila baznīcu Karlovi Varos, Čehijas lielāko un nozīmīgāko pareizticīgo svētnīcu.
Ilariona “trimdas misija” Ungārijā
Jau vēlāk atklājās, ka metropolīts bija saņēmis Ungārijas pilsonību un iegādājies īpašumu netālu no Budapeštas vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā. Viņam pieder arī īpašums pusmiljona eiro vērtībā Francijā, netālu no Ženēvas ezera, Augšsavojas reģionā.
Tikai dažas dienas pirms Ilariona oficiālās apstiprināšanas Ungārijas metropolīta amatā 2022. gada 7. jūnijā Budapešta panāca patriarha Kirila izslēgšanu no sestās ES sankciju paketes, pēc tam atkārtoti bloķējot turpmākus mēģinājumus iekļaut Kirilu sankciju sarakstā, savukārt Ilarions par “labo darbu” pateicās Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, komentēja izdevums “Важные истории”. Daudzi uzskatīja, ka Ilarions nosūtīts trimdā, jo jaunajā realitātē, kad KPB atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, metropolīts, kurš studējis un kalpojis Eiropā, kļuva baznīcas vadībai un Kremļa varai pārāk neērts. Savukārt BBC Krievijas redakcijas intervētie eksperti uzskatīja, ka Ilarions pie Viktora Orbāna, galvenā KPB lobista Eiropas Savienībā, tika nosūtīts “delikātu uzdevumu veikšanai”, tostarp lai glābtu Krievijas Pareizticīgo baznīcu no sankcijām, rakstīja Rīgā bāzētais tīmekļa izdevums “Meduza”. Čehijas un Ungārijas mediji ziņoja par viņa iespējamajiem kontaktiem ar Krievijas Federālo drošības dienestu (ФСБ), kad rezonansi sabiedrībā izraisīja video ar Ilariona šaušanas treniņiem Lubjankā, ФСБ galvenajā mītnē Maskavā. Latviju Ilarions apmeklējis 2023. gada rudenī, tobrīd vēl Ungārijas metropolīta amatā, lai privāti tiktos ar sankcijām pakļauto miljardieri Pjotru Avenu.
Kremļa propaganda: tas ir naidīgo Rietumu uzbrukums
“Ja reiz saistībā ar gaidāmajiem notikumiem Krievijā notikusi provokācija pret metropolītu Ilarionu, tad atbilstoši (nemieru) plānotāju iecerēm KPB turpmākajos notikumos nav jāpiedalās, īpaši pēc baznīcas ietekmes un autoritātes zuduma Putina apkārtnē,” “Telegram” platformā raksta prokremliskais “Канал визионера”. “Tajā pašā sakarā būtu jāatgādina par KPB dedzīgākā misionāra, priestera Daniila Sisojeva slepkavību 2019. gadā nenoskaidrotas apstākļos, sabiedrībā populārā reliģiskā sludinātāja Andreja Kurajeva marginalizāciju un izraidīšanu (anafēmu) no KPB un Krievijas pēc tam, kad viņš iesaistījās bezcerīgā karā ar “geju lobiju” un Maskavas patriarhātu. Tāpat skandāli saistībā ar patriarha Kirila biktstēvu, arhimandrītu Eliju (Nozdrinu); baznīcas lielākā filantropa, nesavtīgā bīskapa Panteleimona (Šatova) nesaprotamo atkāpšanos no amata; vairāk nekā dīvaino ietekmīgā Simferopoles un Krimas metropolīta, Putina biktstēva Tihona (Ševkunova) palīga Popoviča-Ivankoviča lietu, kurš it kā plānojis pret viņu atentātu, kas beidzās ar liegumu apmeklēt Kremļa varas koridorus.
Ilariona tuvumā 2022. gadā infiltrētais Rietumu izlūkdienestu aģents Georgijs Suzuki 2024. gada vasarā metropolītu apsūdzēja par seksuālo uzmākšanos un aizmuka uz Japānu, turklāt apgalvoja, ka metropolīts bijis Kremļa un Viktora Orbāna valdības starpnieks, piedalījies augsta līmeņa sanāksmēs un personīgi pārvadājis koferus ar skaidru naudu. Tūlīt pēc Suzuki atgriešanās Japānā 2024. gada janvārī parādījās informācija par viņa regulārajiem kontaktiem ar Japānas vēstniecības Ungārijā trešo sekretāru Takumi Saito. Metropolīts Ilarions šai sakarā publiski paziņoja, ka viņa apsūdzētājs “jūtas ērti, bauda izlūkdienestu atbalstu”, jo tie atsakās viņu izdot tiesībaizsardzības iestādēm. Aizdomas raisīja arī Suzuki aiziešana - viņa pamestā koferī tika atrasta liela naudas summa un psihotropās vielas, savukārt tiesu medicīnas ekspertīze konstatēja, ka Suzuki publiskotie ieraksti ar Ilariona apsūdzībām ir viltojumi, tomēr Georgija Suzuki aresta orderis vēlāk tika anulēts. Ilarions gan Čehijā (kā ФСБ aģents), gan Krievijas plašsaziņas līdzekļos tika pakļauts nežēlīgai vajāšanai, cenšoties tiesas ceļā sevi attaisnot no apsūdzībām par seksuālu uzmākšanos, korupciju un grāmatu plaģiātu, kamēr tika aizturēts aizdomās par narkotiku glabāšanu. Totālie uzbrukumi vadošiem pareizticības pārstāvjiem ir šokējoši, jo ir abpusēji - nāk no Rietumiem un pašas Krievijas brīdī, kad notiek (vai jau ir notikusi) Krievijas nākotnei tik svarīgās kiberfrontes graušana un neprātīgā kādreiz tik izcilo Krievijas specdienestu potenciāla iznīcināšana ārzemēs,” secina “Канал визионера”.
“Bīstams produkts”
“Ilarions (Alfejevs) ilgu laiku bija Maskavas patriarhāta intelektuālākais un vienlaikus bīstamākais “eksporta produkts”. Kamēr patriarhs Kirils vietējās auditorijas priekšā uzstājās, izmantojot padomju laika poļitruka intonācijas, Ilarions runāja nevainojamā angļu valodā, debatēja Oksfordā, komponēja garīgo mūziku un Rietumos veiksmīgi veidoja mītu par “Krievijas tēlu, ko esam zaudējuši” - konservatīvu kultūras lielvalsti, kas joprojām vēlas, spēj veidot un uzturēt dialogu. Tieši par to viņu tik augstu vērtēja Kremļa tehnokrāti, piemēram, Putina administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Kirijenko. Un tieši tāpēc Ilariona nosūtīšana 2022. gadā uz Budapeštu nebija nekāda trimda, bet gan atbildīga Maskavas neoficiālā īpašā sūtņa misija pie Viktora Orbāna. Spriežot pēc rezultātiem, ar savu uzdevumu viņš tika galā lieliski, par ko liecina metropolītam steidzamā kārtā piešķirtā Ungārijas pilsonība un Budapeštas regulārie mēģinājumi bloķēt ES sankcijas, tai skaitā pret KPB vadību. Ar Ungārijas atbalstu Maskava Centrāleiropā būvēja sava veida politiskās un baznīcas ietekmes “rezerves lidlauku”. Tomēr šāda konstrukcija varēja pastāvēt tikai ar veco Eiropas politisko loģiku, kur labējie populisti bija gatavi bezgalīgi kaulēties ar Briseli, balansējot starp ideoloģiju, pragmatismu un Krievijas resursiem, un šķiet, ka šie laiki tuvojas beigām. Ilariona stāsts šodien vairāk izskatās pēc fiasko, sākot ar skandalozajām viņa bijušā palīga atklāsmēm līdz incidentam ar balto pulveri. Orbāna pozīcijas krietni sašķobījušās un demonstratīvi aizstāvēt KPB intereses viņš vairs atļauties nevar,” raksta “Telegram” kanāls “Плавильный котёл”. Budapeštas atteikšanās no veto par sankciju piemērošanu patriarham Kirilam nebija tikai taktiska piekāpšanās Eiropas Savienībai, bet signāls Maskavai: līdzšinējās garantijas vairs nav spēkā. ES 21. sankciju paketē pret Krieviju var tikt iekļauti KPB vadības pārstāvji ar Kirilu priekšgalā, ziņoja “Politico”.
KPB - biznesa un Kremļa “maigās varas” instruments
Maskavas patriarhāts darbojas kā viens no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes jeb “maigās varas” instrumentiem ar mērķi izplatīt “Krievu pasaules” (“Русский мир”) ideoloģiju, kas kalpo par pamatu Kremļa politiskajai un militārajai ekspansijai, tiecoties saglabāt un palielināt Maskavas ietekmi ārvalstīs, tostarp Latvijā. KPB vadība attaisno Krievijas agresiju Ukrainā, pasniedzot to kā “svēto karu” un “garīgo cīņu” pret Rietumu vērtībām. Baznīca tiek izmantota saiknei ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, saglabājot tos Kremļa propagandas informatīvajā telpā. Patriarhs Kirils un augstākās amatpersonas regulāri nāk klajā ar politiskiem paziņojumiem, piemēram, par krievu valodas statusu vai vēstures interpretāciju, kas atbilst oficiālajai agresorvalsts ārpolitikai. Caur draudzēm, svētceļojumiem un kultūras pasākumiem tiek izplatīta nostalģija par Padomju Savienību un impēriskās varenības ideja.
Kirils (laicīgajā vārdā Vladimirs Gundjajevs), kurš KPB vada kopš 2009. gada, 20. gs. septiņdesmitajos gados, 24 gadu vecumā, būdams VDK aģents ar pseidonīmu “Mihailovs”, Maskavas patriarhāta pārstāvja statusā (1971.-1974.) tika iecelts Pasaules Baznīcu padomē Ženēvā, pēc Šveices Federālā arhīva dokumentu izpētes secināja laikrakstu “Tages-Anzeiger”, “SonntagsZeitung” un “Le Matin Dimanche” žurnālisti Bernhards Odenals un Silvēns Besons. 90. gados viņš bijis iesaistīts tabakas, naftas biznesa un nekustamā īpašuma darījumos, kad KPB struktūras patriarha Aleksija II (laicīgajā pasaulē Aleksejs Ridigers) vadībā izmantoja valsts kvotas akcīzes preču, tai skaitā tabakas un alkohola beznodokļu importam. Pēc PSRS sabrukuma ar specdienestu un citu valsts struktūru atbalstu Maskavas patriarhāts guva peļņu dārgakmeņu, jūras velšu, cigarešu un alkohola beznodokļu importa biznesā, kur Gundjajevam bija svarīga loma. “Kirils tiek uzskatīts par cigarešu tirdzniecības karali, guva pat iesauku “Tabačņiks”,” rakstīja “Tages-Anzeiger”. Vēl viens KPB ienākumu avots bija naftas tirdzniecība, “un tas notika caur Šveici”. Vārdā neminēts bijušais Šveices Federālās policijas darbinieks pastāstīja, ka toreizējais patriarhs Aleksijs II, kuram laikraksts arī piedēvē sadarbību ar VDK, 90. gados devās uz Ženēvu ar privātu lidmašīnu un pārdeva naftu, ko viņam piešķīra valsts.
Kremļa “maigās varas” beigas?
“Jautājums par to, vai Ilarions zināja par viņa automašīnā atrastās vielas izcelsmi, pašreizējā politiskajā vidē vairs nešķiet tik būtisks. Situācijā, kad cīņā par varu politgrupējumi, korporācijas un specdienesti darbojas bez īpašiem ierobežojumiem, līdzīgi stāsti jau kļuvuši par ikdienu. Teorētiski tas varēja būt gan Čehijas varas iestāžu spiediena instruments, gan Kremļa elites iekšēja konflikta elements, jo Ilariona tēls un viņa saikne ar “civilistiem” Putina varas sistēmā specdienestus aizkaitināja. Pēc “Suzuki skandāla” metropolīta reputācija vairs neatbilst askētiska baznīcas diplomāta tēlam,” komentē “Плавильный котёл”. “Taču te svarīgs kas cits. Krievijas elite pārāk ilgi dzīvoja pārliecībā, ka ar lielu naudu un sakariem varēs ietekmēt Eiropu bezgalīgi - caur korumpētiem politiķiem un birokrātiem, labējiem populistiem vai baznīcu. Ilariona stāsts parāda, ka šis resurss strauji zaudē savu vērtību. Pieaugot ģeopolitiskām likmēm, daudzi Maskavas partneri Eiropā labāk izvēlas no Krievijas distancēties, tāpēc viens no Kremļa vērtīgākajiem sarunu vedējiem palika faktiski bez piesega. Kremlim tas ir nopietnāks simptoms nekā tikai metropolīta personīgā drāma. Krievija pakāpeniski zaudē “maigās varas” ietekmes sviras Eiropā. Varas sistēmā, kur dominē ultimāti un spēka valoda, tādas figūras kā Ilarions vienkārši vairs nav vajadzīgas. Beidzies diplomātijas, pienācis mazāk izsmalcinātu cilvēku laiks.”
