Kamēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācija sagaida pret Krieviju vērsta informatīvā kara eskalāciju un uzskata to par “vienu no lielākajiem izaicinājumiem” Valsts domes vēlēšanu priekšvakarā, varas eliti pārņēmusi nedrošības izjūta, rūgšana un vilšanās.
“Vēlēšanu kampaņa notiks informatīvi psiholoģiskā kara fonā,” Viskrievijas vēlēšanu ekspertu forumā “Сенеж” 23. maijā paziņoja Putina administrācijas Sociālo procesu monitoringa un analīzes departamenta vadītājs Aleksandrs Haričevs. “Runājot militārā valodā, ienaidnieka uzdevums ir mainīt cilvēku apziņu un uzskatus, lai tos iznīcinātu no iekšienes.”
Haričeva atbildības joma ir cenzūra un informācijas kontrole, “sabiedrības noskaņojuma uzraudzība, valsts vērtību veidošana”, piemēram, projekts “ДНК России” ar mērķi izveidot un nostiprināt vienotu valsts ideoloģiju un izglītības programmu, kas balstās uz tradicionālajām vērtībām un “krievu civilizācijas” koncepciju. Viņa vadītā struktūra nodarbojas ar informācijas ierobežošanu, plašsaziņas līdzekļu, interneta, ieskaitot ziņapmaiņas lietotnes “Telegram”, VPN pakalpojumu bloķēšanas un kontroles pasākumu koordināciju. Augstā ierēdņa komentāri atspoguļo Kremļa varas nostāju, ka alternatīvs viedoklis Krievijā tiek uzskatīts par slimību, tomēr opozicionāriem tiks dota iespēja “atveseļoties”, lai galu galā iegūtu “imunitāti”. Haričevs detalizēti aprakstīja, kā, viņaprāt, šis “karš” izvērtīsies.
Krievijas ienaidnieku informācijas karš
“Pirmā un galvenā atšķirība starp 2026. un 2021. gada (domes) vēlēšanu kampaņām ir tāda, ka Krievijā tiek īstenots informācijas psiholoģiskais karš jeb apzināta un mērķtiecīga sabiedrības ietekmēšana, izmantojot dezinformāciju un propagandu. Galvenais mērķis ir sēt bailes un paniku, šķelt sabiedrību un mazināt uzticību valsts institūcijām un drošības struktūrām (..) Informācijas karš ir totāls, skar visus iedzīvotājus, tam nav nekādu ierobežojumu un aizliegtu paņēmienu, metodes var būt ļoti dažādas (..) Civiliedzīvotāji ir leģitīms mērķis, prioritāte ir mūsu bērni. Otrkārt, tā ir terorisma draudu eskalācija. Kad Ukrainas bruņotie spēki nespēj gūt panākumus frontē, ienaidnieks ķeras pie teroristiskām darbībām, lai kompensētu zaudējumus frontē. Treškārt, tā ir moderno tehnoloģiju dramatiskā attīstība un ietekme. Vairāk nekā trešdaļu satura, ko redzam sociālajos medijos, ģenerē mākslīgais intelekts. Ceturtkārt, mūsdienu pasaule ir ārkārtīgi nestabila, ārkārtīgi nemierīga. Tas mūsu valsts pilsoņiem nedod stabilitātes un drošības izjūtu, tāpēc sabiedrības trauksmes līmenis ir samērā augsts. Nestabilitātes izpausmes ir, piemēram, situācija Hormuza šaurumā, karš Tuvajos Austrumos, Kubas blokāde un “speciālā militārā operācija". Mediju publikācijas, teksti, attēli, video vai saites sociālajos tīklos tiek izmantoti kā “kaujas lādiņi”, laikraksti un “Telegram” kanāli ir “artilērija”, televīzija ir “aviācija”; dažādi vēstījumi, jēdzienu nozīmes un to interpretācijas - “kaujas triecienelementi”; reklāmas, informatīvo vai personalizēto materiālu sūtījumi mērķauditorijai - “augstas precizitātes ieroči”,” klāstīja Haričevs. Viņš atgādināja par Putina administrācijas veiktā Krievijas sociālo mediju komentāru pētījuma rezultātiem: “…un mēs saprotam, ka 50% satura pie mums nonāk ārējās ietekmes rezultātā, par to liecina visas pazīmes. Puse no negatīvā satura, ko redzam sociālajos medijos, nav soctīklu lietotāju komentāri, bet speciāli iesūtīta/piespēlēta (“засланная”) informācija, ko aktīvi izplata mūsu sociālajos medijos un internetā”, Haričevu citēja Kremļa ziņu aģentūra TACC. Viņaprāt, viens no informatīvā un psiholoģiskā ietekmes kara rezultātiem esot arī straujš nepilngadīgo pastrādāto “ekstrēmistisko noziegumu” skaita pieaugums. Lai raksturotu “darbu ar Krievijas iedzīvotājiem”, kuri pakļauti “ārējai ietekmei”, Haričevs izmantoja medicīnas terminus: “Informācijas un psiholoģiskajam karam ir savas priekšrocības - tas ļauj aizsargāties, atgūties un izveseļoties. Pret šo ienaidnieka propagandu iespējams iegūt un stiprināt imunitāti (..)” Informācijas karš turpināsies arī pēc “speciālās militārās operācijas” beigām un sankciju atcelšanas, uzskata Putina ierēdnis.
“Haričeva paziņojumi, šķiet, ir sekas Putina administrācijas un specdienestu strīdam interneta ierobežojumu sakarā. Kremlis pret stingrākiem ierobežojumiem iebilst, savukārt specdienesti pieprasa aizliegumus un kontroli. Konflikts pašlaik daļēji nonācis publiskā telpā, piemēram, aprīlī Putina administrācijas Sabiedrisko projektu pārvaldes vadītājs Sergejs Novikovs paziņoja, ka “sabiedrība ir nogurusi no aizliegumu retorikas”,” komentēja izdevums “Агентство. Новости”.
Putins uzticas tikai specdienestiem un turpinās karot
Vairākas Kremļa amatpersonas, to vidū Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, privātā kārtā esot centušies pārliecināt Putinu atteikties no tik striktiem interneta ierobežojumiem, laikrakstam “The Guardian” atklāja divi “informēti avoti”. Tomēr mēģinājumi atrunāt Putinu bijuši pagalam neveiksmīgi: “Kamēr karš turpināsies, Putina prioritāte būs specdienesti (..) Esam pietuvojušies Ziemeļkorejai”. Interneta ierobežojumi “Maskavas elites” vidū izraisa neapmierinātību, drūmus jokus un pareģojumus: “Vakariņu laikā visi apspriež internetu. Ķīnas kontroles sistēma, ko vēl nesen Krievijā izsmēja kā cenzūras simbolu, tagad tiek pieminēta ar zināmu skaudību”.
Interneta kontroles pasākumi nogāza Putina reitingus līdz kopš 2018. gada zemākajam līmenim un izraisīja spēcīgāko neapmierinātības vilni par Kremļa varas rīcību un lēmumiem pēdējo astoņu gadu laikā - iekšpolitikā, ārpolitikā, ekonomikā un sociālajā politikā. Kremlis pat mainīja Putina reitingu aprēķināšanas metodoloģiju, lai tie atkal sāktu “pakāpeniski augt”. Atbilstoši Sabiedriskās domas pētījumu centra (ВЦИОМ) datiem, maija vidū Putinu “atbalstīja” 69,4% Krievijas iedzīvotāju - par 3,8% vairāk nekā aprīļa beigās, kad Putina oficiālais reitings bija zemākais kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā. Putina pieeja karam nav mainījusies, viņš joprojām grasās karu turpināt, tam piekrīt arī Eiropas un Ukrainas izlūkdienestu amatpersonas.
Sev “pietuvināto lokā” Putins licis saprast, ka līdz 2026. gada beigām Donbasa iekarošanu uzskata par pilnīgi iespējamu, pastāstīja divas amatpersonas ar “piekļuvi diktatoram”. Putina ambīcijas pieaugs, ja viņš saskatīs Ukrainas vājuma pazīmes frontē, apgalvo viņa tuvākie līdzgaitnieki. Tādā gadījumā Putins var dot pavēli armijai šķērsot Dņepras upi, lai iekarotu Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, par kuru aneksiju pēc fiktīviem referendumiem par pievienošanos Krievijai diktators paziņoja vēl 2022. gadā.
Sabiedrības sašutums un “katastrofas sajūta”
Mēģinājumi ietekmēt Putina lēmumus par karu un interneta bloķēšanu notiek augošas iekšpolitiskās spriedzes situācijā. Krievijas politiskās elites noskaņojumā šogad iestājies pagrieziena punkts, “ir milzu vilšanās par Putinu”, atzina kāds ietekmīgs uzņēmējs, piebilstot, ka “pieaug katastrofas sajūta (..) Neviens, protams, netic, ka rīt viss pēkšņi sabruks. Taču rodas pārliecība un izpratne, ka joprojām tiek pieņemti pilnīgi bezjēdzīgi un pašdestruktīvi lēmumi. Cilvēki, kuri agrāk Putinu aizstāvēja, to vairs nedara. Ir zudušas nākotnes cerības”, sūkstījās “The Guardian” avots.
“The Guardian” uzrunātā Putinam tuvā Kremļa propagandiste un ietekmele Ksenija Sobčaka laikrakstam pastāstīja, ka Krievijas sabiedrībā internets ir “ārkārtīgi jutīga tēma un izraisījis milzīgu sašutuma vilni”. Krievijas varas iestādes “ies tālāk” un bloķēs visas Rietumu sociālo mediju platformas, piespiežot lietotājus pāriet uz vietējiem analogiem, tas “ir tikai laika jautājums”. Sobčaka prognozē, ka tas varētu notikt nākamgad: “Es domāju, ka lēmums jau ir pieņemts.”
Nervozitāte liela, bet apvērsums nedraud
Tomēr gan Kremļa atbalstītāji, gan Putina kritiķi uzskata, ka apvērsums Krievijā ir maz ticams. Kāds izbijis augsta ranga ierēdnis, kurš personīgi pazīstams ar Putina bijušo favorītu, Drošības padomes sekretāru Sergeju Šoigu, par kura iesaistīšanos valsts apvērsuma organizēšanā informāciju pludināja Eiropas izlūkdienesti, sacīja, ka “viņš nekad pret Putinu neies”: “Šoigu armijā ir nepopulārs, viņam nav atbalsta.” Tāpat maz ticams, ka neapmierinātības izpausmes var sagaidīt no Krievijas tā dēvēto oligarhu puses - “daudzi no viņiem privātās sarunās par notiekošo šausminās, bet ir iebaidīti un klusē”. Varas koridoros valda nervozitāte, taču par eksistenciāliem draudiem Putinam runāt vēl pāragri, norāda vēl viens laikraksta avots Kremlī, kurš nesen ar viņu ticies: “Putins situāciju joprojām kontrolē.” Kāda “augstākā līmeņa Eiropas izlūkdienesta amatpersona” laikrakstam pastāstīja, ka daudzi Krievijas varas pārstāvji pašlaik nonākuši “problēmas atpazīšanas stadijā” - apzinās, ka situācija pasliktinās gan frontē, gan ekonomikā, taču pagaidām neko nemēģina darīt: “Viņi labi saprot, ka viss ir slikti. Bet es neesmu dzirdējis nevienu no viņiem jautājam: “Un ko mēs tagad varētu darīt lietas labā?”.”
Internets par labu uzvedību
Kremlī tiek apsvērta iespēja atļaut mobilo internetu dažas stundas divas reizes nedēļā, iesniegts jaunu ierobežojumu projekts, “internets ir jāslēdz pēc iespējas ātrāk, pirms Maskavā notiek liela asinsizliešana”, izlasāms “Telegram” kanāla “Кремлевская табакерка” 23. un 26. maija publikācijās.
Intervijā Sobčakai to apstiprināja odiozais Aleksandrs Dugins - Putinam tuvais radikālais krievu politiskais filozofs un neoeirāzisma pamatlicējs, kura ideoloģija tiek identificēta kā krievu fašisms. “Viņš ierosināja piekļuvi internetam piešķirt dozēti - par labu uzvedību,” raksta kanāls.
Putina administrācijas ierēdņi nesēž rokas klēpī salikuši un turpina Putina ideologu popularizēt. Šis “delikātais uzdevums” tika uzticēts propagandistei Sobčakai intervijā, kas dīvainā kārtā “sakrita” ar kratīšanām Krievijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas institūtā 20. maijā. Operācija ir labi pārdomāta un meistarīgi izpildīta. Neviens nepievērsīs uzmanību Sobčakas manipulācijām, tās kļuvušas pārāk garlaicīgas, toties mietpilsoņu galvās tiks iedzītas Dugina idejas. “Valstij ir jāiedveš bailes. Internets ir jānopelna. Represijas ir elites rotācijas mehānisms. Vēlēšanas nav mūsu ceļš - tā ir izrāde, ar tām neko nevar panākt. Rezultātā pie varas nāk tādi paši vai vēl sliktāki. Vladimirs Putins ir mīkla, īsts, sakrāls valdnieks. Katram valdniekam vajadzētu būt savam filozofam. Putins ir mūsu vēsturiskā ceļa kvintesence,” 25. maija intervijā Sobčakai klāstīja Dugins.
“Tomēr tas vēl nav viss. Aleksandrs Geļeviča dēls (Dugins) ar mums (“Кремлевская табакерка”) sazinājās un lūdza publicēt viņa jaunākos priekšlikumus saistībā ar interneta ierobežojumiem: “Internets ir jāatslēdz pēc iespējas ātrāk, pirms Maskavā notiek liela asinsizliešana. Kāpēc es to (asinsizliešanu) sagaidu? Mēs gatavojam nopietnus uzbrukumus Kijivai, par to šaubu nav. Visiem ir skaidrs, ka ienaidniekam ir pietiekami daudz iespēju, lai atbildētu. Mēs izliesim asinis Kijivā, un atbildes vietā notiks asinsizliešana Maskavā - kara laikā tas ir tikai loģiski. Un informācija par to jāsargā no noplūdēm internetā. Ieraugot asins peļķes un norautas ekstremitātes kaut kur Arbatā, kāds varētu sākt apšaubīt kara turpināšanas nepieciešamību. Vai arī kāds pēkšņi izlems, ka Kijivai labāk neuzbrukt. Nevajag kārdināt tautu, labāk atslēgt internetu, un viss būs kārtībā.”
Putina ideologs nezina, kad īsti visstingrākie interneta ierobežojumi tiks ieviesti, taču cer, ka tas notiks “visai drīz”. Kremlis atteicās komentēt Dugina izteikumus par “asinīm Maskavas ielās”. Tomēr norādīja, ka “dažas Aleksandra Geļeviča idejas saistībā ar interneta kontroli ņems vērā”.
Dugins ierosināja vēl stingrāk regulēt Krievijas iedzīvotāju piekļuvi internetam, lai cilvēki nezaudētu savu identitāti un dzīvotu reālu dzīvi”, komentēja izdevums “The Moscow Times”. Viņš uzskata, ka ziemā piekļuvi internetam varētu piešķirt biežāk, jo cilvēki vairāk laika pavada mājās, un ierobežot vai pilnībā pārtraukt pavasarī un vasarā, mudinot sazināties klātienē. Iepriekš viņš paziņoja, ka ar draugiem iespējams sazināties arī ārpus interneta, piemēram, ieteica svilpot zem logiem un braukt ar skrejriteņiem. “Ja internets tiks pilnībā atslēgts, īpaši pavasarī, cilvēki sāks staigāt, satikties, tērzēt, apmeklēt kafejnīcas un veikalus, meklēt jaunas pazīšanās un dzīvot īstu cilvēka dzīvi. Pēc tam internetu varētu atkal ieslēgt vēlā rudenī. Internetam Krievijā vajadzētu pielāgoties lāču un tauriņu sezonālajiem cikliem,” rakstīja Dugins.
Signāls “Putina elitēm”
Dugina parādīšanās intervijā pie Sobčakas nebija nejaušība, piekrīt aptaujātie kanāla “Кремлевская табакерка” avoti. “Duginam ir savs redzējums par Krievijas nākotni. Viņš ir putinisma ideologs, ietekmīga persona, ap viņu grozās daudzas citas ietekmīgas personas, kas iestājas par ilgstošu karu “līdz galīgai uzvarai”,” kanālam skaidro kāds avots Krievijas politiskajās aprindās. Cits avots norāda, ka tas bijis “signāls elitēm”: “Tiek daudz runāts par “speciālās militārās operācijas” izbeigšanu - ka jābeidz karot, ka pienācis laiks paņemt pauzi. Šīm elites grupām varas koridoros tiek parādīts, ka ir arī cits viedoklis.” Kāds ietekmīgs uzņēmējs sarunā ar kanālu apšaubīja, ka Kremlī visi piekrīt Dugina priekšlikumam. Turklāt viņš to uzskatīja par mēģinājumu izdarīt spiedienu uz tiem, kuri uzskata, ka pašreizējos apstākļos kara turpināšana ir pareizais risinājums: “Visi taču saprot, ka “militārās operācijas” galvenais mērķis nav ieņemt Kramatorsku vai atriebties par Starobiļsku. Taču, kad katru dienu jums uz galvas krīt arvien vairāk dronu, jūs sākat domāt: “Kamdēļ tas viss tagad vajadzīgs un kāda tam jēga?”.”
Putins vairs nav garants
“Tā sauktā elite sāk aptvert: ja Putins savā vietā paliks, cietīs visi,” komentē “Telegram” kanāls “Запретное мнение”. “Tās nav tikai kārtējās baumas par tēmu “Kremlī visi ir neapmierināti”, bet gan daudz nopietnāka procesa simptoms: varas sistēmā vairs nav pārliecības, ka novecojošais vadonis ir viņam uzticamo līdzgaitnieku biznesa aktīvu, īpašumu, statusa un ierastā dzīvesveida garants, kā aizvadītajās desmitgadēs to noteica neformālā vienošanās ar Putina varu. Kremļa interesēs jūs klusējat, izliekaties par lojālu, neuzdodat liekus jautājumus, pretī saņemot naudu, amatus, drošību un iespēju dzīvot savā privileģētajā pasaulē: ar villām, jahtām, sievām, mīļākajām, bērniem ārzemēs un augsta līmeņa veselības aprūpi. Taču Putins šo līgumu ir lauzis. Viņa kara apsēstība pārvērtusi Krieviju par aplenktu cietoksni, kur pat “elite” vairs nejūtas ērti. Ekonomika brūk, budžeta deficīts palielinās, internets ir apcirpts, bizness tiek slaukts, jebkurā brīdī var tikt slēgtas robežas, un jebkura vēl vakar “ietekmīga persona” var tikt represēta vai noslēpumainos apstākļos “negaidīti” mirt.
Elite var būt cik uziet gļēva, ciniska un korumpēta, taču tai piemīt pašsaglabāšanās instinkts. Kamēr Putins radīja stabilitātes ilūziju, viņu pacieta. Kamēr karš Ukrainā šķita Kremļa kontrolēta avantūra, varas elite to apkalpoja. Kamēr represijas skāra citus, tās tika attaisnotas. Bet kad vadonis no garanta pārvēršas par draudu, loģika mainās. Putina lielākā problēma nav zaudēts karš vai sagrauta ekonomika, bet ka šajā virpulī diktators parauj sev līdzi tuvākos līdzgaitniekus. Putina nebeidzamais karš ir veids, kā noturēties pie varas, kamēr “elite” riskē zaudēt visu, ieskaitot dzīvību. Tāpēc pat galma apvērsuma scenārijs vairs nešķiet fantāzija. Varas konstrukciju kopā satur tikai bailes un inerce - tajā pārāk daudz plaisu. Diktatūras reti sabrūk pēc viena nāvīga trieciena. Biežāk tās ilgi trūd no iekšpuses, līdz kādā brīdī kvēlākie atbalstītāji nonāk pie secinājuma, ka jāglābj pašiem sevi, nevis režīms. Un ja Kremlī tik tiešām pieaug “katastrofas sajūta”, galvenais jautājums vairs nav par to, vai notiks “elites” šķelšanās. Bet par to, kurš pirmais izlems, ka lētāk ir vadoni nodot nekā kopā ar viņu mirt,” secina “Запретное мнение”.
