Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.
Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Zuts (Reformu partija) ir nolēmis apturēt jaunā meža likuma izstrādi.
Meži, tumšie meži
Tam iemesls ir ilgstošs konflikts - kokrūpniecības un vides aizstāvju nostājas joprojām ir diametrāli pretējas, tā 8. maijā ziņoja ETV+ ziņu raidījums "Aktualnaja kamera". Pēc ministra teiktā, viņa galvenais mērķis, stājoties amatā, bija meklēt kompromisus, nevis saasināt strīdu. "Šodien es nejūtu, ka mēs esam sasnieguši šo vienošanās punktu, un tāpēc ir nepieciešams vairāk laika," tā Zuts skaidroja savu lēmumu atlikt likumprojekta pieņemšanu. Mežsaimniecības un kokapstrādes rūpniecības arodbiedrība negatīvi reaģēja uz šo pauzi, nosaucot to par kļūdu, kas kaitē valsts ekonomikai. Arodbiedrības pārstāvis Hardo Bekers atzīmēja, ka skaidru spēles noteikumu trūkums biedē investorus. "Investīciju uzticība nozarei ir nepietiekama, un investīcijas vienkārši tiek atliktas vai netiek veiktas vispār, gaidot jaunu normatīvo vidi. Tas patiesībā ir sliktāk visai Igaunijas valstij," uzsvēra Bekers. Nozares pārstāvji arī norāda, ka Igaunija konkurences cīņā zaudē kaimiņvalstīm. Pēc Bekera teiktā, kaimiņvalstīs ir ievērojami mazāk aizsargājamo mežu un mazāk ierobežojumu mežizstrādei un saimnieciskajai darbībai, kas nostāda Igaunijas uzņēmumus sarežģītākā situācijā.
Tiesa gan, vienā no Igaunijas kaimiņvalstīm - Latvijā - ir ļoti līdzīgi procesi. Saeima martā ir noraidījusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem. ZZS centās aizstāvēt meža nozares intereses, taču sadūrās ar koalīcijas partneru, partijas “Progresīvie” nostāju, ka nekādus ierobežojumus mežizstrādei un saimnieciskajai darbībai nevajag atcelt.
Pērnavā mainīs autostāvvietu cenas
Burvīgā piejūras pilsēta Pērnava ceļotājiem no Latvijas nav tālu, un tur redzams daudz automašīnu ar Latvijas numuriem. Pludmales zonā (Rand) auto novietošana pašlaik (no maija līdz augustam) maksā piecus eiro par stundu, centra rajonā (Kesklinn) - vienu eiro, vecpilsētas zonā (Vanalinn) - divus eiro par stundu. Daudz ir arī vietu, kur nav jāmaksā nemaz.
Tomēr Pērnavas pilsētas domes jaunais sastāvs plāno ieviest jaunus autostāvvietu noteikumus. Ierosinātās izmaiņas samazinās maksas autostāvvietu zonu, padarīs lētāku autostāvvietu pludmales tuvumā un palielinās autostāvvietu cenas pilsētas centrā. Opozīcija apgalvo, ka koalīcija dod priekšroku tūristiem, nevis vietējiem iedzīvotājiem, raksta ERR. Autostāvvietas pēdējos gados Pērnavas politiķiem ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem. Pašreizējā pilsētas dome plāno būtiski mainīt iepriekšējās koalīcijas ieviestos autostāvvietu noteikumus, kas paplašināja maksas autostāvvietu zonas un paaugstināja cenas. Pērnavas vicemērs Valmārs Veste (EKRE) raidījumam “Aktuālā kamera” pastāstīja, ka pašreizējā autostāvvietu sistēma ir ļoti neērta gan iedzīvotājiem, gan tūristiem, tāpēc tiek ierosinātas šīs izmaiņas. Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām maksas autostāvvietu zona samazināsies un pašreizējās trīs maksas zonas - vecpilsēta, pilsētas centrs un pludmales zona - tiks aizstātas ar divām: pilsētas centru un pludmales zonu. Plānots, ka autostāvvietu cenas pilsētas centrā palielināsies, bet pludmales zonā samazināsies. Paredzams, ka vietējiem iedzīvotājiem palielināsies autostāvvietu atļauju cenas, savukārt apmeklētājiem atļauju cenas ievērojami samazināsies. Veste norādīja, ka izmaiņas nenozīmē, ka tūristu intereses tiek prioritizētas pār vietējo iedzīvotāju interesēm. "Pirmkārt, arī Pērnavas iedzīvotāji izmanto pilsētas pludmali, un, iegādājoties stāvvietas biļeti vai atļauju, viņi varēs novietot automašīnas visās zonās ar vienādiem nosacījumiem. Un šis pieaugums patiesībā ir minimāls: no viena eiro līdz diviem eiro šajā ievērojami mazākajā pilsētas centra zonā," sacīja mēra vietnieks. Savukārt opozīcijas pārstāvji nepiekrīt izmaiņām. "Vietējiem iedzīvotājiem tarifi pieaugs, un vietējie iedzīvotāji maksās vairāk par Pērnavā izbūvēto un uzturēto infrastruktūru un ceļu tīklu. Bet pilsētas viesiem, kuri šeit noteikti ir laipni gaidīti, tarifi tiek samazināti," sacīja partijas "Pro Patria" pārstāvis Pēters Prisks. "Tas, ka tiks samazināta maksa par autostāvvietu pludmales zonā, ir ļoti labi, un mēs neesam pret to. Tomēr mēs stingri iebilstam pret 100% autostāvvietu cenas palielināšanu pilsētas centrā. Turklāt biļešu cenas pieaugs par 5-10 eiro atkarībā no derīguma termiņa," atzīmēja Romeks Kozenkraniuss (Reformu partija). Paredzams, ka izmaiņas samazinās budžeta ieņēmumus par 150 000 eiro. Pagājušajā gadā ieņēmumi no autostāvvietām sasniedza vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.
Igaunija saņem no krāpnieka 8,5 miljonus eiro un palaiž viņu brīvībā
Igaunijā lielas starptautiskas krāpšanas shēmas upuri drīz saņems atpakaļ savu naudu - 8,5 miljoni eiro atrodas depozīta kontā Igaunijas prokuratūrā, raksta “Postimees”.
Arturs Jermolajevs, kurš dažādās Ukrainas pilsētās izveidoja un pārvaldīja krāpniecisku zvanu centru tīklu, Igaunijā tika atzīts par vainīgu. Prokuratūra noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu: Jermolajevs pavadīja gandrīz piecus mēnešus cietumā un samaksāja 8,5 miljonus eiro. Viņam arī tika aizliegts ieceļot valstī uz desmit gadiem un piemērots nosacīts sods. Valsts prokurors Jirgens Hīva apstiprināja, ka Igaunijas prokuratūrā jau ir iemaksāti 8,5 miljoni eiro. Līdzekļi tiks sadalīti Igaunijā Jermolajeva organizācijas un viņa līdzdalībnieku darbības upuriem, bet atlikusī summa nonāks valsts budžetā. Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka no Jermolajeva krāpnieciskajām darbībām Igaunijā cieta aptuveni 500 cilvēku un kopējais viņa nodarītais kaitējums sasniedza aptuveni 5,4 miljonus eiro. Hīva norādīja, ka cietušajiem pašiem nav jāveic nekādas darbības: "Policijai un prokuratūrai ir nepieciešamā informācija. Policija turpinās precizēt konkrētus zaudējumu apmērus un citas detaļas, kas ļaus cietušajiem tuvākajā laikā saņemt savu naudu." Kompensācija tiks izmaksāta individuāli, pamatojoties uz nodarīto zaudējumu apmēru. Valsts prokurors nevarēja sniegt vidējo kompensācijas apmēru, jo cietušajiem nodarītie zaudējumi ievērojami atšķiras. Sabiedrības viedoklis par prokuratūras lēmumu pieņemt vienošanos par vainas atzīšanu ar telefonkrāpnieku shēmas vadītāju dalījās. Daudzi uzskatīja, ka Jermolajevam sods nav pietiekami bargs. Pēc prokuratūras domām, vienošanās par vainas atzīšanu bija vienīgais saprātīgais veids, kā nodrošināt naudas atdošanu cietušajiem un izvairīties no ilgstošas un nodokļu maksātājiem ārkārtīgi dārgas tiesas prāvas. Igaunijas policija sāka izmeklēšanu jau 2020. gadā un kopš tā laika slepeni uzraudzīja Jermolajevu, viņa līdzdalībniekus un viņu darbības. "Pirmstiesas stadijā tika savākti aptuveni 400 terabaiti pierādījumu, un tika noskaidrots, ka Jermolajevs bija viens no četriem Ukrainas zvanu centru dibinātājiem un vadītājiem. Viņa loma bija izšķiroša - viņa kontrolētie uzņēmumi izveidoja krāpšanai nepieciešamo struktūru un nodrošināja shēmas darbību," skaidroja Hīva. Ja lieta būtu izskatīta vispārējā kārtībā, katram no gandrīz 500 cietušajiem būtu jāiesniedz atsevišķa civilprasība, jo Igaunijas likumi neparedz kolektīvas prasības. Šāda tiesvedība būtu gan laikietilpīga, gan dārga, un zaudējumu atlīdzināšana būtu ievērojami sarežģītāka. "Vienošanās papildus zaudējumu atlīdzināšanai arī ļauj publiskot lietas materiālus, kas parādīs sabiedrībai, kā darbojās starptautiskā krāpšanas shēma, kas atturēs gan Jermolajevu, gan citus līdzīgu shēmu arhitektus," piebilda Hīva. Harju apgabaltiesa izlīguma procesā atzina 35 gadus veco Artūru Jermolajevu par vainīgu noziedzīgas organizācijas izveidē un vadīšanā. Sākot ar 2017. gadu, Jermolajevs kopā ar trim līdzdalībniekiem izveidoja un pārvaldīja biroju tīklu dažādās Ukrainas pilsētās, kas specializējās krāpnieciskos zvanos. Jermolajeva pienākumos ietilpa uzņēmumu izveide un finansēšana, kā arī zvanu centru organizēšana. Viņa kontrolētie uzņēmumi piedāvāja biroja telpas un citus pakalpojumus, kas tika izmantoti krāpšanai no 2017. līdz 2022. gadam. Cietušajiem pa tālruni tika piedāvātas fiktīvas investīciju iespējas. Laikā no 2019. līdz 2022. gadam viņiem tika izkrāpti vairāk nekā 100 miljoni eiro, tostarp aptuveni 5,4 miljoni eiro no Igaunijas iedzīvotājiem. Vienojoties par sodu, prokuratūra ņēma vērā, ka pirms vienošanās apsūdzētais bija gatavs pārskaitīt 8,5 miljonus eiro uz prokuratūras darījumu kontu konfiskācijas vietā. Tiesa apstiprināja saskaņoto piecu gadu cietumsodu. Jermolajevs jau bija izcietis četrus mēnešus un 26 dienas. Atlikušais sods (četri gadi, septiņi mēneši un četras dienas) tika noteikts nosacīti ar piecu gadu pārbaudes laiku. Jermolajevs tika izraidīts no Igaunijas, un viņam tika piespriests desmit gadu aizliegums ieceļot valstī. 30. aprīlī Arturs Jermolajevs pameta Tallinas cietumu un ar privātu lidmašīnu devās no Igaunijas uz Telavivu.
Prasīt obligātu valodas zināšanu no iebraucējiem esot “teātris”
Opozīcijas Liberālās kustības priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena Viļņas mēra Valda Benkunska iniciatīvu noteikt lietuviešu valodas prasmi obligātu valstī dzīvojošajiem ārzemniekiem nosauca par "izrādi", raksta LRT portāls. "Es domāju, ka migrācijas un integrācijas jautājumus nevar atrisināt ar izrādīšanos. Šis mēra solis... nevar atbrīvoties no iespaida, ka tas ir tikai vēlēšanu kampaņas sākums, ņemot vērā jautājumu, kas visvairāk kaitina pilsētas iedzīvotājus," viņa piektdien sacīja raidījumā "Ziniu radijas". "Viļņai patiesi ir nepieciešama skaidra kārtība, nevis politisks teātris, lai jaunpienācēji zinātu noteikumus, kas viņiem jāievēro," piebilda politiķe. Pēc Čmilītes-Nīlsenas teiktā, nav reāli, ka ārzemnieki, kas ierodas Lietuvā strādāt dažas sezonas, apgūtu lietuviešu valodu. No otras puses, parlamentāriete apgalvo, ka tiem, kas plāno palikt Lietuvā, valsts valodas nezināšanai vajadzētu radīt neērtības. "Pirmkārt, lietuviešu valodas nezināšanai vajadzētu radīt lielas neērtības indivīdam un viņa ģimenei. Ir jābūt iespējām, piedāvājumiem un lietuviešu valodas apguves tīklam. Un, no otras puses, ir jābūt indivīda motivācijai valodu apgūt. Tam ir jābūt līdzsvarotam," viņa sacīja. "Atgriežoties pie mēra teiktā, es nedomāju, ka tas atrisinās problēmu un radīs kādu efektu. Mēs patiešām vēlētos redzēt nopietnāku rīcību un ticamību no galvaspilsētas mēra puses," viņa piebilda. BNS ziņoja, ka Viļņas mērs Benkunsks šonedēļ sāka vākt parakstus petīcijai, kurā varas iestādes tiek aicinātas saistīt uzturēšanās atļaujas valstī ar lietuviešu valodas zināšanām. Mērs aicina likumā nostiprināt prasību, ka pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā personām, kas nav ES pilsoņi, pēc trim gadiem var tikt pagarinātas tikai tad, ja viņi pierāda lietuviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī.
Saskaņā ar Migrācijas departamenta datiem, aptuveni 185 000 ārzemnieku ir pagaidu uzturēšanās atļaujas Lietuvā.
Nausēda: ASV karaspēka klātbūtne Lietuvā nav atkarīga no attiecībām ar Minsku
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka nekad nav saņēmis nekādas norādes, ka amerikāņu karaspēka klātbūtne valstī varētu būt atkarīga no attiecību uzlabošanas ar Baltkrieviju. "Es nekad nekur neesmu dzirdējis šādu nosacījumu: vai nu jūs draudzējaties ar baltkrieviem, vai arī jums šeit nebūs amerikāņu karavīru. Neviens pat neuzdrošinātos ko tādu teikt Lietuvai," ceturtdien LRT televīzijas programmā "Tema dņa" sacīja valsts vadītājs. Prezidents komentēja ASV īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Kola iespējamo vizīti un apgalvojumus, ka Viļņai ir jāatjauno attiecības ar Minsku un jāapsver sankciju atcelšana mēslošanas līdzekļu tranzītam. Martā Kols aicināja Viļņu rīkot tikšanos ar Baltkrievijas pusi viceministru līmenī. Iepriekš viņš bija apmeklējis Baltkrieviju, kur tikās ar Aleksandru Lukašenko. Pēc šīs vizītes Minska atbrīvoja aptuveni 250 politieslodzīto, un Vašingtona daļēji atcēla sankcijas. "Viss, ko Kola kungs un ASV administrācija dara cilvēktiesību jomā, ir patiesi apsveicams, jo tas nozīmē cilvēku atbrīvošanu. Cilvēku, kuri Lukašenko cietumos piedzīvo necilvēcīgas ciešanas, gan garīgas, gan fiziskas. Viņu atbrīvošana ir laba ziņa, neatkarīgi no tā, vai tie ir Lietuvas, Polijas pilsoņi vai paši Baltkrievijas brīvības cīnītāji. Tas ir pozitīvs process, ko mēs atzinīgi vērtējam un turpināsim atzinīgi vērtēt," sacīja Nausēda. Tomēr prezidents uzsvēra, ka Minskas labā griba attiecībā uz politieslodzītajiem nemaina Lietuvas nostāju sankciju jautājumā. "Attiecībā uz sankciju atcelšanu nav nepieciešams būt izlēmīgam vai vilcināties. Pastāv skaidra juridiska realitāte: neviens nevarētu atcelt šīs sankcijas, pat ja vēlētos, jo tās ir pagarinātas uz nākamajiem 12 mēnešiem, un nebūs citādi," uzsvēra Nausēda. "Es neredzu iemeslu cīnīties par sankciju atcelšanu pret Baltkrieviju Eiropadomē vai citos formātos. Viss paliek savās vietās, izņemot humāno aspektu un, jāatzīst, Lukašenko īpatnējo flirtu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Es neredzu citas pozitīvas attīstības - ne kontrabandas balonu jautājumā, ne nelegālās migrācijas jautājumā, ne Baltkrievijas dalības jautājumā Krievijas karā pret Ukrainu," piebilda valsts vadītājs. Prezidents norādīja, ka, tiekoties ar Kolu, viņš plāno "pēc iespējas reālistiskāk" paskaidrot, ka kaimiņvalsts turpina saasināt drošības situāciju reģionā. Lietuva apturēja Baltkrievijas potaša mēslošanas līdzekļu tranzītu 2022. gada 1. februārī pēc ASV sankciju ieviešanas pret “Belaruskali”, reaģējot uz represijām, cilvēktiesību pārkāpumiem un necaurspīdīgajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Šogad ASV uz laiku apturēja dažas sankcijas pēc tam, kad Minska atbrīvoja dažus politieslodzītos.
Pēc jaunākajiem reitingiem - sliktas ziņas I. Ruģinienei
Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene nonākusi sarežģītā situācijā - jaunākajā reitingu tabulā viņu pārspēj ne tikai “Nemunas aušra” līderis Remigijs Žemaitaitis, kura klātbūtnes dēļ koalīcijā sociāldemokrāti gandrīz katru dienu saņem kritikas bultas, bet arī Vilija Blinkevičūte, kura nesen kļuva par sociāldemokrātu goda priekšsēdētāju, bet nekad nav sēdējusi premjerministres krēslā.
Bijušo premjerministri, konservatīvo Ingrīdu Šimonīti par labāko premjerministri uzskata 16,8 procenti aprīlī aptaujāto iedzīvotāju, bet I. Ruģinieni par piemērotāko politiķi šim amatam uzskata 3,5 procenti aptaujāto.
Vītauta Lielā universitātes asociētais profesors Igns Kalpoks ir pārliecināts, ka pāreja no neuzticēšanās uz uzticēšanos ir daudz grūtāka nekā pretēja, tāpēc būtu grūti prognozēt, ka I. Ruģinienes vērtējums nākotnē varētu būtiski mainīties.
Politologs saka, ka valdības vadītājas kritumu reitingu tabulā nosaka vairāku apstākļu kombinācija. "Pastāv vispārēja tendence uzskatīt, ka viņa nespēj pārliecināt vēlētājus par savām spējām ieņemt premjerministres amatu," portālam “Lrytas” komentēja I. Kalpoks.
