Dronu incidentu fonā Eiropa rosina sarunas ar Kremli, Zelenskis aicina NATO sabiedrotos gatavoties turpmākam karam Ukrainā, bet ASV apsver iespēju pamest mierizlīguma sarunas.
7. maija naktī Latvijas gaisa telpā no Krievijas puses ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, divi no tiem nokrituši, par incidentu paziņoja Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tie bijuši Ukrainas droni, kas lidoja caur Latviju, lai uzbruktu objektiem Sanktpēterburgā. Latvijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu un iesniedza protesta notu, ziņoja ministrijas preses dienests. Tikšanās laikā Latvijas puse uzsvēra, ka konflikts Ukrainā rada nopietnus drošības riskus visam reģionam. Pretēji Maskavas publiskajiem apgalvojumiem, ministrija norādīja, ka Rīga nekad nav devusi atļauju izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Amatpersonu un mediju paziņojumi
Droni Latvijā netika notriekti, jo trūka pārliecības, ka tie nenodarīs kaitējumu civiliedzīvotājiem vai infrastruktūrai, skaidroja NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Egīls Lešinskis. Latvijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka incidentā bija iesaistīti trīs droni, izmeklēšana uzsākta pēc Krimināllikuma 10. nodaļas “Noziegumi pret valsti”. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka 7. maija naktī Latvijas debesīs ir konstatēti seši droni, viens no tiem vēlāk pārkāpis Krievijas gaisa telpu un notriekts. Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds LTV skaidroja, ka, atbilstoši sākotnējai informācijai, dronus, iespējams, pret mērķiem Krievijā palaidusi Ukraina un Krievijas agresijas Ukrainā sekas tagad diemžēl jūtamas arī Latvijā.
Latvijas oficiālie mediji informēja, ka “prokremliskajos platformas “Telegram” kanālos pēc Latgalē notikušā dronu incidenta strauji izplatījušies vēstījumi, kuros atbildību par notikušo mēģina pārlikt uz Ukrainu, liecina aģentūras LETA veiktā 7. maijā publicētu “Telegram” ierakstu analīze”, ziņoja LSM. “Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sociālo mediju platformā “X" atzīmēja, ka Ukraina nav virzījusi dronus pret Latviju,” informēja LETA.
Putina kara ministrijas paziņojums: tas ir terors
Krievijas Aizsardzības ministrija “Telegram” kanālā “Минобороны России” ievietoja paziņojumu: “2026. gada 7. maijā Ukrainas bruņotie spēki veica teroristisku uzbrukuma mēģinājumu civilās infrastruktūras objektiem netālu no Sanktpēterburgas. Aptuveni pulksten 3.20 pēc Maskavas laika Krievijas Gaisa spēku 6. gvardes armijas elektroniskās izlūkošanas vienības un Krievijas Aviācijas un kosmosa spēku pretgaisa aizsardzības vienības Latvijas Republikas gaisa telpā konstatēja sešu bezpilota lidaparātu grupu. Vienlaikus Krievijas pretgaisa aizsardzība (PGA) Latvijas gaisa telpā konstatēja divus Francijas “Rafale” un divus “F-16” iznīcinātājus. Ap pulksten 4.00 pēc Maskavas laika piecu identificēto bezpilota lidaparātu signāli pazuda netālu no Rēzeknes pilsētas Latvijas austrumos. Sesto bezpilota lidaparātu, kas pulksten 4.41 pēc Maskavas laika ielidoja Krievijas gaisa telpā, notrieca Krievijas PGA vienības netālu no Lihačevas ciema, 78 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas. Nokritušo atlūzu pārbaudes rezultātā gaisa mērķis, kas uzbruka no Latvijas gaisa telpas, tika identificēts kā Ukrainā ražots bezpilota lidaparāts Ан-196 “Лютый”.
Krievijas aprēķins
Dronu parādīšanās Latvijas gaisa telpā visdrīzāk ir sekas Krievijas elektroniskajai karadarbībai, kad daudzi droni pazaudē vadāmību un lido, kamēr beidzas degviela. “Šķiet, ka Maskava ir atradusi efektīvu veidu, kā iedzīt ķīli starp Kijivu un tās nozīmīgiem sabiedrotajiem - Baltijas un pārējām ES valstīm, vienlaikus samazinot Ukrainas gaisa triecienu efektivitāti Krievijas ziemeļrietumos. Krievijas bruņotie spēki, visticamāk, sākuši plaši izmantot GPS viltošanas (spoofing) tehnoloģiju, kas atšķirībā no signālu bloķēšanas ar troksni ir kiberuzbrukums, kad tiek pārraidīts viltus signāls drona GPS uztvērēja maldināšanai, lai liktu tam aprēķināt nepareizu lidaparāta atrašanās vietu vai laiku. Signālu viltojumu rezultātā bezpilota lidaparātu navigācijas sistēmas nosaka nepareizas atrašanās vietas un aizstāj Krievijas mērķu koordinātas ar Baltijas valstu koordinātām. 2025. gadā Ukrainas bruņotie spēki izmantoja līdzīgu tehnoloģiju, lai Krievijas “Shahed” dronus novirzītu uz Baltkrieviju. Tagad Kijiva nonākusi līdzīgā situācijā, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti, kas uzbrūk Krievijas reģioniem Baltijas valstu tuvumā, zaudē vadāmību un var trāpīt infrastruktūras mērķiem sabiedroto valstu teritorijā. Tas varētu mudināt Ukrainu pārdomāt triecienu taktiku Krievijas pierobežas reģionos, kas neizbēgami ietekmēs uzbrukumu efektivitāti, jo Kijiva noteikti nevar atļauties zaudēt Viļņas, Rīgas un Tallinas atbalstu,” komentē “Telegram” kanāls “Украина не Россия?”.
Bijušais Krievijas vicepremjers: bīstams precedents, satraucoši secinājumi
No Krievijas Latvijā ielidoja trīs droni, atbilstoši agresorvalsts versijai - seši. Visi avarēja netālu no naftas bāzes Rēzeknē, izņemot vienu, kas sabojāja tukšos naftas rezervuārus un izraisīja nelielu ugunsgrēku. Viens drons Krievijas gaisa telpā atgriezās, to notrieca Krievijas PGA Pleskavas apgabalā.
“Latvija neveica nekādas PGA darbības pret ārvalstu kaujas bezpilota lidaparātiem, kas pārkāpa tās gaisa telpu, un deva Krievijai pamatu apgalvojumiem, ka Latvija apzināti nav novērsusi Ukrainas dronu “tranzītu” Latvijas debesīs, lai uzbruktu, piemēram, Ustjlugas ostai Ļeņingradas apgabalā.
Incidents ir ārkārtīgi bīstams precedents, jo, atverot savu gaisa telpu un teritoriju uzbrukumam kaimiņvalstij, atbilstoši ANO rezolūcijā (Nr. 3314) definētajai agresijas definīcijai, Latvija kļūst par “agresoru” un līdzdalībnieku karadarbībā pret Krieviju. Tieši šī iemesla dēļ, atbilstoši starptautisko tiesību normām, Baltkrievija tiek uzskatīta par agresorvalsti Ukrainā. Un, tā kā Latvija ir NATO dalībvalsts, tam var būt tālejošas sekas,” uzskata Alberts Kohs, kādreizējais Krievijas vicepremjers (1997), “Газпром-Медиа” vadītājs (2000-2001), pašlaik uzņēmējs un blogeris emigrācijā Vācijā, kurš iekļauts Krievijas “teroristu un ekstrēmistu reģistrā”.
“…ja Ukrainas droni Latvijā būtu iemaldījušies nejauši, Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu darbības rezultātā tie visi būtu avarējuši,” pārliecināts Kohs, atskaņojot iespējamās Kremļa propagandas interpretācijas. “Taču viens no tiem atgriezās Krievijas gaisa telpā. Paliek neatbildēts jautājums, vai Ukrainas dronu operatori savu lidojumu virs Latvijas teritorijas saskaņoja, vai tomēr rīkojās kā “partizāni”. Krievija, protams, nevēlas sākt karu ar NATO, Latvija nevēlas kļūt par Krievijas triecienu mērķi, un Ukraina nevēlas problēmas ar NATO un Eiropu. Tomēr, ja šāda “partizānu kara” prakse atkārtosies, tad Krievijai un NATO vairs nebūs kur iet, un paliks izvēle: vai nu sākt karu, vai mēģināt vairāk ierobežot un kontrolēt Ukrainu,” secina Kohs.
Vai tas kaitēs Ukrainas un Eiropas attiecībām?
Pirms dažām dienām laikraksts “Financial Times” (FT) ziņoja, ka Kijivas un Eiropas attiecības ir pasliktinājušās, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlas apiet standarta procedūras un pieprasa paātrinātu Ukrainas uzņemšanu ES. Zelenskim ir spēcīgs arguments: mēs jūs aizsargājam, tāpēc vajadzētu izņēmumam piekrist. Taču Eiropā tas gūst arvien mazāku atbalstu, jo Ukrainas finansēšanas slogs gandrīz pilnībā gulstas uz ES pleciem. Zelenskis paziņojis par vērienīgu bruņoto spēku reformu, lai izveidotu profesionālāku armiju, mazinot atkarību no mobilizācijas, un bieži atgādinājis, ka Ukraina lielu daļu bruņojuma tagad saražo pati.
“Šādos apstākļos Eiropa vairs īsti nav pārliecināta, kurš kuru aizsargā. Turklāt pat Ukrainas uzticamākie sabiedrotie, Baltijas valstis, sāk apšaubīt neizbēgamu Krievijas iebrukumu. Baltijas valstu izlūkdienestiem ir no Ukrainas atšķirīgs vērtējums, jo iebrukuma sagatavošanās darbus nav iespējams veikt slepeni. Šajā sakarā dronu incidenti Krievijas kaimiņvalstīs vēl vairāk aizkaitina Eiropas līderus, kuri jau tagad knapi tiek galā ar politiskās opozīcijas spiedienu, kas pieprasa samazināt palīdzību un aktīvi, bieži vien pārspīlēti, apelē pie korupcijas problēmām Ukrainā. Turklāt papildus Ukrainas atbalstam augsto energoresursu cenu un ekonomikas lejupslīdes apstākļos auguši ES budžeta izdevumi. Tāpēc arvien biežāk izskan politiķu aicinājumi atsākt dialogu ar Krieviju un atgriezties pie lētu ogļūdeņražu iegādes. Kāpēc par to būtu jārunā? Tāpēc, ka incidenti ar droniem Latvijas debesīs, neatkarīgi no to parādīšanās iemesliem, Ukrainai var izrādīties kā “lāča pakalpojums”, jo visa palīdzības sistēma Ukrainai balstīta ļoti nestabilā interešu līdzsvarā un Eiropā tiek spēcīgi kritizēta,” uzskata Kohs.
Zelenskis aicina NATO sabiedrotos gatavoties turpmākam karam
Ukrainas prezidents ir lūdzis rietumvalstīm paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un pārtvērējraķešu piegādi, aicinot gatavoties kara turpinājumam vismaz līdz nākamajai ziemai, kad Ukraina gaida intensīvas pilsētu un enerģētikas objektu bombardēšanas. Jautājums tika izvirzīts Zelenska sarunās ar Eiropas līderiem un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti Eiropas Politiskās kopienas samitā Erevānā 4.-5. maijā, aģentūrai “Bloomberg” pastāstīja par sarunu gaitu informēti avoti. Lai gan pieprasījums pēc PGA un raķešu aizsardzības sistēmām nav nekas jauns, tagad tas kļuvis īpaši aktuāls, jo Krievijas gaisa triecieni civilajai infrastruktūrai gadu gaitā ir apgrūtinājuši Ukrainai elektroenerģijas un siltumapgādes nodrošināšanu, norāda “Bloomberg”. Tāpēc Kijiva darīs visu iespējamo, lai iepriekš sagatavotos aizsardzībai ziemas apstākļos. “Mums ir jādomā par to, ko mēs darīsim, ja Krievija šo karu turpinās,” Zelenskis sacīja saviem Eiropas sabiedrotajiem. “Mums jāpalīdz viens otram sagatavoties ziemai un jāatrisina enerģētikas problēmas.”
Eiropa gatavojas sarunām ar Kremli
“…ES arvien vairāk vīlusies sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā... (..) Dialogs ieilgst, un nevienu neinteresē eiropiešu viedoklis par nākotnes miera nosacījumiem (..) Uz šā fona Eiropas līderi sākuši apspriest sava dialoga formāta izveidi ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. ES jau rīko iekšējas konsultācijas par to, kā organizēt iespējamās sarunas ar Kremli un kurš varētu Eiropu pārstāvēt...” raksta “Financial Times”. ES trūkst vienotības arī par to, kad sarunas būtu jāsāk un kādi nosacījumi Krievijai jāpiedāvā. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta laikrakstam pastāstīja, ka Eiropas Savienībai ir “sarunu potenciāls ar Putinu”, pašlaik turpinās konsultācijas par sadarbības formātu: “Es runāju ar 27 ES valstu līderiem, lai atrastu labāko veidu, kā organizēties, izstrādāt vienotu nostāju un noskaidrot, kas mums būtu efektīvi jāapspriež ar Krieviju, kad tam pienāks īstais laiks.” Pirmo diskusiju par sarunu iespējām ar Krieviju ES valstis rīkos neformālā ārlietu ministru sanāksmē Kiprā 27.-28. maijā, tās galvenā tēma būs “Eiropas nosacījumu” saraksta apspriešana sarunu uzsākšanai, tomēr konkrēti lēmumi sanāksmē pieņemti netiks.
Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka kāds Kremlī būtu gatavs ar ES sarunāties…
ASV apsver iespēju izstāties no Ukrainas miera sarunām
Amerikas centieni izbeigt karu ir “apstājušies”, tāpēc valsts sekretārs Marko Rubio pieļāva iespēju, ka ASV Ukrainas sarunas pametīs. Iepriekš rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi izplatīja informāciju, ka Baltais nams noteicis “galējo termiņu” miera līguma parakstīšanai līdz 2026. gada 15. maijam, lai pēc tam no sarunām izstātos. Mediju reakciju izraisīja Ukrainas parlamenta deputāta paziņojums. “Trampa administrācija gaida, ka Krievijas un Ukrainas miera līgums tiks noslēgts līdz šī gada 15. maijam,” 27. janvārī tiešsaistes programmā “Ранок.LIVE”, atsaucoties uz saviem avotiem, paziņoja Augstākās Radas deputāts Oleksijs Gončarenko, ziņoja “Deutsche Welle”.
Ja līdz šim datumam sarunu procesā izrāviens netiks panākts, Vašingtona distancēsies no turpmākas starpniecības konflikta risināšanas jautājumos. Trampa administrācija ieinteresēta demonstrēt sarunu progresu vai arī pilnībā “Ukrainas lietu” izbeigt, pirms sākas aktīvā novembra vidustermiņa vēlēšanu kampaņas fāze Kongresā. Paziņojumi par it kā gaidāmajām ES un Kremļa sarunām liecina, ka bažas par ASV izstāšanos ir pamatotas. Trampam vajadzīgas sarunas ar politisko atdevi, Irānas konflikts ir tikai pastiprinājis šo faktoru. ASV prezidentam nepieciešamas ātras uzvaras un rezultāti līdz novembrim, taču Ukrainas gadījumā viņš uz to nevar paļauties. Savukārt Kremlis nonāk stratēģiskas dilemmas priekšā: kompromiss vai mobilizācija un karadarbības eskalācija Ukrainā.
