“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Vairums Eiropas NATO valstu izlūkdienestu un militārpersonu līdz šim ziņoja, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins militārai konfrontācijai ar NATO būs gatavs desmitgades beigās, tomēr prognozes mainījušās. Pašreizējā tempā turpināt karu Ukrainā bez piespiedu mobilizācijas Krievijai drīz kļūs neiespējami, laikrakstam WSJ pastāstīja vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu un aizsardzības resoru amatpersonas.
Pieaug bažas, ka Putina nākamais solis būs mēģinājums mainīt spēku līdzsvaru, paplašinot konfliktu Eiropā. Putinam būs jārēķinās ar izsīkuma kara aritmētiku un turpmākajos mēnešos jāveic grūta izvēle. Atbilstoši rietumvalstu izlūkdienestu aplēsēm, Krievijas armija Ukrainā ik mēnesi zaudē ap 35 000 karavīru - vairāk, nekā spēj savervēt no līgumdienesta un brīvprātīgo vidus. Krievijas mobilizācijas sistēma šobrīd ir sakārtota pietiekami labi, tā ir tehniski pilnībā iespējama, atzina Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.
Krievija varētu pārbaudīt NATO saliedētību, uzbrūkot kādai no Baltijas valstīm, Zviedrijas vai Dānijas salām Baltijas jūrā vai alianses teritorijām Arktikā. Drošības situācija Eiropā pēdējo divu gadu laikā ir pasliktinājusies, “un mēs redzam, ka Krievija iet uz lielākiem hibrīdoperāciju riskiem un izrāda gatavību izmantot militāru spēku”, paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons. Savukārt Lielbritānijas Valdības komunikāciju centra (GCHQ) vadītājas Annas Kīstas-Batleres ziņojumā norādīts - kamēr Krievija nespēj panākt kaut cik ievērojamu karadarbības progresu Ukrainā, šķiet, ka Putins meklē plašāka konflikta iespējas Eiropā, arvien vairāk uzbrūkot kritiskai infrastruktūrai un loģistikas ķēdēm. Kļūdainu aprēķinu un lēmumu risks, kas varētu izprovocēt plašāku konfliktu, kļuvis “lielāks nekā jebkad”.
Intervijā WSJ Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa pauda, ka kara neveiksmes Ukrainā mudina Kremli uzsākt kārtējo attiecību eskalāciju ar Baltijas valstīm, apsvērt uzbrukuma iespējas NATO un vēl vienu mobilizācijas kārtu Krievijā: “Ja jūs izsludināt mobilizāciju, tas ir signāls, ka ir grūtības (karā) uzvarēt. Pienāk brīdis, kad eskalācija nepieciešama, lai to attaisnotu. Un šis brīdis ir ļoti bīstams (..) Protams, neviens nezina, kas notiek Putina galvā. Bet tāds varētu būt viņa aprēķins, lai virzītos uz priekšu un mainītu karadarbības gaitu.”
“Atkārtota mobilizācija (2022. gada rudenī - 300 000 karavīru) izraisītu smagas sekas gan Krievijā, gan ārpus tās,” teikts WSJ publikācijā. Pieņemts likums, kas pilnvaro Putinu izmantot armiju “pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs”. Tamlīdzīgus likumprojektus Kremļa saimnieka vajadzībām Valsts dome noformēja pirms Krimas aneksijas un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Eiropas augstākās amatpersonas tagad bažījas, ka Krievija varētu saskatīt jaunas iespējas un iesaistīties militārā konfliktā ar NATO jau tuvāko 12 mēnešu laikā, jo īpaši situācijā, kad Irānas kara izraisītais energoresursu cenu kāpums Maskavai devis papildu ienākumus Ukrainas karam, Eiropā palielinās politiskā nestabilitāte, nostiprinās galēji labējo partiju pozīcijas, kas iestājas par Krievijas naftas un gāzes iepirkumu atsākšanu un palīdzības pārtraukšanu Ukrainai, komentē izdevums “The Moscow Times”.
Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa draudi izstāties no NATO un viņa centieni samazināt Amerikas militāro klātbūtni Eiropā vājina Krievijas atturēšanas spējas. Kopš Donalds Tramps atkārtoti kļuva par ASV prezidentu, Maskavas oficiālā retorika Amerikas virzienā ievērojami mīkstinājusies - par galveno ienaidnieku Krievija tagad pasludinājusi Eiropu, kas būtu jāsoda vai jāiznīcina. “Kremlis uzskata Eiropas Savienību par draudu savai varas sistēmai, kas balstīta represijās un bailēs,” WSJ sacīja ES demokrātijas, tieslietu un tiesiskuma komisārs Maikls Makgrāts. “Galu galā viņu mērķis ir Eiropas Savienību iznīcināt. Mums nevajadzētu lolot ilūzijas, ka savu robežu tuvumā viņi vēlas redzēt lielu, spēcīgu un vienotu demokrātisku valstu bloku.”
Ar jaunu sparu atsākušās Baltijas valstu apsūdzības par “krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanu”, viņu “aizsardzībai” Maskava nolēmusi vērsties ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ) ar lūgumu “aizsargāt krievvalodīgo tiesības”, jo noticis valsts līmenī kultivēts “rusofobijas uzliesmojums”, 25. maijā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. Jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestādes krievu valodas lietošanu “aizliedz”, “pārraksta vēsturi”, īsteno “represiju un iebiedēšanas politiku (..) Jebkādi mēģinājumi atrisināt domstarpības sarunu ceļā ir izrādījušies neauglīgi”, tāpēc nāksies iesniegt prasību ANO.
Līdz šim Krievija jau bija sūdzējusies ANO un EDSO komisāriem cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu jautājumos, laikrakstam “Известия” skaidroja ministrijas pārstāvis. “Ārlietu ministrija sistemātiski sadarbojas ar visām ANO cilvēktiesību institūcijām.” Bijušais ANO ģenerālsekretāra vietnieks (2002-2011) Sergejs Ordžinikidze prasību ICJ uzskata par politiski motivētu lēmumu: “Ir grūti paredzēt, kad un cik ātri lieta varētu tikt izskatīta. Pirmo reizi Starptautiskās tiesas vēsturē tur vairs nav neviens mūsu tiesnesis, tiesvedība var turpināties gadiem ilgi.”
Maskava aktivizējusi propagandas kampaņu, “eskalācijā” apsūdzot Eiropu un jo īpaši Baltijas valstis par atbalstu Ukrainas dronu uzbrukumiem, un draud ar atbildes triecieniem “lēmumu pieņemšanas centriem”. Kad 20. maijā Lietuvas gaisa telpas tuvumā no Baltkrievijas puses tika uztverts aizdomīgs signāls, kas atgādināja dronu, pēc trauksmes brīdinājuma Lietuvas augstākajām amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Gitanu Nausēdu, premjerministri Ingu Ruģinieni, Seima priekšsēdētāju Juozu Oleksu, un parlamenta deputātiem bija jāpārvietojas uz bumbu patvertni. Iepriekš Krievija kopā ar Baltkrieviju sarīkoja postpadomju vēsturē lielākās kodolmācības un paziņoja par veiksmīgu starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Сармат” izmēģinājumu.
Maskava atsākusi skarbu retoriku Baltijas valstu virzienā un publicējusi Eiropas bruņojuma ražotāju sarakstu, kas Ukrainai piegādā ieročus. Putinam būs jāizšķiras par eskalāciju, jo Krievija nevar atļauties turpināt karu kā līdz šim, savādāk iekritīs izsīkuma kara slazdā, uzskata Oleksandrs Daniļuks, Ukrainas Aizsardzības reformu centra vadītājs. “Viņš to var darīt, palielinot agresijas līmeni, ieskaitot kodolšantāžu, kaut vai bez faktiskas kodolieroču izmantošanas. Vai arī paplašinot konflikta teritoriālās robežas.”
Vairākas vadošās NATO dalībvalstis - Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija un Kanāda - bloķējušas alianses ģenerālsekretāra Marka Rites iniciatīvu par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 0,25% iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ik gadu, laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja informēti avoti. Priekšlikumu atbalstīja Polija, Nīderlande, Skandināvijas un Baltijas valstis, kas jau šobrīd palīdzībai tērē krietni vairāk nekā 0,25% IKP.
Tomēr jebkuram NATO lēmumam, sākot no politiskām deklarācijām, beidzot ar militārām operācijām vai jaunu dalībvalstu uzņemšanu, ir jāsaņem visu dalībvalstu piekrišana. Rite cer panākt papildu atbalsta plāna Ukrainai apstiprināšanu jūlijā, NATO samitā Turcijā. Ja iniciatīva gūs atbalstu, ikgadējā militārā palīdzība Ukrainai varētu faktiski trīskāršoties - līdz 143 miljardiem ASV dolāru gadā, atbilstoši NATO valstu kopējām IKP aplēsēm aprēķināja “Politico”. Rite jau iepriekš vairākkārt norādīja, ka palīdzība Kijivai NATO dalībvalstu vidū ir “sadalīta nevienmērīgi”, daudzi Ukrainas atbalstam tērē “nepietiekamus līdzekļus”, bet Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība un šajā jautājumā nav jāpaļaujas tikai uz ASV.
Laikraksta “The Economist” avoti ziņoja par iespēju atsākt sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā šovasar, taču, pēc publikācijas autoru domām, ticamāks scenārijs ir karš līdz vienas puses sakāvei.Avoti Ukrainas valdībā norāda, ka prezidents Zelenskis devis rīkojumu gatavoties vēl diviem līdz trim kara gadiem.
Atbilstoši NATO “spēku modelim”, Pentagons pārskatīs militāro ieguldījumu NATO, ievērojami samazinot finansējumu. Līdz šim ASV uzņēmās nodrošināt aptuveni pusi no alianses militārā potenciāla, tagad Vašingtona pieprasa slogu pārdalīt un aicina sabiedrotos trūkstošo finansējumu savlaicīgi kompensēt. Daudzi Eiropas konvencionālās aizsardzības jautājumi turpmāk paliks sabiedroto pārziņā, slēgtā brīfingā alianses galvenajā mītnē 22. maijā NATO pārstāvjiem paziņoja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, rakstīja “Der Spiegel”.
ASV aizsardzības ministra pārstāvis NATO Aleksandrs Veless-Grīns precizēja, ka ASV par apmēram trešdaļu samazinās iznīcinātāju skaitu, tāpat pārtrauks zemūdens flotes finansēšanu, samazinās izlūkošanas un kaujas bezpilota lidaparātu, stratēģisko bumbvedēju, degvielas uzpildes lidmašīnu un militāro kuģu skaitu. Sanāksmes dalībnieki apgalvo, ka amerikāņu signāls “bijis nepārprotams”. Vienlaikus Vašingtona lika saprast, ka kodolatturēšanas spēkus Eiropā saglabās, lielu daļu kontinenta konvencionālās aizsardzības izdevumu deleģējot Eiropas valstīm.
Hegseta pārstāvis šo nostāju skaidroja ar mainīgo ģeopolitisko situāciju: ASV uzskata, ka Eiropas sabiedrotie jau ir palielinājuši aizsardzības izdevumus un spējīgi uzņemties lielāku atbildību. Iepriekš tika ziņots, ka Baltijas valstu aizsardzībai NATO izveidos atsevišķu struktūru, kas stiprinās alianses austrumu flanga aizsardzību un atvieglos spēku ātru izvietošanu Latvijā un Igaunijā kara gadījumā Krieviju. Donalds Tramps iepriekš paziņoja par papildu 5000 karavīru izvietošanu Polijā, ko saistīja ar Karola Navrocka uzvaru pagājušā gada prezidenta vēlēšanās.
“Kremļa rupora, laikraksta “Известия” teksts būtībā ir programmatisks paziņojums par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krievvalodīgo tautiešu (“соотечественники”) “genocīdu”, kur skaidri saskatāmi pret Baltijas valstīm vērstās propagandas pamatvirzieni: tautiešu “tiesību pārkāpumi”, “piespiedu emigrācija”, diasporas aktīvistu, “zinātnieku” un viedokļu līderu krimināla un politiska “vajāšana”, starptautisko novērotāju bezdarbība, ES un ANO nevēlēšanās “problēmu atzīt”, nepieciešamība veikt starptautisku izmeklēšanu, lai “panāktu taisnīgumu”.
Par to, ka “vajātie” ir Krievijas specdienestu aģenti, kuri sadarbojas naudas vai ideoloģisku apsvērumu motivēti, Kremļa propagandisti, protams, runāt nevēlas. Ja Krievija vērsīsies ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ), pirms iebrukuma Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tas kļūs par kārtējo priekšdarbu daudzu citu sarakstā. Putins jau 26 savus valdīšanas gadus izspēlē vienu un to pašu scenāriju, katrai agresorvalsts darbībai cenšoties panākt šķietamu leģitimitāti, tīkamu nesagatavotai vai mazāk kritiski domājošai auditorijai,” komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”. Tā tas notika Gruzijā 2008. gadā, Ukrainā 2014. un 2022. gadā, kad Putins agresiju noliedza, apgalvojot, ka cīnās pret nacistiem, kuri apvērsuma rezultātā pēc likumīgā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas uzurpējuši varu.
Kremļa pretenzijas Baltijas valstīm iezīmē līdzīgu scenāriju. Ja ICJ Krievijas prasību pieņems un lietu izskatīs, tas kļūs par attaisnojumu vēl vienai Putina “speciālai militārai operācijai”, pamatojot ar ANO atzinumu par pastrādātajiem “noziegumiem pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem”. Tā kā ICJ ar prasību izskatīšanas ātrumu īpaši neizceļas, Kremlis varētu izmantot arī citu “argumentu”: ANO bezdarbības dēļ Krievija “tautiešu ciešanās” vairs noskatīties nevar.
Ja ICJ izskatīt prasību atteiksies, Krievijas propaganda apgalvos, ka Putins darījis visu iespējamo, lai to atrisinātu atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, bet tagad spiests ķerties pie spēka metodēm, ko formāli nosaka “jaunās pilnvaras” armijas izmantošanai ārvalstīs “vajāto krievijiešu (“россияне”)” aizstāvībai.
Zīmīgi, ka Putina 25. maijā parakstītie likuma grozījumi paredz armijas izmantošanu un jaunu “speciālo militāro operāciju” gadījumos, ja “tautieši” tiek aizturēti vai sodīti saskaņā ar ārvalstu tiesu lēmumiem, izņemot starptautiskās tiesas, kur iesaistīta Krievija - ja tās jurisdikcija var tikt īstenota atbilstoši starptautiskajiem līgumiem ar Krieviju vai ANO Drošības padomes rezolūciju un ANO Hartā paredzētām pilnvarām.
Tātad prokremliskā aktīvista un propagandista Aleksandra Gapoņenko aizstāvība, kuram Latvijā 2026. gada janvārī piespriests 10 gadu cietumsods par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, varētu kļūt par pamatojumu militārai intervencei Latvijā, jo lēmumu pieņēma vietējā, nevis starptautiskā tiesa, bet tās jurisdikcija neatbilst Krievijas Federācijas starptautiskajiem līgumiem. Apelācija ANO Starptautiskajā tiesā ļaus Krievijai apgalvot, ka tā dara visu iespējamo, lai rīkotos atbilstoši starptautisko tiesību normām, bet “nacistu režīmi” Latvijā, Igaunijā un Lietuvā to ignorē, secina “Воля/Volya”.
Pēc Ukrainas kara beigām Krievija gada laikā spēs mobilizēt pietiekami daudz spēku “reģionālam konfliktam” ar Ziemeļatlantijas aliansi, secināts šī gada 21. aprīlī publiskotajā Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienesta (MIVD) ikgadējā ziņojumā par drošības apdraudējumiem. Specdienests uzskata, ka konflikta gaitā Krievijas mērķis būs nevis NATO militāra sakāve, bet politiska šķelšana “ierobežotu teritoriālu iekarojumu” rezultātā.
Tas ļaus Maskavai konfliktēt ar aliansi, vienlaikus manevrējot uz “atklāta militāra konflikta robežas”. Iebrukums Ukrainā ir “daļa no Krievijas centieniem pilnībā mainīt Eiropas drošības arhitektūru un starptautisko tiesisko kārtību”. Vienlaikus MIVD brīdina par līdzšinējo atturēšanas mehānismu vājināšanos. Viens no faktoriem - pasaule nonākusi mākslīgā intelekta virzītas tehnoloģiskās revolūcijas priekšvakarā, bet sekas vēl nav pilnībā novērtētas un saprotamas.
Krievija to aktīvi izmanto, lai sētu paniku, bailes, ietekmētu lēmumu pieņemšanu un radītu labvēlīgus apstākļus militārām operācijām, norādīts ziņojumā. “Tas izraisa neparedzētas un grūti kontrolējamas eskalācijas risku”, papildus faktors ir ASV mainīgā aizsardzības un drošības politika. “Starptautiskā sistēma ar visām tās institūcijām, uz ko paļāvāmies gadu desmitiem, ir pakļauta vēl nepieredzētam spiedienam,” secināja MIVD direktors viceadmirālis Pīters Rīsinks. Krievija ir soļa attālumā no militāra konflikta ar NATO un pilnā sparā veic sagatavošanās darbus, tiecoties pēc jauniem iekarojumiem un izmaiņām pasaules kārtībā.
