Mākslīgā intelekta (MI) un kosmosa tehnoloģiju nozarē vistuvākajā laikā paredzami nozīmīgi notikumi.
Trampa likteņtikšanās ar MI milžiem
Tramps plāno runāt ar lielāko tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjiem, un šāda tikšanās varētu notikt pat jau šonedēļ.
Tas, kā raksta “Politico”, “apgriež politisko cīņu par tehnoloģijām kājām gaisā un rada šķelšanos Silīcija ielejā par to, vai veidot tik ciešu aliansi ar Vašingtonu”. Tramps un viņa palīgi arī nav precīzi paskaidrojuši, kā šāda partnerība darbotos. “Taču tas, ka šāda ideja tiek nopietni apspriesta, liecina, ka mākslīgā intelekta eksplozīvā izaugsme nopietni aizsāk jaunas debates - kā novirzīt paredzamās mākslīgā intelekta peļņas lavīnu sabiedrībai un, iespējams, mazināt pretestību tehnoloģiju izplatībai. Šī ideja vēl vairāk pastiprina mākslīgā intelekta dīvainās ideoloģiskās saiknes: Trampa runas par partnerību varētu viņu sasaistīt ar senatoru Bērniju Sandersu, kurš ir ierosinājis, ka valdībai jāpārņem liela daļa mākslīgā intelekta uzņēmumu akciju un jāsadala ieņēmumi amerikāņiem. Tikmēr arī tehnoloģiju gigants “OpenAI” mudina valdību pārdalīt savu peļņu sabiedrībai,” raksta “Politico”. "Baltais nams, progresīvie Kongresa pārstāvji un pati nozare varētu krasi nepiekrist šim risinājumam," sacīja “Monument Advocacy” vadītājs Džozefs Hēfers. "Taču viņi reaģē uz tām pašām pamatā esošajām bažām: ka mākslīgais intelekts varētu radīt ārkārtēju vērtību, un sabiedrība vēlas pārliecību, ka nozare dalīsies ieguvumos, nevis tikai absorbēs sabiedrībai radītos traucējumus. Nākamās desmitgades noteicošās debates par mākslīgo intelektu, iespējams, nebūs par to, kā regulēt šo tehnoloģiju," sacīja Hēfers. "Bet varbūt par to, kā sadalīt tās radītos ieguvumus, vienlaikus saglabājot ASV vadošo pozīciju." Sanderss, uzstājoties Nacionālajā preses klubā, sacīja, ka Tramps reaģē uz nenoliedzamu politisko realitāti: amerikāņi arvien vairāk jūtas neērti mākslīgā intelekta nozares priekšā, kas, šķiet, galvenokārt ir vērsta uz to, lai vairotu bagātāko tehnoloģiju līderu bagātību. "Tramps ir daudzpusīgs, bet viņš ir labs politiķis, un viņš saprot, no kurienes nāk cilvēki, un viņš saprot, ka pastāv liela bažu sajūta saistībā ar mākslīgo intelektu," sacīja Vērmontas senators Sanderss, kurš ir ierosinājis valsts mēroga moratoriju datu centriem, kas ir nozares paplašināšanās plānu centrā. (Turpretī Tramps ir aicinājis uz strauju mākslīgā intelekta paplašināšanu, lai pārspētu Ķīnu tehnoloģiju dominēšanā.) "Vai man ir liela pārliecība, ka Tramps rīkosies pareizi?" piebilda Sanderss. "Nē, man nav."
Kas zināms par gaidāmo tikšanos?
Tramps pagājušajā piektdienā paziņoja, ka plāno drīzumā uzaicināt vadošo mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītājus, lai apspriestu “partnerību” ar federālo valdību. Prezidents pagājušajā piektdienā sacīja, ka vadošie mākslīgā intelekta un tehnoloģiju uzņēmumi jeb “visi lielie ieradīsies Baltajā namā, iespējams, nākamnedēļ” (tātad šonedēļ). Taču divi nozares ierēdņi, kas strādā lielākajos mākslīgā intelekta uzņēmumos, un viens nozares tirdzniecības grupas pārstāvis sacīja, ka prezidenta piektdienas komentāri līdz šim ir vienīgā norāde uz tikšanos, un “Baltais nams nav veicis nekādu turpmāku saziņu”, raksta Trampu allaž kritizējošais izdevums “Politico”. “Politico” ir centies uzzināt “OpenAI”, “Anthropic”, “Microsoft”, “Meta” un “Google” viedokli, taču šie uzņēmumi ir atteikušies sniegt komentārus. Lai gan sīkāka informācija par Trampa priekšlikumu joprojām ir niecīga, prezidents izvirza ideju, ko daži brīvā tirgus atbalstītāji uzskata par mākslīgā intelekta gigantu daļēju nacionalizāciju, kas varētu apdraudēt gan valdību, gan nozari. Ja valdība iegūtu kapitāla daļas tādos uzņēmumos kā “OpenAI” un “Anthropic”, tā varētu daļu savas peļņas novirzīt amerikāņiem. Taču šāda vienošanās varētu arī dot ASV valdībai lielāku kontroli un atbildību pār nozari. Tas varētu arī apdraudēt valsts kasi, ja situācija mākslīgā intelekta nozarē strauji pasliktinātos, līdzīgi kā 20. gs. deviņdesmito gadu beigās notikušais “dot-com” burbulis un mājokļu tirgus sabrukums 2008. gadā. Vissvarīgākais ir tas, ka tas arī būtu pretrunā ar gadu desmitiem ilgušo opozīciju Vašingtonā - īpaši republikāņu prezidentūras laikā - valdības un privātā biznesa sajaukšanai. Tramps jau iepriekš ir lauzis šo ortodoksiju, tostarp pagājušajā gadā panākot, ka valdība iegūst 10 procentus “Intel” akciju. Taču līdzīgas idejas virza arī citi tehnoloģiju nozares pārstāvji, tostarp “OpenAI”, kura izpilddirektors Sems Altmans pagājušajā nedēļā tikās ar Sandersu, lai apspriestu senatora plānu par suverēna bagātības fonda izveidi, kas tiktu izveidots, iekasējot vienreizēju 50 procentu nodokli vadošo mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijām. “Šis fonds dotu valdībai varu, izmantojot tās balsstiesīgās akcijas un vienlīdzīgu pārstāvniecību katra uzņēmuma valdē, bloķēt lēmumus, kas kaitē mūsu pilsoņiem, un virzīt politiku, kas viņiem palīdz," Sanderss pauda viedokli izdevumā “The New York Times”. Viņa priekšlikums ir līdzīgs “OpenAI” paša plāniem par suverēnu bagātības fondu, kas pārdalītu mākslīgā intelekta bagātību amerikāņiem. Pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar reportieriem “OpenAI” vadītājs Kriss Lehāns sacīja, ka uzņēmums cerēja, ka tā priekšlikums, ko tas pirmo reizi iesniedza aprīlī, būs "katalizators plašākai sarunai" Vašingtonā. “Kopumā Trampa, Sandersa un “OpenAI” priekšlikumi atklāj plaisu Silīcija ielejā par to, vai valdībai vajadzētu mēģināt piedalīties mākslīgā intelekta nozares veidošanā vai efektīvi likt likmes uz tās lielākajiem uzvarētājiem,” rezumē “Politico”. MI uzņēmumu investors Radžs Gajvani sacīja, ka Vašingtona darītu vairāk pozitīvu darbu, ieguldot nozares pamatā esošajā infrastruktūrā. Šādi ieguldījumi, viņš teica, sniegtu labumu plašākai ekosistēmai neatkarīgi no tā, kuri uzņēmumi dominē tirgū. “Investīcijas datu centros, elektrībā, normatīvo aktu atvieglojumos, “Intel” mikroshēmu ražošanā - tā ir rūpniecības politika, valsts drošība un infrastruktūras izbūve, kas ir daudz saprātīgāk,” sacīja Gajvani. Tomēr daži tehnoloģiju vadītāji apgalvo, ka valdības izvēle būt uzvarētāju vidū ir laba lieta. Viņi sauc par neizbēgamu - pat izdevīgu - to, ka valdība koncentrē savas investīcijas mākslīgā intelekta uzņēmumos, kuriem ir vislielākā iespēja gūt panākumus, ja nodokļu maksātāji dalās riskā. “Tas būtu politisks murgs, ja ASV zaudētu naudu no šīm investīcijām,” sacīja viens mākslīgā intelekta izpilddirektors, kuram tika dota atļauja atklāti apspriest priekšlikumus. “Ir vieglāk izvēlēties nelielu skaitu uzņēmumu, kas nepārprotami būs uzvarētāji.” Tiesa, citi tehnoloģiju nozares pārstāvji neko tādu nevēlas.
Tehnoloģiju tirdzniecības asociācijas “NetChoice” politikas direktors Patriks Hedžers brīdināja, ka “valdības partnerības vai finansiālas līdzdalības uzspiešana privātajām mākslīgā intelekta laboratorijām atdarina mūsu pretinieku sociālistiskos ekonomiskos modeļus, kompromitē ASV Konstitūcijas Pirmo grozījumu un izveido vēl nebijušu birokrātisku kontroli pār Amerikas inovācijām”. “Amerikas vadošo mākslīgā intelekta laboratoriju nacionalizācija, pat ja tikai daļēji, ievadītu Vašingtonas birokrātiju hiperkonkurētspējīgā, strauji mainīgā nozarē, apturot progresu, kad mēs to vismazāk varam atļauties,” paziņojumā sacīja Hedžers.
Bijušais Baltā nama mākslīgā intelekta padomnieks Deivids Sakss piektdienas ierakstā pauda līdzīgas bažas, norādot, ka Sandersa priekšlikums novedīs pie “mākslīgā intelekta nacionalizācijas” un “paātrinās korporatīvo un valdības saplūšanu, uz kuru mēs jau virzāmies”. Kad Trampam jautāja par līdzībām starp viņa un Sandersa pieejām attiecībā uz mākslīgā intelekta peļņas sadali, viņš piektdien atbildēja, ka "kas attiecas uz ekonomiku, mums ir dažas lietas, kas nav tik tālu viena no otras". Pat daži stingrāku mākslīgā intelekta drošības noteikumu atbalstītāji nav vienisprātis par priekšlikumiem, kas piešķirtu ASV valdībai finansiālu līdzdalību vadošajos mākslīgā intelekta uzņēmumos. MI drošības grupas “Encode” ģenerālpadomnieks un valsts lietu viceprezidents Neitans Kalvins sacīja, ka ir iepriecinoši redzēt, ka Baltais nams un Kongress iesniedz drosmīgus politikas priekšlikumus, lai risinātu tehnoloģijas iespējamo kaitējumu. Taču viņš arī uztraucās, ka Vašingtona varētu vilcināties ierobežot mākslīgā intelekta nozari, tiklīdz tā kļūs par galveno finansējuma avotu. "Šeit pastāv zināma spriedze, jo, ja valdība sāks gūt lielu daļu savas naudas no šīm līdzdalībām, tad tā varētu vilcināties darīt kaut ko tādu, kas veicina drošību uz īstermiņa vērtības rēķina," “Politico” citē Kalvinu.
Akcijas brīvā tirgū. Pirksim un priecāsimies
Kompānija “OpenAI”, kas ir “ChatGPT” izveidotāja, paziņojusi, ka iesniegusi dokumentus ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC), gatavojoties iespējamam publiskajam piedāvājumam jeb IPO. Šis ir sākotnējais publiskais piedāvājums. Precīzs piedāvājuma laiks un uzņēmuma novērtējums pagaidām nav zināms, 9. jūnijā ziņoja “ERR Radio News”. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, “ChatGPT” katru nedēļu izmanto vairāk nekā 900 miljoni cilvēku. Martā “OpenAI” ziņoja, ka tā ikmēneša ieņēmumi ir sasnieguši divus miljardus ASV dolāru un tā izaugsmes temps ievērojami pārsniedz iepriekšējo desmitgažu tehnoloģiju uzņēmumu rādītājus.
Tikmēr, kā raksta “The Guardian”, Īlona Maska uzņēmums “SpaceX” plāno vēsturē lielāko akciju tirgus emisiju.
“SpaceX” akcijas paredzēts izlaist 12. jūnijā ar vērtību 135 USD. Uzņēmums plāno pārdot 555,6 miljonus akciju, kas nozīmē, ka tas no pārdošanas iegūs 75 miljardus USD. Piektdien tika ziņots, ka līdz ceturtdaļai akciju varētu būt rezervētas individuāliem investoriem, nevis fondiem un bankām. Tā ir lielāka daļa nekā parasti sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) gadījumos. Akcijas tiks kotētas Ņujorkas “Nasdaq” biržā, un, iespējams, daudziem tās piederēs pat tad, ja viņi nemēģinās tās iegādāties tieši. Nesenās izmaiņas dažos tirgos, tostarp “Nasdaq”, nozīmē, ka “SpaceX” akcijas varētu ātri parādīties indeksu izsekotāju fondos, un citi fondu pārvaldnieki var izvēlēties tajos ieguldīt. Tā vien skaties, ka arī Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki var varbūt izdomāt investēt Maska kosmiskajā biznesā...
Mākslīgais intelekts kā tulpju sīpoli
MI attīstība ir varena, lai uz kuru jomu neskatāmies - informācija, izglītība, medicīna, izklaide. Taču ir viena problēma, kas jau sen ir acīmredzama - līdzīgi kā tulpju sīpoli Nīderlandē 1637. gada ziemā zaudēja uzpūsto vērtību, arī MI akcijas biržā var piepeši nobrukt, jo spekulācijas ar nākotnes darījumiem stipri pārsniedz to biznesu, kas notiek reāli. Pēdējo gadu laikā jau vismaz trīs reizes par iespējamu MI uzņēmumu akciju krīzi ir bijis satraukums un atslābums, satraukums un atslābums... Bet nu pagaidām viss ir beidzies labi.
Izdevums “The Times” salīdzina MI ar 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigu “dot-com” burbuli, kurā pārmērīgas investīcijas noveda pie simtiem uzņēmumu bankrota un īslaicīgas recesijas, taču tām bija priekšrocība virzīt tehnoloģiju nozari uz priekšu, pateicoties investīcijām interneta infrastruktūrā. Investē viens otrā - visi ir priecīgi, un gali ir ūdenī
“Vēl viena iespēja ir 2008. gada kraha versija, kurā plīsušais burbulis sagrauj globālo ekonomiku. Šīs nav nepamatotas bažas, jo "Lieliskais septiņnieks" - “Alphabet”, “Amazon”, “Apple”, “Meta”, “Microsoft”, “Nvidia” un “Tesla” - bija atbildīgi par ievērojamu daļu no Amerikas ekonomikas izaugsmes pagājušajā gadā. Šie uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, veicot investīcijas viens otrā un konkurējošos MI uzņēmumos, un ir iesaistīti finanšu inženierijā.
Lai kāds arī būtu scenārijs, politikas veidotājiem ir jāsagatavojas jau tagad, izstrādājot plānus un priekšlikumus par to, ko darīt, ja - un patiesībā, kad - notiks mākslīgā intelekta avārija,” raksta “The Times” un iesaka politikas veidotājiem neatkārtot tās kļūdas, kādas tie pieļāva iepriekšējās krīzēs, piemēram, banku kapitāla glābšanu, atstājot novārtā rūpes par vienkāršajiem cilvēkiem, strukturālu reformu neveikšanu un arī “balto apkaklīšu” noziedznieku nesaukšanu pie atbildības.
Apokalipse tomēr vēl nebūšot ļoti drīz
Uzņēmuma “Fidelity Investment” eksperti ir veikuši pamatīgu izpēti, izvērtējot datus un salīdzinot pašreizējo situāciju ar iepriekšējo gadu krīzēm.
“Mēs uzskatām, ka MI joprojām ir daudzgadu investīciju tēma, kas veicinās produktivitātes, efektivitātes un peļņas pieaugumu, lai gan joprojām ir grūti noteikt, cik lielā mērā šī tehnoloģija veicinās strukturālu atraušanos no vēsturiskajām ekonomiskajām tendencēm. MI ir palīdzējis paaugstināt gan S&P 500, gan tehnoloģiju akciju vērtējumu šajā indeksā virs vēsturiskā vidējā līmeņa, lai gan katrs no tiem joprojām ir zem 20. gadsimta 90. gadu beigu “dot-com” burbuļa galējībām. Līdz šim uzņēmumi savus ar MI saistītos kapitālieguldījumus gandrīz pilnībā ir finansējuši no peļņas, nevis parāda, kas liecina, ka tas, visticamāk, nav ārkārtējs vai nepalielina sistēmiskas finansiālas spriedzes risku.
Raugoties nākotnē, pieci faktori varētu sniegt noderīgu ieskatu mākslīgā intelekta vadītajās ekonomikas un tirgus tendencēs. Tie ir peļņas pieaugums, peļņas kvalitāte, novērtējumi, kapitālieguldījumu ilgtspējība un procentu likmju cikls.
Kapitālieguldījumi tehnoloģiju projektos ir strauji pieauguši, lai gan ilgtermiņa kopējā ieguldījumu atdeve joprojām nav zināma. Mēs redzam zināmu apļveida finansējumu, kas nozīmē, ka daļa no mākslīgā intelekta ieguldījumiem pārvietojas cilpā starp nelielu skaitu uzņēmumu, apgrūtinot precīzu pieprasījuma līmeņa mērīšanu ārpus šiem uzņēmumiem.” "Tas viss ir taisnība, bet es nedomāju, ka investori, kas meklē atbildes par mākslīgā intelekta turpmāko ietekmi, var atļauties būt akli skeptiski par tā ilgtermiņa ietekmi," saka “Fidelity Investments” investīciju speciālistu grupas vadītājs Maikls Skaršioti. “Ja vēlaties ieskatu mākslīgā intelekta investīciju tendences stiprumā un ilgumā, ir svarīgi nepievērst uzmanību vienkāršajām, pamata līmeņa paralēlēm ar “dot-com” ēru,” viņš uzskata.
“Mūsuprāt, mākslīgais intelekts joprojām ir agrīnā ekonomiskās attīstības stadijā. Visticamāk, tas piedzīvos augšanas grūtības, un var paiet ilgāks laiks, līdz ieņēmumu un peļņas līmenis no mākslīgā intelekta sāks atbilst tēriņu līmenim. Ar mākslīgo intelektu saistītie riski ietver tā iespējamo pārmērīgo ieguldījumu apjomu. Tāpat kā visiem tematiskajiem ieguldījumiem, ir svarīgi līdzsvarot ar mākslīgo intelektu saistītos ieguldījumus ar veselīgu citu akciju kombināciju, tostarp citiem lieliem uzņēmumiem, starptautiskiem uzņēmumiem, vidēja lieluma uzņēmumiem un atlasītām vērtības akcijām. Mēs uzskatām, ka svarīga ir arī līdzsvarota ekspozīcija fiksētiem ienākumiem un ka atlasīti alternatīvi ieguldījumi ilgtermiņā varētu arī palielināt to vērtību,” rezumē eksperti.
Ja burbulis plīstu, tad būtu traki
Tātad rītdien ap brokastu laiku MI burbulis neplīsīs.
Ja tas plīstu drīz, būtu ļoti lielas ziepes, jo pasaule jau cīnās ar energoresursu deficīta krīzi ieilgušā ASV un Izraēlas kara pret Irānu un Hormuza šauruma blokādes dēļ.
Ir bijuši nesenā vēsturē gadījumi, kad krīzes negatīvās sekas vienā virzienā kompensē straujš uzplaukums citā nozarē - tā tehnoloģiju attīstība palīdzēja vieglāk ekonomikai atkopties pēc kovida sērgas.
Taču šis laikam nav tas gadījums. Ja uz energoresursu deficīta fona nobruktu arī MI akcijas biržā, tas būtu kas tāds, ko var salīdzināt tikai ar 1929. gada Lielo depresiju, un droši vien vēl sliktāk. Latvija atkal ciestu īpaši sāpīgi.
