Vai patiesi Vladimiru Putinu apdraud “Šoigu sazvērestība” – rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi, to vidū CNN un laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz kāda nopludināta Eiropas izlūkdienesta ziņojuma fragmentiem, nākuši klajā ar publikācijām par situāciju Putina tuvākajā lokā. Krievijā informāciju publicējis izdevums “Важные истории”.
Putins dzīvo bunkuros
Atbilstoši saņemtai informācijai, žurnālisti raksta, ka Krievijas diktatora apkārtnē pastiprināti drošības pasākumi: Putins vairs neapmeklē rezidences Novoogarjovā un Valdajā (Maskavas un Novgorodas apgabalos). Arvien vairāk laika viņš pavada pazemes bunkuros, kur rūpīgi seko kara gaitai Ukrainā, raksta FT, atsaucoties uz “avotiem Maskavā un Eiropas izlūkdienestos”.
Kopš “Covid-19” pandēmijas sākuma Putins arvien vairāk izolējies no ārpasaules un drošības patvērumu meklē modernizētos bunkuros, viens no tādiem atrodas Krasnodaras apgabalā.
Par potenciālu “destabilizējošu faktoru” tiek uzskatīts Putina ilggadējais līdzgaitnieks, bijušais Krievijas aizsardzības ministrs (2012-2024) un tagadējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu, kurš tiek saistīts “ar apvērsuma mēģinājuma risku, jo saglabā ietekmi augstākajā militārajā vadībā”. Ziņojumā nekādu pierādījumu versijai par Šoigu saistību ar valsts apvērsuma gatavošanu nav, bet visai zīmīgi, ka Krievijas politisko eliti par apvērsuma draudiem brīdina Eiropas izlūkdienesti, norāda CNN. Informācija par drošības pasākumu pastiprināšanu Putinam parādījās dažas dienas pēc tam, kad Kremlis paziņoja par izmaiņām “Uzvaras dienas” svinību formātā un atcēla militārās tehnikas demonstrāciju 9. maija parādē Sarkanajā laukumā Maskavā.
Destabilizējošais “Šoigu faktors”
Kopš 2026. gada marta sākuma atbildīgās amatpersonas Kremlī un personīgi Putins esot satraukti par iespējamām klasificētas informācijas noplūdēm, sazvērestības vai valsts apvērsuma mēģinājuma riskiem. Putins esot īpaši noraizējies “par iespējamu Krievijas politiskās elites pārstāvju organizētu atentātu, izmantojot dronus”, bet par potenciālo sazvērnieku līderi tiek uzskatīts Sergejs Šoigu, kurš tagad varot nonākt ieslodzījumā, kamēr cietumsodus izcieš jau vairāki viņa bijušie vietnieki un padotie. Ziņojumā teikts, ka Šoigu bijušā vietnieka Aizsardzības ministrijā Ruslana Caļikova arests tiek uzskatīts par “neformālas Krievijas politiskās elites pārstāvju aprindu vienošanās pārkāpumu par viņu neaizskaramību, kas vājina Šoigu pozīcijas un palielina varbūtību, ka viņš izšķirsies par dumpi, jo pats varētu kļūt par kriminālvajāšanas objektu”.
Baiļu un savstarpējās neuzticības atmosfēra
Ziņojumā apgalvots, ka pieaug spriedze starp drošības iestādēm - diversijas un ģenerāļu slepkavības armijas vadībā pastiprina bailes un dezorganizāciju, jo trūkst resursu augstākā ranga militārpersonu apsardzei. Piemēram, daži papildu drošības pasākumi tika ieviesti pēc Krievijas bruņoto spēku Operatīvās apmācības pārvaldes vadītāja Fanila Sarvarova automašīnas spridzināšanas 2025. gada 22. decembrī Maskavā, kad ģenerālis gāja bojā. Trīs dienas vēlāk Putins sasauca atbildīgo dienestu vadītāju sanāksmi, kur Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs veltīja skarbus vārdus Federālā drošības dienesta (ФСБ) direktoram Aleksandram Bortņikovam par nespēju organizēt pienācīgu aizsardzību. Ziņojumā norādīts, ka “Gerasimovs asi kritizēja specdienestu pārstāvjus, pievēršot uzmanību bailēm un demoralizācijai militārpersonu vidū”, bet Bortņikovs pasūdzējās par resursu un kadru trūkumu.
Krievijas spēka struktūras - Ģenerālštābs, Aizsardzības ministrija, ФСБ un Nacionālā gvarde (Росгвардия) - jau ilgāku laiku ir konfliktā saistībā ar augstāko militārpersonu fiziskās drošības jautājumu koordināciju. Putins bija spiests iejaukties, mainot Federālā apsardzes dienesta (ФСО) reglamentu (atbild par augstāko amatpersonu, speciālo objektu un sakaru drošību) un paplašinot personu loku, kurām pienākas pastiprināta apsardze, - iepriekš tāda bija tikai Gerasimovam.
Pašlaik drošības pasākumi pastiprināti desmit augstākā ranga Krievijas ģenerāļiem. Atbilstoši Putina rīkojumam ФСО tagad uzrauga un apstiprina jebkādu informāciju vai publikācijas plašsaziņas līdzekļos, kur pieminēts Kremļa saimnieks. Žurnālisti uzskata, ka, piemēram, visi Putina preses dienesta izplatītie materiāli par viņa nesenajām vizītēm militārajos objektos ir bijuši iepriekš sagatavoti tā dēvētie “konservi”.
Putins distancējas no ФСБ un aizņemts ar karu Ukrainā
Putins tagad vairāk uzticas ФСО un Nacionālajai gvardei, arvien vairāk distancējoties no ФСБ un Aizsardzības ministrijas. “Šoks par Ukrainas 2025. gada 1. jūnijā īstenoto specoperāciju “Zirnekļa tīkls” (“Паутина”) pēc dronu triecieniem militārajiem lidlaukiem dziļi Krievijas teritorijā joprojām nav pārgājis,” FT pastāstīja persona, kura “personiski pazīstama ar Putinu”. Bažas par diktatora drošību pieauga pēc Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanas janvārī, laikrakstam pastāstīja vēl kāds “ar Putinu pazīstams avots”. Reaģējot uz to, ФСО pastiprināja personu pārbaudi, kuras tiekas ar diktatoru klātienē, tika samazināts Putina izbraukumu skaits. Atšķirībā no regulārajām vizītēm 2025. gadā, šogad Putina braucieni karadarbības zonas tuvumā vai uz militāriem objektiem nav notikuši. ФСО virsnieki tagad izvietoti gar Maskavas upes krastiem, “gatavi reaģēt uz bezpilota lidaparātu uzbrukumiem”, drošības pārbaudēm piesaistot kinologus ar suņiem.
“Putins 70% sava darba laika velta karam Ukrainā, bet atlikušos 30% pārējām tikšanām vai risinot ekonomiskos jautājumus,” apgalvo kāds no diktatoram tuvo personu loka, piebilstot, ka vienīgā iespēja ātrāk “piekļūt Putinam” ir runāt par karu. Putins ar militārpersonām tiekas ik dienu, īpašu uzmanību pievēršot nenozīmīgām detaļām, piemēram, nelielu Ukrainas apdzīvotu vietu nosaukumu maiņai, kas Ukrainas frontē nonāk vienas vai otras karojošās puses kontrolē. Turpretī ierēdņiem, kuri nav tieši atbildīgi par karadarbību, Putins parasti atvēl vien pāris tikšanās reizes nedēļā. Žurnālisti secina: “Kamēr amatpersonas nedēļām ilgi gaida audienci, sistēma sāk sevi aprīt, radot papildu spriedzi zem Putina bunkura paklāja.”
Kādi var būt informācijas noplūdes mērķi?
Pēc atkāpšanās no aizsardzība ministra amata Šoigu joprojām esot saglabājis lielu ietekmi armijā. Putins nonācis dilemmas priekšā: vai drošāk viņu paturēt “tuvāk varai”, turpinot provocēt “z publiku”, vai tiesāt, radot precedentu tik augsta ranga amatpersonas ieslodzījumam. Apvērsuma risks, visticamāk, ir nereāls plāns, bet izskatās pēc Šoigu oponentu argumenta, lai pārliecinātu Putinu izšķirties par “lielo kadru tīrīšanu”, par to netieši liecina “dronu sazvērestības” versija nopludinātajā izlūkdienesta ziņojumā. Putins vienmēr bijis maniakāli pārņemts ar personīgo drošību, bet tagad šī fobija tiek pārnesta no “ārējiem ienaidniekiem” uz “savējiem”.
“Situāciju saasināja bijušā aizsardzības ministra un Šoigu pirmā vietnieka, par līdzekļu piesavināšanos un korupciju arestētā Ruslana Caļikova arests 5. martā, kas Putina elitē tika uzskatīts par neformālo neaizskaramības vienošanās pārkāpumu. Ja Caļikovs sāks liecināt, Šoigu nonāks kritiskā situācijā un var tikt pakļauts kriminālvajāšanai. Stūrī iedzītais politiskais smagsvars, kura spožā karjera sākās 1991. gadā, būs spiests aizstāvēties,” komentē “Telegram” kanāls “Критик новостной ленты”.
Tikko diktators varas elites pārstāvjus sāk uztvert kā tehnoloģiska apdraudējuma avotu, Šoigu vai Caļikova ietekme un sakari armijā automātiski tiek interpretēti kā gatavošanās apvērsumam. Kāpēc noplūde parādījās CNN un FT? Tā var būt vai nu Rietumu izlūkdienestu informatīva ietekmes operācija ar mērķi “sašūpot situāciju Kremlī”, vai arī apzināta informācijas noplūde kāda Kremļa klana interesēs, lai pārliecinātu Putinu, ka Šoigu arests vai pilnīga izolācija kļūst par vienīgo “loģisko” atrisinājumu.
Toksiskais Šoigu
2026. gada 17. martā Urālu lielpilsētā Jekaterinburgā, runājot par Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātiem, Šoigu paziņoja: “Neviens reģions nevar justies drošībā. Līdz nesenam laikam Urāli nebija sasniedzami gaisa triecieniem no Ukrainas teritorijas, bet šodien tie jau atrodas apdraudējuma zonā.” “Pat Drošības padomes sekretāram “drošas zonas” vairs neeksistē - ne ģeogrāfiski, ne Kremļa varas koridoros. Krievijas vara 2026. gadā ir korporācija, kas aizņemta pārsvarā ar savu drošību un interešu aizsardzību. Pretgaisa aizsardzības sistēmas galvenokārt aizsargā nevis cilvēku dzīvības, bet resursu tranzītam kritiski svarīgus objektus. Specdienesti nodarbojas ar Putina varas vertikāles, nevis pilsoņu aizsardzību. Šoigu gadījums ir “valsts-korporācijas” modeļa beigu akords. Šajā modelī nevienam uzticamu sabiedroto nav, ir tikai varas vertikāles pagaidu akcionāri. Kamēr esi ministra amatā, saņem sistēmas bonusus, tiklīdz tavs varas resurss kļūst toksisks, kļūsti par “valsts apvērsuma risku”,” komentē “Telegram” kanāls “Плавильный котёл”. “Šoigu var aktīvi nodarboties ar Jūras doktrīnu vai inspektēt rūpnīcas Urālos, cik viņam tīk, bet 2026. gada realitāte ir cita: armija, ko viņš izveidoja, tagad aizsargā Putinu no paša Šoigu, kurš var kļūt par galveno grēkāzi un tikt vainots par visām Putina režīma neveiksmēm pēc kārtas - aizvadīto gadu zaudējumiem frontē, triecieniem infrastruktūrai, ugunsgrēkiem ostās, ieskaitot budžeta krīzi un iztukšotus reģionālos budžetus.”
Vai Putinam draud “Šoigu apvērsums”?
Kādreizējais Putina runu autors (2008-2010), politologs Abass Gaļamovs savā “Telegram” kanālā raksta: “Atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestiem, Rietumu mediji ziņoja, ka Šoigu plāno militāru apvērsumu, kas vairāk izskatās pēc fantastikas. Lai ko tādu uzdrīkstētos, ir jātic sev un saviem spēkiem, bet Šoigu gadījumā no kurienes lai šāda pārliecība rastos? Vispirms viņu pazemoja Ukrainas armija, tad viņu morāli iznīcināja dumpinieks Prigožins, un visbeidzot čekisti viņu piebeidza. Viņš ir sagrauts cilvēks, bezgala pateicīgs Putinam, ka netika pilnībā iznīcināts un pat saņēma sinekūru Drošības padomē. Bet pat ja pieņemam, ka Šoigu uzdrošināsies šādai avantūrai, kas viņu atbalstīs, ies koalīcijā? Putina varas elite bijušo ministru uztver kā “notriekto pilotu”, un ar šādiem cilvēkiem viņiem pīties nepatīk: “Kļūt par sazvērniekiem Šoigu vadībā? Nē, paldies”.
Gaļamovs uzskata, ka noplūdes un baumas jāvērtē (aizsardzības ministra) Andreja Belousova darbības kontekstā, jo viņa motīvi ir acīmredzami: jo sliktāk Putins un viņa svīta izturas pret bijušo aizsardzības ministru (Šoigu), jo vairāk grēku varēs uz viņu norakstīt. “Arī Federālais drošības dienests vēlas “nodevēju piebeigt”. Tas ir profesionāls ieradums: tiklīdz viņi sākuši kādas personas operatīvo izstrādi, goda lieta ir objektu ieslodzīt, lai pārējie saprastu: ja pie lietas ķeras ФСБ, žēlastības nebūs.”
Kārdinājums pasniegt vēlamo par esošo
4. maijā “ Financial Times” un CNN ziņoja, ka Putins ir ievērojami pastiprinājis drošības pasākumus, retāk uzstājas publiski, vairāk laika pavada bunkuros, ka Kremlis baidās no valsts apvērsuma, ko varētu organizēt Drošības padomes sekretārs Šoigu un viņam tuvie militāristi. Pēc tam tēmu, ka “Putins baidās no sava tuvākā loka” un “slēpjas no tautas”, pārņēma arī citi rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi. Tomēr tiek pausti arī skeptiski vērtējumi. “Nē, Krievija nav uz apvērsuma robežas,” raksta britu žurnālists Marks Galeoti izdevumā “The Spectator”. Turklāt pretēji apgalvojumiem, ka Putins neuzstājas publiski, Putins joprojām ievēro savu publisko pasākumu grafiku, piemēram, 27. aprīlī Sanktpēterburgā viņš tikās ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči.
“Telegram” kanāls “Политика Страны”: “Eiropu pārņēmusi izmisīga vēlme pēc “dievišķas iejaukšanās”, Ukrainas kara beigām brīnumainā kārtā, par ko liecina arvien skaļāki apgalvojumi un versijas par Krievijas sabrukumu vai Putina gāšanu valsts apvērsuma rezultātā. Šī nebūt nav pirmā reize, kad izlūkdienesti ir padevušies kārdinājumam piegādāt saviem politiskajiem saimniekiem nevis informāciju, kas tiem būtu jāzina, bet ko tie vēlas dzirdēt. Mediju publikācijas izraisa zināmus jautājumus. Lai gan drošības režīma pastiprināšana Putina apkārtnē ir pilnīgi ticama un šķiet loģiska, ņemot vērā Nikolasa Maduro nolaupīšanu un Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hameneji slepkavību, stāsts par “Šoigu sazvērestību” šķiet pilnīgi neticams. Šoigu pašlaik zaudējis jebkādu ietekmi Putina apkārtnē un Aizsardzības ministrijā. Visa viņa komanda jau iztīrīta, daudzi atrodas ieslodzījumā. Tāpēc viņš noteikti nevarēs organizēt un vadīt dumpi. Krievijas un Putina varas vertikāles galvenā problēma šobrīd ir karš Ukrainā un tā sekas, nevis galma apvērsums.”
Kas tad Putinu apdraud?
“Pašlaik, ja neskaita diktatora fizioloģisku novecošanu, var identificēt trīs Putina varas apdraudējuma avotus. Pirmais ir viņa pavalstnieku augošā neapmierinātība ar ieilgušo karu, ar to saistītajām problēmām un ierobežojumiem (ekonomiskā situācija, tiesības, varas patvaļa, cenzūra, internets utt.). Otrais ir Ukrainas kara atbalstītāji varas elites grupās jeb tā dēvētajos Kremļa klanos, turklāt šeit varas pārstāvju un tautas intereses saduras. Krievijas mietpilsoņu neapmierinātības pamatā ir nogurums no kara un neizpratne, kāpēc tas joprojām turpinās. Savukārt “Kremļa torņos” rūgšanu cenšas izmantot, lai panāktu sev izdevīgas kadru maiņas Putina varas vertikālē, bet Ukrainas kara jautājumā tie nonāk pretējās pozīcijās ar iedzīvotāju vairākumu. Viņi pieprasa “uzvaru”, iebilst pret “sarunātu kaunpilnu mieru”, iestājas pret iespējami ātrākām kara beigām, aģitē par kodolieroču izmantošanu, karu ar Eiropu un jau sāk kritizēt Putinu par viņa “mīkstčaulību”, komentē “Политика Страны”.
“Hipotētiski trešajam apdraudējumam būtu jābūt Ukrainai un “kolektīvajiem Rietumiem”, kas potenciāli būtu gatavi atbalstīt jebkuru destabilizāciju Krievijā. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai Putina kritiķi Kremlī rīkojas tikai savtīgās interesēs vai arī viņu darbība, pretēji “kara atbalstītāju” un “patriotu” publiskajai retorikai, ir saskaņota ar Rietumu struktūrām, kas to izmanto kā instrumentu Putina varas sistēmas graušanai. Uz šo jautājumu galīgās atbildes nav. Tomēr labi redzams, ka šie spēki izmanto vienu un to pašu vēstījumu: “Krievija ir vājāka nekā jebkad agrāk, pēc Ukrainas triecieniem tās ekonomika ir uz sabrukuma robežas, Putins no visa baidās, nevar pat sarīkot pienācīgu parādi Sarkanajā laukumā un zvana ASV prezidentam Trampam, lai pārliecinātu Ukrainas prezidentu Zelenski neuzbrukt, visi Maskavas draudi Rietumiem ir blefs utt.”
Zinot “z patriotu” naidu pret bijušo Krievijas aizsardzības ministru, viņu līdzdalība šāda vēstījuma izplatīšanā kampaņas efektu pastiprina vēl vairāk. Publikācijas par “Šoigu sazvērestību” šķiet kā laba piespēle partnerim - vismaz šeit pretējo spēku intereses sakrīt: Kremļa klani vēlas spiedienu uz Putinu palielināt, popularizējot tēzes par viņa nespēju tikt galā ar ienaidniekiem un draudiem, savukārt Ukraina un rietumvalstis to cenšas izmantot Krievijas iekšējai destabilizācijai.
