Krievija modernizē savas kodolbāzes netālu no Eiropas valstīm, raksta Zviedrijas mediji, atzīmējot, ka tuvākā no tām ir tikai 270 kilometru attālumā no Zviedrijas, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Satelīta attēli no uzņēmuma "Planet Lab", kas katru dienu fotografē visu pasauli, parāda, kā netālu no Zviedrijas izveidotas un modernizētas vismaz piecas Krievijas kodolieroču bāzes.
Fotogrāfijās redzamas noliktavas un iežogotas dzelzceļa stacijas. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Džonsons uzsver, ka Krievijas spējas tiek cieši uzraudzītas un bāzes ir zināmas.
Fotogrāfijās arī redzams, kā, piemēram, Asipovičā Baltkrievijā aiz trīskārša žoga tiek atjaunota padomju laika bāze, kas, pēc Amerikas globālās politikas domnīcas FAS pētnieku domām, ir kodolieroču krātuve. Ir apskatāma arī jauna dzelzceļa iekraušanas platforma pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Kaļiņingradas apgabals ir modernizējis savu kodolieroču bāzi, būvējot jaunas ēkas, daudzstāvu dārzus un jaunus sakarus. Tas ir tikai 270 kilometru attālumā no Zviedrijas robežas. Pēc Polijas valdības teiktā, Kaļiņingradas apgabalā tiek glabāti aptuveni simt taktisko kodolieroču.
Novaja Zemļas salā ir uzceltas jaunas ēkas, ko eksperti raksturo kā bāzi Krievijas kodolieroču testēšanai. Kolas pussalā ir uzbūvēti aptuveni 50 uzglabāšanas bunkuri ballistiskajām raķetēm zemūdenēs.
Pēc ekspertu domām, kodolieroči ir Krievijas vissvarīgākais spiediena līdzeklis sarunās. Valsts politiskajai vadībai patīk vicināties ar ieročiem un regulāri iebiedēt ārpasauli, lai no tā gūtu savu labumu.
"Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā draudi izmantot kodolieročus ir izteikti vairāk nekā 200 reižu dažādos politiskajos līmeņos," sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs P. Džonsons.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) datiem, Krievijas bruņotie spēki jau sen ir demontējuši un pakāpeniski norakstījuši vecās kaujas galviņas un krājumi ir samazinājušies, bet tagad tiek gatavoti pastiprinājumi.
Saskaņā ar Starptautiskās kodolieroču atcelšanas kampaņas (ICAN) ziņojumu, kodolizdevumi pagājušajā gadā palielinājās par nedaudz vairāk nekā 10 procentiem un pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušies par gandrīz 50 procentiem.
Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai kopā ir absolūtais vairākums no visiem kodolieročiem. Nākamā gada februārī beigsies divpusējais atbruņošanās līgums START, un, pēc SIPRI analītiķu domām, tad paātrināsies arī pārbruņošanās.
Turklāt SIPRI norāda, ka kodolvalstis ir sākušas izmantot mākslīgo intelektu, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumus kritiskā situācijā. Tas savukārt palielina letālu pārpratumu vai kļūdu risku.
Arvien vairāk valstu vēlas citu valstu kodolieročus savā teritorijā. Piemēram, Krievija ir nogādājusi kodolieročus uz Baltkrieviju. Francija ir atvērusi durvis būtībā visām Eiropas kaimiņvalstīm.
Beļģijai, Itālijai, Nīderlandei, Turcijai un Vācijai jau ir citu NATO valstu kodolieroči.
