Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības princips ne vienmēr izraisītu tūlītēju bruņotu atbildi Krievijas "neliela uzbrukuma" gadījumā pret tādu dalībvalsti kā, piemēram, Igaunija, intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” sacīja bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers.
“Die Welt” jautāja R. Baueram, vai NATO nekavējoties pārietu uz pretuzbrukumu, ja Krievija uzbruktu "ciematam Igaunijā", lai pārbaudītu alianses apņēmību.
Viņš skaidroja, ka NATO atbilde būs atkarīga no "uzbrukuma veida".
R. Bauers izteicās, ka neliela Krievijas operācija, kas neapdraud dalībvalsts "vispārējo teritoriālo integritāti", dotu "laiku konsultācijām", lai apsvērtu jautājumu "Vai mēs vēlamies sākt karu vai nē?". R. Bauers arī spriež, ka "Putins neuzskata NATO par tūlītēju draudu", norādot uz Krievijas klusināto reakciju uz Somijas pievienošanos aliansei un Kremļa kodoldraudu lielākoties retorisko raksturu.
Viņš sacīja, ka šobrīd Eiropa nespētu atvairīt raķešu uzbrukumus visā savā teritorijā, ja Krievija nolemtu uzbrukt tā, kā Irāna pašlaik uzbrūk Izraēlai.
Taču viņš brīdināja - ja Krievija tomēr uzbruks NATO, tai tiks atriebts daudzos līmeņos: uz zemes, gaisā, jūrā, kosmosā un kibertelpā. “Tā sauktais hibrīdkarš nav mazāk kaitīgs par karu," sacīja bijušais NATO militārās komitejas vadītājs.
Atgādinām, ka NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir nosaucis Krieviju par "nozīmīgāko un tiešāko draudu", ar ko saskaras alianse Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī daudzi Rietumu militārie eksperti arvien biežāk brīdina, ka Maskava varētu mēģināt tieši izaicināt NATO. Vācijas ārējās izlūkošanas vadītājs Bruno Kāls nesen brīdināja, ka “Ukraina ir tikai solis ceļā uz rietumiem”. Intervijā interneta portālam “Table Media” Kāls sacīja, ka Krievijas amatpersonas plāno konfrontācijas, kas nav pilna mēroga militāra iejaukšanās. “Pietiek nosūtīt uz Igauniju “mazos, zaļos cilvēciņus”, lai aizsargātu it kā apspiestās krievu minoritātes,” viņš paskaidroja.
