Saskaņā ar jaunāko Igaunijas valdības pasūtīto aptauju, Igaunijas iedzīvotāju uzticēšanās valdībai un parlamentam Rīgikogu atkal ir palielinājusies, tāpat arī piederības sajūta Igaunijas sabiedrībai. Tomēr ticība valsts drošībai un cilvēku personīgās drošības sajūta pēdējos gados ir zemākā un ekonomiskās grūtības rada lielākas bažas nekā iepriekš, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Igaunijas valdības birojs reizi ceturksnī pasūta aptauju, kas mēra sabiedrības viedokli. Lai gan iepriekšējās aptaujas laikā martā uzticēšanās valdībai bija zemākajā līmenī pēdējos gados, t.i., 29 procenti, jūnijā tā pieaugusi līdz 37 procentiem. Uzticība parlamentam Rīgikogu sekoja tādai pašai tendencei, pieaugot no 29 procentiem līdz 35 procentiem.
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzticas prezidentam, jūnijā palika salīdzinoši nemainīgs - 67 procenti, bet 59 procenti uzticējās vietējām pašvaldībām, kas ir tāds pats rezultāts kā decembrī, kad tas pēdējo reizi tika mērīts.
Atbalsts nodokļu izmaiņām ir nedaudz samazinājies. Tās par nepieciešamām uzskata 39 procenti Igaunijas iedzīvotāju. Atbalstu izglītībai igauņu valodā pauda 71 procents aptaujāto, bet vēja enerģijas attīstības nozīmi akcentēja 50 procenti, un rezultāts būtībā saglabājies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā apsekojumā.
Šoreiz aptauja pētīja arī cilvēku attieksmi pret mākslīgo intelektu.
42 procenti aptaujāto teica, ka izmanto mākslīgā intelekta rīkus savā darbā vai ikdienas dzīvē. Šādas atbildes visbiežāk sastopamas jaunākajā vecuma grupā, kur aptuveni divas trešdaļas 15-24 gadus vecu jauniešu izmanto mākslīgā intelekta risinājumus. Puse respondentu uzskata, ka Igaunijai vajadzētu vairāk ieguldīt mākslīgā intelekta attīstībā, bet trešdaļa šo ideju neatbalstīja.
72 procenti respondentu konstatēja, ka mākslīgā intelekta izplatīšanās palielina dezinformācijas un manipulāciju risku sabiedrībā, savukārt trešdaļa baidās, ka mākslīgais intelekts nākotnē var pārņemt viņu vai viņu tuvinieku darbus.
Iedzīvotāju vispārējā apmierinātība lielā mērā palika nemainīga, bet ir palielinājies to cilvēku skaits, kuriem ir grūtības tikt galā ar ekonomiskiem apstākļiem. Lai gan 30 procenti respondentu martā piedzīvoja ekonomiskās grūtības, jūnijā ekonomiskās grūtības piedzīvoja 34 procenti, kas bija arī augstākais līmenis pēdējos gados.
Lai gan to cilvēku īpatsvars, kuri izjūt ekonomisko nenoteiktību, martā īslaicīgi samazinājās, jūnijā tas palielinājās līdz 58%, kas ir gandrīz tikpat augsts kā decembrī.
Ekonomiskās grūtības un nenoteiktība biežāk sastopamas citu tautību iedzīvotājiem, sievietēm, personām bez augstākās izglītības un Ziemeļaustrumu Igaunijas iedzīvotājiem.
Salīdzinot profesionālo statusu, ekonomiskās grūtības visbiežāk sastopamas kvalificētu darba ņēmēju vidū.
Uzticība nacionālajai drošībai un personīgajai drošībai jūnijā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējos gados. 40 procenti iedzīvotāju uzskata, ka Igaunija šobrīd var justies droši. Pagājušajā gadā šis skaitlis bija no 45 līdz 51 procentam. 59 procenti iedzīvotāju jūtas droši, dzīvojot Igaunijā, salīdzinot ar 62 līdz 69 procentiem pagājušajā gadā.
Ticība Igaunijas valsts drošībai ir lielāka citu tautību iedzīvotāju vidū, un 35 procenti igauņu uzskata, ka Igaunijā var justies droši, salīdzinot ar 49 procentiem citu tautību iedzīvotāju. Tomēr igauņu vidū personiskās drošības sajūta ir augstāka.
Piederības sajūta Igaunijas sabiedrībai atkal ir palielinājusies, un, lai gan martā 71 procents iedzīvotāju uzskatīja, ka pieder Igaunijas sabiedrībai, jūnijā jau 80 procenti uzskatīja, ka pieder Igaunijas sabiedrībai. Iepriekšējos pētījumos tas bija no 84 līdz 87 procentiem.
Piederības sajūta ir palielinājusies gan igauņu, gan citu tautību iedzīvotāju vidū. Piederības sajūta igauņu vidū palielinājās līdz 88 procentiem, bet citu tautību iedzīvotāju vidū - līdz 64 procentiem. Nedaudz palielinājās arī to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka piederība Igaunijas sabiedrībai viņiem ir svarīga.
Aptauju no 4. līdz 9. jūnijam veica AS "Turu-Uuringute", intervējot 1251 Igaunijas iedzīvotāju tiešsaistē un pa tālruni.
Vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības uzticas tikai spēka struktūrām - Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticas 65% un Valsts policijai 55% aptaujāto, 2024. gadā secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Eiropas Savienības institūcijām uzticas 44%, bet Latvijas pārvaldes institūcijām mazāk nekā 41%, kur augstākā uzticamība ir pašvaldībām, bet zemākā - politiskajām partijām, liecina pētījums.
Kā skaidrots pētījumā, šāda zema uzticēšanās pārvaldes iestādēm var radīt izaicinājumus mobilizēt sabiedrību ārējo vai iekšējo draudu gadījumā. Mazākumtautību iedzīvotāji mazāk uzticas visām pētījumā iekļautajām institūcijām, izņemot Valsts policiju.
Jaunieši biežāk uzticas Valsts policijai, NBS, Latvijas tieslietu sistēmai, Latvijas politiskajām partijām, Latvijas valdībai un Latvijas Saeimai, savukārt seniori vairāk uzticas NBS un mazāk - Latvijas valdībai.
Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondenti vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma. Pētījums veikts no 2024. gada maija līdz jūlijam.
