Vairākus mēnešus Kijivā tika runāts par ilgi gaidīto Krievijas ofensīvu, kuras mērķis būtu pārņemt lielāku daļu Ukrainas austrumu reģionu. Līdz šim tas nav izdevies, ziņo CNN. Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina tiekties pēc teritoriāliem ieguvumiem, kamēr pamiera sarunas nonāk otrajā plānā.
Pagājušajā nedēļā viņš atkārtoja to, kas jau sen ir viens no viņa galvenajiem veidiem, kā attaisnot savu neizprovocēto iebrukumu. "Es uzskatu Krievijas un Ukrainas tautas par vienu tautu," viņš teica. "Šajā ziņā visa Ukraina ir mūsu." Pat ja tā, ukraiņi dažos apgabalos ir uzsākuši pretuzbrukumus un strauji attīsta vietējo ieroču rūpniecību. Un Krievijas kara laika ekonomika saskaras ar spēcīgākiem pretvējiem. Krievijas karaspēks cenšas virzīties uz priekšu vairākās 1200 kilometru garās frontes līnijas daļās. Ukrainas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka tikai vienā frontes līnijas daļā - netālu no konflikta epicentra Pokrovskas pilsētas Doneckā, kur katru dienu notiek vismaz 50 sadursmes - atrodas 111 000 Krievijas karavīru. Salīdzinājumam, pagājušā gada decembrī šajā apgabalā atradās aptuveni 70 000 Krievijas karavīru, liecina Ukrainas Ģenerālštāba dati. Sirskis arī apgalvoja, ka Krievijas iefiltrēšanās Sumu ziemeļu reģionā ir apturēta. Kara pētījumu institūts - Vašingtonā bāzēta domnīca - ziņo, ka Ukrainas spēki ir atguvuši daļu teritorijas Sumos un Krievijas virzības temps tur ir palēninājies. “Varam teikt, ka ienaidnieka no Krievijas teritorijas uzsākto “vasaras ofensīvas” mēģinājumu vilnis izsīkst,” apgalvoja Sirskis.
Taču aina ir dažāda. Pēdējās dienās Krievijas kājnieku uzbrukumi ir ieguvuši virsroku uz Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien apgalvoja, ka ir ieņemts vēl viens ciems, Zirka. Ukrainas atvērtā koda “DeepState” analītiķis apgalvoja, ka Ukrainas "aizsardzība turpina strauji sabrukt un ienaidnieks veic ievērojamus panākumus... ar pastāvīgiem uzbrukumiem" šajā apgabalā. Kremlis jau sen ir uzstājis, ka tā kampaņa turpināsies, līdz būs ieņemti visi austrumu Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabali. Ar pašreizējo progresa tempu tas prasītu daudzus gadus. Taču, ņemot vērā, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir samazinājusi apņēmību virzīt pamiera sarunas, konflikts, visticamāk, ieilgs līdz gada beigām un pat 2026. gadam.
Kaujas lauks pašlaik ir atjautīgu dronu speciālo operāciju un ļoti primitīvu kājnieku uzbrukumu kombinācija. Vienā spektra galā ir Ukrainas pārdrošie uzbrukumi jūnija sākumā pret Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, izmantojot dronus, kas tika vadīti no kravas automašīnām dziļi Krievijas teritorijā - misija, kas iznīcināja aptuveni duci lidmašīnu, kuras tika izmantotas raķešu palaišanai pret Ukrainu. Ukrainas Drošības dienests sestdien ziņoja par vēl vienu dronu uzbrukumu, kas nodarījis plašus postījumus Krievijas gaisa spēku bāzei Krimā. Turpretī Krievijas karavīri kājām un motocikliem - dažreiz grupās pa duci vai mazāk - iebrūk pamestos ciematos Ukrainas austrumos. Šī pieeja liek mainīt Ukrainas taktiku uz mazākām nocietinātām pozīcijām. Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aizsardzības būves tiek maskētas, lai tās atbilstu reljefam, un samazinātas, lai tās nevarētu pamanīt.
Kamēr kājnieki aizstāv vai ieņem teritoriju, droni turpina spēlēt arvien lielāku lomu konfliktā. Krievi ražo lētus, masveidā ražotus dronus, kas paredzēti, lai pārspētu pretgaisa aizsardzību. Krievi arvien biežāk izmanto šo taktiku, lai uzbruktu Ukrainas pilsētām, īpaši Kijivai, kas pēdējās nedēļās ir cietusi ievērojamus postījumus un piedzīvojusi lielākus civiliedzīvotāju upurus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka naktī "mūsu debesīs atradās 477 droni, lielākā daļa no tiem bija Krievijas un Irānas "Shahed", kā arī 60 dažādu veidu raķetes. Krievi vērsās pret visu dzīvo".
Krievija izmantoja "līdz 500 Irānas izstrādātu "Shahed" katru nakti, apvienojot tos ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, cenšoties izsmelt mūsu pretgaisa aizsardzību", sacīja Umerovs.
Zelenskis ir atkārtoti aicinājis piegādāt vairāk “Patriot” raķešu bateriju un citas Rietumu sistēmas, kuru piegādi, kā Tramps pagājušajā nedēļā teica, ASV "vajadzētu apsvērt" pēc liela mēroga uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava iegādāties “Patriot” sistēmas tieši vai caur fondu, kas izveidots saskaņā ar ASV un Ukrainas līgumu par retzemju izrakteņiem.
Ukrainas Drošības dienests lēš, ka Krievija katru dienu saražo gandrīz 200 Irānas izstrādātu “Shahed” dronu un tās rīcībā ir aptuveni 6000 dronu, kā arī aptuveni 6000 mānekļu dronu. Pēdējās nedēļas laikā krievi frontes līnijās ir izmantojuši vairāk nekā 23 000 mazu "kamikadzes" dronu, liecina Ukrainas armijas Ģenerālštāba dati.
Sirskis nesen paziņoja, ka Krievija ir ieguvusi priekšrocības ar optisko šķiedru vadāmo dronu jomā, kurus ir grūtāk izsekot un pārtvert. Droni ir “pastāvīga intelektuāla cīņa - ienaidnieks regulāri mainīja algoritmus, un Ukraina pielāgoja taktiku”, sacīja Umerovs. “Risinājumi, kas kara sākumā uzrādīja augstu efektivitāti, laika gaitā to ir zaudējuši, ienaidniekam mainot taktiku.”
Savukārt Ukraina palielina tālas darbības rādiusa dronu ražošanu, ko tā ir izmantojusi, lai uzbruktu Krievijas infrastruktūrai, piemēram, lidlaukiem, naftas pārstrādes rūpnīcām un transportam. Umerovs sacīja, ka tiks saražoti desmitiem tūkstošu dronu papildus vairāk nekā četriem miljoniem kaujas lauka dronu šogad.
Abas puses turpina attīstīt aizsardzības nozares, kas ļauj tām turpināt cīnīties - lai gan Krievijas ražošanas apjoms ievērojami pārsniedz Ukrainas apjomu. Krievijas milzīgais militārais konglomerāts “Rostec” ražo aptuveni 80% no aprīkojuma, kas tiek izmantots cīņā pret Ukrainu.
“Rostec” izpilddirektors Sergejs Čemezovs šomēnes tikšanās reizē ar Putinu apgalvoja, ka “Rostec” ražošana kopš 2021. gada ir desmitkāršojusies un tā ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga līdz 46 miljardiem dolāru.
Taču pie apvāršņa Krievijai ir tumšāki mākoņi. Tās militārais budžets veido aptuveni 40% no kopējiem valsts izdevumiem - vairāk nekā 6% no IKP. Tas veicina inflāciju, un Putins pagājušajā nedēļā atzina, ka Krievijas ekonomikas izaugsme šogad būs "daudz pieticīgāka". Viņš pat ierunājās, ka nākamgad aizsardzības izdevumi tiks samazināti. Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Rešetņikovs sacīja, ka, "pamatojoties uz pašreizējo uzņēmējdarbības noskaņojumu, man šķiet, ka mēs esam uz recesijas robežas".
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina nepiekrita Rešetņikovam, bet brīdināja, ka finanšu buferi, piemēram, valsts rezervju fonds, ir gandrīz izsmelti."Mums jāsaprot, ka daudzi no šiem resursiem ir iztērēti," viņa teica Sanktpēterburgas starptautiskajā forumā.
Pats Putins atzina risku, sakot, ka, “lai gan daži eksperti prognozē stagnāciju, to nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut".
Lai gan ilgtermiņa prognoze Krievijai varētu būt drūma - gan ekonomiskā, gan demogrāfiskā ziņā -, tā īstermiņā var turpināt finansēt vairāk nekā pusmiljona vīru lielu armiju, kas atrodas Ukrainā vai tās robežas tuvumā, pārvietojoties dažus kilometrus šurpu turpu. Neskatoties uz simtiem tūkstošu upuru, Krievijas armija joprojām var ģenerēt spēkus, kas ir daudz lielāki nekā Ukrainas spēki.
