“Esmu tiešām ļoti pateicīga par visu, kas ar mani līdz šim ir noticis, un par ceļiem, pa kādiem dzīve mani jau izvadājusi. Neko no tā visa es nebūtu varējusi ne izplānot, ne izsapņot,” atzīst starptautiski augstu novērtētā latviešu mūziķe, Berlīnē dzīvojošā izcilā vijolniece Vineta Sareika.
Šodien, 1. martā, viņu sirsnīgi sveicam 40. dzimšanas dienā!
Parīzē kopā ar mammu
“Es nekad neesmu bijusi “bara cilvēks” un labprātāk pavadu laiku ar katru sev svarīgu cilvēku atsevišķi -, lai var mierīgi sarunāties un izjust otru cilvēku. Laikam viens no iemesliem ir arī tas, ka socializācijas man periodiski ir pietiekami daudz - pateicoties manai profesijai, kur koncertceļojumos, festivālos un citos pasākumos satieku ļoti daudz cilvēku, kuri parasti arī ir ļoti forši un interesanti.
Bet, atgriežoties mājās, tomēr daudz labprātāk iekāpju ērtā mājas tērpā un nekāpju no tā ārā līdz pat nākamajam ceļojumam, pat ja pa vidu patrāpās dzimšanas diena,” smaidot atzīst šodienas jubilāre.
Šogad gan savā dzimšanas dienā Vineta Sareika izkāps no sava ērtā mājas tērpa, jo viņai jādodas uz Parīzi, kur izcilā mūziķe uzaicināta piedalīties “La Maestra” jauno diriģentu konkursa žūrijā Parīzes filharmonijā.
Dzimšanas dienu viņa tur svinēs, kā pati saka, kopā ar “galveno jubilāri” un visa šī “piedzīvojuma”, ko sauc par dzīvi, vaininieci - savu mammu.
Aicināta atsaukt atmiņā kādu dzimšanas dienu, kas īpaši palikusi atmiņā, jubilāre stāsta, ka tāda bija pirms precīzi desmit gadiem, kad kopā ar mammu svinējušas abu kopīgos 90 gadus.
“Tad gan bija pilna māja ar ciemiņiem no malu malām, bija superīga atmosfēra, programma ar sporta spēlēm, skrējienu un peldi jūrā, kur, protams, visiem nācās piedalīties, bez atrunām! Laikam tomēr šis būs vēl kādreiz jāatkārto,” jubilāre cerīgi nosaka.
Par saviem 40 gadiem Vineta Sareika saka: “Esmu tiešām ļoti pateicīga par visu, kas ar mani līdz šim ir noticis, un par ceļiem, pa kādiem dzīve mani jau izvadājusi. Neko no tā visa es nebūtu varējusi ne izplānot, ne izsapņot. Bet varu arī teikt, ka šodien, savos četrdesmit, jūtos daudz harmoniskāk, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Droši vien grūtās un sāpīgās pieredzes man ir devušas pat vairāk nekā pozitīvās -, lai es šobrīd spētu novērtēt to, kas man ir, nevis idealizētu to, kas varētu būt.
Vairs nav sajūtas, ka es būtu meklējumos, ka man kādam kaut kas būtu jāpierāda vai jārada par sevi labs iespaids. Tagad mēģinu baudīt katru mirkli un būt saskaņā ar sevi.”
Taujāta, ko viņa šodien zina par sevi, ko nezināja 20 vai 30 gados, izcilā mūziķe atteic: “Laikam to, ka ir pilnīgi ok būt tādai, kāda es esmu.
Divdesmit gados, studējot Parīzē, un arī vēlāk, apgrozoties “smalkajās mūziķu aprindās”, man kaut kā visu laiku likās, ka neesmu tur īsti iederīga.
Mani tracināja un neizpratni radīja tas, cik ļoti daudzi šajā vidē mēģina izlikties gudrāki, skaistāki, panākumiem bagātāki, pieredzējušāki, nekā patiesībā ir. Protams, mūzikas bizness un konkurence ir sīva, bet visu laiku mēģinot sevi reklamēt un spēlējot kaut kādu lomu, īsta un autentiska komunikācija kļūst neiespējama. Bija laiks, kad mani šīs lietas ļoti tracināja, bet šobrīd es mēģinu to tvert filozofiskāk un iet tālāk savu ceļu.”
Pagājušā gada rudenī Vineta Sareika paziņoja par lēmumu pamest prestižo Berlīnes filharmonisko orķestri. Tā sastāvā viņa spēlēja trīs gadus, turklāt kopš 2023. gada bija pirmās koncertmeistares amatā.
Starptautiski augstu vērtētā mūziķe bija pirmā sieviete šī orķestra 141 gadu ilgajā vēsturē, kura bija izturējusi konkursu un ieņēma pirmās koncertmeistares amatu.
Šobrīd Vineta Sareika ir ļoti aizrāvusies ar Riharda Vāgnera mūziku un studē “Valkīras” milzīgo partitūru, kuras atskaņojumā kā vieskoncertmeistare drīzumā piedalīsies Losandželosā ar maestro Gustavo Dudamelu.
“Pavisam cita pasaule - Baha Jāņa Pasija ar NDR radiofilharmoniju gaidāma pēc pāris nedēļām Hanoverē, Vācijā. Bet Rīgā atkal būšu 10. aprīlī, kad kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri būšu atskaņojuma vadītāja diezgan visaptverošā, Bēthovenam veltītā programmā, kur viņa agrīnās, gaisīgi harmoniskās romances vijolei un orķestrim tiks pretnostatītas viņa ārkārtīgi modernajai, radikāli disonējošajai un tam laikam šokējošajai Lielajai fūgai un viņa dzīvespriecīgajai, enerģijas uzlādētajai 8. simfonijai,” stāsta šodienas jubilāre.
Vasaras beigās izcilā mūziķe viesosies arī “Sinfonietta Rīga” kamermūzikas ciklā - mākslas centrā “Zuzeum”, savukārt 26. septembrī kopā ar franču pianisti Amandīni Savarī (Amandine Savary) atgriezīsies Mazajā Mežotnes pilī ar jaunu dueta programmu.
26.septembra koncertā Vineta Sareika pirmo reizi atskaņos Pētera Vaska “Vasaras sonāti” vijolei solo, savukārt kopā ar pianisti Amandini Savarī māksliniece interpretēs Karola Šimanovska ciklu “Trīs mīti vijolei un klavierēm, op. 30”: “Aretūzas strūklaka”, “Narciss” un “Driādas un Pāns”, Morisa Ravēla Sonāti vijolei un klavierēm nr.2, kā arī Džordža Geršvina/Jašas Heifeca Transkripcijas no operas “Porgijs un Besa”.
Vasarā mūziķei gaidāmi arī dažādi festivāli un meistarklases Šveicē, Dānijā un Kanādā, un vēlāk viņai būs tas gods būt arī žūrijas priekšsēdētājai ARD starptautiskajā stīgu kvartetu konkursā Minhenē, Vācijā.
“Mani sajūsmina un aizrauj mūzika visā tās kopumā. Man bija brīnišķīgas iespējas dažādos dzīves posmos maksimāli nodoties gan kamermūzikai, gan solo, gan simfoniskajam repertuāram, un nu mani vienkārši interesē kopskats uz katru komponistu kā cilvēku, kurš ir izjutis un izsāpējis katru sevis uzrakstīto noti, nešķirojot to pa žanriem vai kā savādāk. Vēl ir tik daudz, ko iepazīt un izzināt, un šis process laikam, par laimi, nekad nebeigsies,” raksturojot savu pašreizējo radošo posmu, saka Vineta Sareika.
Profesionāli vislielāko baudu viņai sagādā tās stundas, ko mūziķe pavada savā “burbulī”, iepazīstot un izgaršojot katru skaņdarbu.
“Esmu priecīga, ka šobrīd man ir iespēja piebremzēt, izvēlēties projektus, kas mani muzikāli interesē, un ieguldīt tajos tik daudz laika, cik vēlos, neskrienot kā vāvere ritenī.”
Ja 40. dzimšanas dienai būtu skaņu celiņš, Vinetas Sareikas dzimšanas dienā tajā skanētu putnu dziesmas un meža šalkoņa.
Šodien jubilārei novēliet, lai ir stipra veselība pašai un viņas mīļajiem, jo bez tās jau nekā.
Un lai arī jaunajā dzīves gadā viņai būtu iespēja pietiekami daudz laika būt kopā ar ģimeni, lai pietiek disciplīnas regulāri sportot un uzturēt sevi formā, un lai nepamet intuīcija un spēja izšķirīgos brīžos pieņemt pareizos lēmumus.
“Un pasaulē lai vairāk miera un cilvēcības!”
Vairāk rakstu par jubilāriem lasiet šeit.
