Šodien, 6. februārī, 103. gadu slieksni pārkāpj leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, Ņujorkā dzīvojošā māksliniece un dejas pedagoģe Vija Vētra, kura daudzus gadus iedvesmojusi skatītājus Latvijā un pasaulē.
Ar gaišu prātu, prieku un sirdī nemainīgu mīlestību pret dzīvi Vija Vētra gaidīja šo dienu, kad varēs iesoļot savā 104. dzīves gadā.
Diemžēl svētku sajūtu aizēno milzīgā vientulība, esot svešatnē, un veselības pārbaudījumi, ar kuriem dejotāja varonīgi cīnās jau kopš pērnā gada decembra, tomēr nezaudējot sev raksturīgo gara spēku un ticību rītdienai.
Ziemassvētkus un Jauno gadu Vija Vētra “svinēja” rehabilitācijas centrā Ņujorkā, kur atguvās pēc kājas traumas un vēlāk arī pārslimotās gripas. Viņa pamazām atveseļojās un jutās arvien stiprāka, jau varēja lēnītēm paiet ar “staiguli”, tāpēc janvāra izskaņā tika palaista mājās.
“Esam visi norūpējušies par Viju, bet viņa negrib pārvākties uz atpūtas namu…” saziņā ar “Vijas Vētras Fonda” pārstāvjiem teikusi jubilāres draudzene Maija.
Viņa stāstīja, ka arī rehabilitācijas centrā Vija Vētra nezaudēja savu radošo dzirksti un bija uzticīga mākslai - zīmēja sadzīves ainas un, iedvesmojoties no režisora Ginta Zilbaloža talanta un filmas “Straume” panākumiem, attēloja arī “oskarotās” animācijas tumši pelēko kaķi.
Zīmējumus varēja aplūkot ikviens rehabilitācijas centra apmeklētāji, jo tie tika izstādīti centra telpās.
Savās mājās Ņujorkas Mākslinieku namā (Westbeth Artists Community) Manhetenā, kas atrodas Hudzonas upes krastā un kur Vija Vētra dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu, viņa pēc rehabilitācijas centra pabija vien dažas dienas.
Diemžēl šajās dienās cienījamā skatuves māksliniece atkal ir nokļuvusi mediķu aprūpē.
Šoreiz slimnīcā Griničvilidžā (Northwell Health Greenwich hospital) - ar spēcīgu klepu, ko izraisījis respiratori sincitiālais vīruss. Un tas nozīmē, ka dzimšanas diena būs jāsvin vēlāk, kad jubilāre atveseļosies.
Svinēt svētkus Vijai Vētrai patīk. Piemēram, savu 100. dzimšanas dienu leģendārā dejotāja svinēja četras reizes - gan Amerikā, gan Latvijā.
“Mākslinieku namā, kurā dzīvoju, ir gan galerija, kur arī es izstādos, gan Kopienas telpa, kur notiek literārie vakari un filmu seansi. Tur norisinājās arī mana dzimšanas diena. Visos 12 stāvos bija izliktas afišas ar aicinājumu piedalīties manā godināšanā. Pieaicināju arī latviešu draugus, un kopā sanāca kādi četrdesmit, piecdesmit cilvēki. Latvieši atnesa skaistus ziedus - amerikāņiem tādas tradīcijas nav -, bet mana grieķu draudzene bija sarūpējusi milzīgu torti, kuras pietika visiem.
Rādīju divas savas dokumentālās filmas, lai būtu priekšstats, kā es kādreiz dejoju, un pēc tam visus “izdancināju” lielā apļa dejā. Tas notika tieši manā dzimšanas dienā.
Nākamajā dienā pieņemšanu man par godu rīkoja Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ņujorkā. Vēstnieks Andrejs Pildegovičs bija saaicinājis latviešus, bija arī daži nelatvieši. Pasākumu ievadīja skaists muzikāls priekšnesums, rādīja arī vienu no manām dokumentālajam filmām un bija daudz apsveikumu no latviešu organizācijām Amerikā.
Man tika pasniegts arī Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums - liels un smags. Bija arī torte un bija jauki.
Savukārt trešo reizi dzimšanas dienu svinēju bērnu skoliņā, kur biju uzaicināta. Tur arī bija torte ar svecītēm, un es mācīju bērniem no ziediem veidot mandalas. Viņi sadalījās vairākās grupiņās un katra veidoja savu. Arī viņus iekustināju apļa dejā - katram ar sveci rokā bija jāieiet centrā un jāsveic mani ar savu deju. Tas ir mans gadskārtējais dzimšanas dienas rituāls,” tā mūsu pēdējā tikšanās reizē, kas bija 2023. gada vasarā, kad viņa arī pēdējoreiz viesojās Latvijā, stāstīja Vija Vētra.
Lai klātienē nosvinētu 100 gadu dzīves un 80 gadu skatuves darbības jubileju, tovasar simtgadnieci uz skatuves Rīgā bija iespēja redzēt divos sarīkojumos: iedvesmas lekcijā - meistarklasē Rīgas Latviešu Biedrības nama Līgo zālē un godināšanas koncertā “Vijai Vētrai - 100” 20. jūnijā Lielajā zālē.
Un tas Latvijas kultūras vēsturē bija nebijis notikums.
Koncerta kulminācijā bija Artūra Maskata komponētā skaņdarba, kas radīts īpaši Vijai Vētrai, pirmatskaņojums izcilā pianista Vestarda Šimkus izpildījumā, un to izdejoja pati Vija Vētra.
“Es nezinu nevienu citu dejotāju, kurš būtu tik “traks”!” viņa toreiz smiedamās sacīja, atgādinot, ka viņai operētas abas gūžas un arī ceļgals.
“Viena gūža stipri sāp, un es apzinos, ka būs grūti. Būs ļoti grūti… Taču es darīšu, ko spēšu! Deja ir smags fizisks darbs, tā nav viegla padarīšana, un astoņdesmit gadu laikā ķermenis ir pamatīgi nostrādināts. Tāpēc bija vajadzīgas operācijas, tāpēc kājas sāp un vairs neklausa. Bet parādiet otru, kurš simt gados dejo!”
Godinot savu patronesi, “Vijas Vētras fonds” arī šogad svinēs Vijas dzimšanas dienu ar deju koncertu “Deju Vētra 2026. Svinam Vijai Vētrai - 103!”” - sestdien, 7. februārī, plkst. 17.00 “Ulbrokas Pērlē”.
Vai zinājāt, ka deja nav tikai kustība, bet gan dvēseles saruna? Vija Vētra to ir pierādījusi ar katru savu uzstāšanos un katru nodzīvoto gadu.
“Mēs vēlamies pateikties leģendārajai māksliniecei par viņas drosmi, spēku un mīlestību pret deju, rīkojot jau par tradīciju kļuvušo koncertu “Deju vētra”. Programmā iekļautas dažādu stilu dejas, kas simbolizē Vijas Vētras plašo redzesloku un cieņu pret dažādu tautu kultūras mantojumu.
Uz “Ulbrokas Pērles” skatuves satiksies visas paaudzes - kā apliecinājums tam, ka dejot nekad nav par agru un vai par vēlu.
Īstais laiks dejot ir tagad! Nāciet un kļūstiet par daļu no šī sirsnīgā notikuma!” aicina “Vijas Vētras fonda” pārstāvji.
“Vijai Vētrai ļoti patīk šī 2019. gadā iedibinātā tradīcija, un viņa vēlētos, lai tā turpinātos arī turpmāk. Programmā līdzās laikmetīgajai, flameko un indiešu klasiskajai dejai, tiek dejotas arī Vijas Vētras oriģinālās horeogrāfijas - pieminot viņu un uzturot dzīvu saikni ar skatītāju. Māksliniekam tā ir būtiska, jo, arī esot tālu prom no Latvijas, tas uzmundrina un spēcina,” stāsta “Vijas Vētras fonda” pārstāvji.
Sagaidot 103. dzimšanas dienu, jubilāre vairs nejūtas tik stipra, lai vadītu meistarklases kā citkārt.
Taču koncerta rīkotāji nolēmuši viņu iepriecināt ar ko īpašu - ar “Sirdspukstu” flash mob, ko vienlaikus izdejos visi 237 koncerta dalībnieki. Tā būs teju trīs minūšu gara deja ar Vijas Vētras horeogrāfiju.
Katra tikšanās ar skatītājiem, izdzīvojot savu likteni dejā, bija Vijas Vētras dzīvības eliksīrs.
Domājot par to, māksliniece daudzu gadu garumā rada spēku dzīvot un mērot tālo ceļu uz dzimteni. 2023. gadā viņa to darīja pēdējoreiz. Atgriezās, lai atvadītos no savas dzimtenes...
“Vairs nebraukšu uz Latviju, tik garu lidojumu vairs neizturēšu. Esmu nolēmusi, ka šīs ir manas atvadas. Arī vairs nedejošu, šī būs pēdējā izrāde…” viņa man toreiz teica, asarām acīs.
“Man no nāves nav bail. Man drīzāk ir liela ziņkāre, kā būs pēc tam, kad nomiršu. Jo no cilvēkiem, kuri bijuši pusceļā, bet tomēr atnākuši atpakaļ, esmu dzirdējusi, ka tur ir daudz gaismas... Ir pamats domāt, ka tur ir brīnišķīgi. Visiem jau tur būs jāaiziet agrāk vai vēlāk,” tā mūsu pēdējā tikšanās reizē teica leģendārā dejotāja Vija Vētra.
Bet par nodzīvotajiem simt gadiem viņa teica, ka tie pagājuši ļoti ātri. “Ja darbojas radoši, laiks šausmīgi ātri paiet.
Bet - kas ir laiks? Kādam tas var būt par garu, bet citam var nepietikt. Jā, kas tas vispār ir?
Manuprāt, tāda laika nemaz nav. Mēs, cilvēki, esam izdomājuši dienas, nedēļas, mēnešus un gadus, mēs tos numurējam un skaitām. Bet, faktiski, ja tā padomā, kas tas ir - laiks? Manuprāt, ir tikai dzīve, katram sava. Un manējā drīz beigsies…”
Vairāk rakstu par jubilāriem lasiet šeit.
