Uzturlīdzekļu garantiju fonds Latvijā darbojas kopš 2004. gada, un šobrīd tajā reģistrēti nedaudz vairāk nekā 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku. Lai gan šis skaits pēdējos piecos gados būtiski nemainās, pieaug no parādniekiem atgūto līdzekļu apjoms. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis sarunā ar “nra.lv” žurnālisti Kristīni Kravcovu norāda, ka situāciju ietekmē gan ieviestās sankcijas, gan demogrāfiskās tendences.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds tika izveidots 2004. gadā, kad tika konstatēts, ka Latvijā ir tiesu nolēmumi par uzturlīdzekļu piedziņu, kurus nav iespējams izpildīt, jo parādniekiem nav mantas vai ienākumu. Kā skaidroja Edgars Līcītis, sākotnēji uzturlīdzekļu piedziņu veica tiesu izpildītājs, bet gadījumos, kad piedziņa nebija iespējama, varēja vērsties fondā, lai saņemtu valsts atbalstu.
Šobrīd fondā reģistrēti nedaudz vairāk nekā 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku. Līcītis norādīja, ka šis skaits pēdējos piecos gados saglabājies samērā stabils. To ietekmē gan bērnu skaita samazināšanās demogrāfisko tendenču dēļ, gan arvien jaunu sankciju ieviešana, kas ierobežo parādnieku iespējas izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas.
Līcītis atzina, ka vērojama arī pozitīva tendence - pakāpeniski pieaug no parādniekiem atgūto līdzekļu apjoms. Vienlaikus palielinājies valsts izmaksātais atbalsts. Kā piemēru Līcītis minēja uzturlīdzekļu apmēru vecākiem bērniem: 2024. gadā tie bija 129 eiro mēnesī, bet pašlaik valsts atbalsts sasniedz 180 eiro mēnesī.
Viņš skaidroja, ka jānošķir arī vecāku pienākums maksāt minimālos uzturlīdzekļus no valsts sniegtā atbalsta. Minimālo uzturlīdzekļu apmērs izriet no Civillikuma un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, savukārt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātais atbalsts tiek regulēts atsevišķi un nav tieši piesaistīts minimālajai darba algai. “Faktiski varētu teikt, ka valsts savu iespēju robežās, atbilstoši finansiālajām iespējām, veic šo maksājumu,” skaidroja Līcītis.