Latvijā, Somijā un Zviedrijā valsts uzturlīdzekļus vecāka vietā izmaksā nedaudz mazāk nekā 10% no kopējā nepilngadīgo bērnu skaita, liecina Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktora Edgara Līcīša sniegtā informācija. Sarunā ar “nra.lv” žurnālisti Kristīni Kravcovu viņš skaidroja, ka, salīdzinot valstis pēc bērnu īpatsvara, kuriem tiek izmaksāti valsts uzturlīdzekļi, problēmas mērogs visās trijās valstīs ir līdzīgs, neraugoties uz atšķirīgo ekonomiskās labklājības līmeni.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds Latvijā darbojas kopš 2004. gada, un šobrīd tajā reģistrēti nedaudz vairāk nekā 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku. Lai gan šis skaits pēdējos piecos gados būtiski nemainās, pieaug no parādniekiem atgūto līdzekļu apjoms. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis sarunā ar “nra.lv” žurnālisti Kristīni Kravcovu norāda, ka situāciju ietekmē gan ieviestās sankcijas, gan demogrāfiskās tendences.
Kad ģimene šķiras, viens no vecākiem, dažādu motīvu vadīts, pārstāj rūpēties par bērnu, liedzot viņam uzturlīdzekļus. Šādos gadījumos rūpi par uzturlīdzekļu nodrošināšanu uzņemas valsts un vienlaikus administrē parāda piedziņu – kā tas notiek, kāds ir Latvijas vidējais uzturlīdzekļu nemaksātāja portrets un kādu motīvu vadīts viņš atsakās no sava vecāka pienākuma – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktoru Edgaru Līcīti.