Inkēns skaidro, kā Krievijai pietrūkst līdz sabrukumam
Ar ekonomiskām grūtībām vien nepietiek, lai Krievijā atkārtotos Padomju Savienības sabrukuma scenārijs. Nepieciešami arī spēki, kas sistēmu aktīvi sašķeļ, bet pašreizējā Krievijā tādu trūkst, “nra.lv sarunās” vērtēja politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.
Politologs Filips Rajevskis sarunā jautāja, cik lielā mērā varētu atkārtoties PSRS sabrukuma vēsture, kurai Inkēns savulaik sekoja arī kā PSRS Tautas deputātu kongresa dalībnieks.
Inkēns atbildēja, ka Padomju Savienības sabrukuma galvenie iemesli bijuši ekonomiski. Apstākļus tam radījis gan karš Afganistānā, gan Černobiļas katastrofa, kuras ietekmi viņš īpaši izcēla. Taču ar ekonomisko pamatu sairšanu vien neesot pieticis.
“Ir vajadzīgi motori, kas lauž. Mazie urbīši, āmuriņi un viss pārējais,” tēlaini skaidroja Inkēns.
Tolaik šādu lomu, viņaprāt, spēlēja Baltija un arī Boriss Jeļcins ar Krievijas Federāciju. Inkēna vērtējumā, Jeļcina politiskās ambīcijas kļuva par vienu no sistēmas šķelšanas dzinējspēkiem: kad iespējas virzīties kompartijas hierarhijā viņam bija liegtas, viņš saskatīja citu ceļu.
“Viņš izdomāja, ka viņš var atšķelt Krieviju, un viņam ar to pietika,” sacīja Inkēns, raksturojot Jeļcinu kā spēku, kuru vairs nevarēja noklusināt.
Salīdzinot to ar pašreizējo situāciju, Inkēns uzsvēra - Krievijā pietrūkst tieši šādu aktīvu sistēmas šķelšanas centru.
“Nav šo mazo motoriņu, kas grib saskaldīt,” viņš norādīja.
Inkēns minēja Krievijas mazākumtautību pārstāvjus, īpaši Sibīrijā, kuriem ir savi līderi. Tomēr, viņa vērtējumā, šo cilvēku izstumšana uz ārzemēm un vēršanās pret viņiem liedz izveidoties pietiekami spēcīgai kustībai.
“Tāda īsta motora nav. Nav nekas līdzīgs, kas bija mums,” secināja Inkēns.
Rajevskis sarunas noslēgumā vaicāja arī par badu kā iespējamu neapmierinātības kristalizācijas centru. Inkēns pieļāva šādu iespēju, vienlaikus uzsverot, ka pašlaik nav īsti pamata domāt par šādu scenāriju.
