Latvijā valsts nākamā gada budžeta skatīšana sākusies ar pamatīgām kaislībām un koalīcijas partiju interešu sadursmi, bet Eiropas Parlamentā ES daudzgadu budžeta skatīšanā miers un harmonija. Uz ko varam cerēt nākamā ES budžetā un ar ko nāksies samierināties – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu Nilu Ušakovu.
Ko Latvija var sagaidīt no Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžeta un nākamā daudzgadu budžeta?
Eiropas Parlamenta (EP) darba specifika ir tāda, ka ir ārkārtīgi daudz publisku, skaļu jautājumu, debašu, strīdu, kad EP balso par rezolūcijām. Tad ir pilna plenārsēžu zāle, kur visi ļoti piedalās diskusijās.
Rezolūcijas ir ļoti svarīgi, tomēr tas nav efektīvākais instruments, kā padarīt dzīvi labāku. Pašvaldība nevar notīrīt sniegu ar rezolūciju - sniegs ir vai nu notīrīts, vai nav notīrīts.
Bet viena no jomām, kur EP tik tiešām ir loma, iespējas, teikšana kaut ko mainīt, ir viss tas, kas saistīts ar budžetu. EP ir liels un svarīgs, taču, piemēram, atšķirībā no Latvijas Republikas Saeimas tam nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Vienīgais, par ko tam tiešām ir tiesības reāli lemt, ir budžets.
Un tas, kas ļoti skars Latviju un Austrumeiropu, būs ES daudzgadu budžets. Un arī kārtējais nākamā gada budžets 2026. gadā.
Līdzšinējā daudzgadu budžeta ietvars beigsies 2027. gadā, un no 2028. gada sāksies “jauna dzīve” uz nākamajiem septiņiem gadiem - līdz 2034. gadam. Nākamais ES daudzgadu budžets ir viens no svarīgākajiem dokumentiem Latvijai vispār - tāpēc, ka šajā budžetā būs visa ES nauda kohēzijai, atbalsts lauksaimniecībai un tiks ņemta vērā jaunā situācija, kas prasa finansējumu drošībai un aizsardzībai. Tas Austrumeiropai un Latvijai ir vitāli svarīgi. Par šo budžetu publiskajā telpā ir tiešām daudz runāts - tiek pieminēts “austrumu flangs”, tas, ka ir svarīgi stiprināt reģionu, kas robežojas ar Krieviju. Mēs esam strādājuši, lai parādītu, kāda ir situācija Latgalē, Narvā, pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju, Polijā. Tas viss ir atspoguļots budžeta piedāvājumos.
Taču viena lieta ir piedāvājumi, bet kas cits - faktiskie skaitļi, kas aiz tā visa stāv. Un, ja paskatāmies uz budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, tad tas ir tāds pats kā līdzšinējais... Bet nākamajā budžetā ir daudz vairāk programmu, tajā skaitā aizsardzībai un vēl citās jomās. Latvijai būs jāatmaksā procenti par kovida laikā paņemtiem kredītiem, un tā ir ļoti liela slodze. Rezultātā faktiski budžets būs daudz mazāks.
Mēs saprotam, ka tas ir tikai piedāvājums un viss vēl tiks saskaņots starp dalībvalstīm, taču budžets kļūs mazāks.
Lauksaimnieku nauda un kohēzijas nauda tiks apvienota vienā programmā - nebūs pārspīlējums teikt, ka zemnieks, kuram vajadzēs jaunu traktoru, konkurēs ar pašvaldību, kurai vajadzēs uzklāt asfaltu ceļam.
Pašlaik ES nauda tiek saņemta, strādājot ar Eiropas Komisiju (EK), kas ir tāla, birokratizēta Brisele, taču ar jauno daudzgadu budžetu sāksies pavisam cita, jauna dzīve - lielāko daļu no visiem lēmumiem, kam, ko, kādās proporcijās sadalīt, pieņems nacionālās valdības - Latvijas valdība, Polijas valdība utt.
Tas rada potenciālus politiskus riskus, jo var būt situācija, ka valdību veido viena partiju koalīcija, bet pašvaldību cita. Tādā gadījumā pastāv risks, ka pašvaldībai netiks piešķirts finansējums.
Spriedze būs arī no tā, cik tad īsti naudas atliks aizsardzībai un cik citām jomām. Līdz ar to jaunais daudzgadu budžets pašlaik izskatās ar milzīgiem riskiem Latvijai un Austrumeiropai.
Mēs, EP deputāti, cenšamies apvienot visus spēkus. Man, piemēram, ir izdevies izveidot darba grupu, kas sastāv no Austrumeiropas sociāldemokrātu deputātiem - no deviņām valstīm. Mēs uzsveram, ka mūsu valstīm ir mazliet citāda situācija. Mums ir izdevies pievērst arī citu valstu sociālistu un demokrātu uzmanību tam, ka ir nepieciešams stiprināt ES austrumu robežu, ka to var un vajag veikt no ES finansēm. Un ka tā nav tikai Latvijas vai Igaunijas problēma - Latvijas vai Igaunijas drošība ir visas ES drošība.
Pašlaik notiek arī debates par kārtējo, nākamā gada budžetu. No EP deputātiem piedalās tikai trīs - es esmu viens no viņiem. Es piedalos tāpēc, ka no nākamā gada manos uzdevumos būs rūpēties par budžetu kopumā, būšu darba grupā, kas strādās pie daudzgadu budžeta.
Tas tiešām ir dīvaini, jo bieži vien EP notiek skaļi un ilgi strīdi, bet te, kur tiek izlemti tik ļoti svarīgi jautājumi, tas notiek, piedaloties trim deputātiem.
Piemēram, Latvijas Republikas Saeimā darbs notiek tā, ka par likumprojektu Nr. 12345 notiek debates un pēc tam balsošana. Bet EP ir uztaisīta optimizācija - balsošana notiek kā pie konveijera - plenārsēžu dienās tiek balsots par ļoti daudziem dokumentiem pēc kārtas, bet debates notiek kā cits konveijers - debates par vienu jautājumu, par otru, par trešo. Es arī nedebatēju par, piemēram, vides aizsardzības jautājumiem, kas nav mana tēma un kurā neesmu speciālists. Bet deputātus, kurus interesē vides aizsardzības jautājumi, var neinteresēt budžets.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES komisārs finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis intervijā “nra.lv” savulaik mierināja tautu, ka nevajag ļoti uztraukties par to, ka trūkst naudas “Rail Baltica” projektam, jo nākamajā daudzgadu budžetā šim nolūkam nauda būšot. Vai būs?
Ir cerība, ka militārajai mobilitātei nauda būs paredzēta, bet diezin vai tās būs pietiekami, lai būvētu starptautiska mēroga “kosmodromu” pie katras stacijas. Lai nodrošinātu militāro mobilitāti, būs jābūvē mazliet pieticīgāk un mazliet citādi.
Tas, ka lauksaimniecības un kohēzijas nauda būs vienā katlā, rada risku, ka valdība var pateikt: “Ziniet, pašvaldībām mēs šoreiz naudu nedosim, zemniekiem arī nedosim, bet visu novirzīsim lielajam projektam “Rail Baltica”.”
Jau trešo gadu desmitu Latvijas zemkopības ministri titāniski cīnās par taisnīgākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, taču tie joprojām ir zem ES vidējā līmeņa. Vai tie kādreiz būs taisnīgi?
Man nešķiet, ka būs iespējams kāds taisnīgums, ja kopējais finansējums būs mazāks. Ja runājam par zemnieku naudu, tad ES kopējais samazinājums būs apmēram par 20%. Un, ja kopējais samazinājums būs šāds, tad nav ilūziju, ka būs iespējama kāda izlīdzināšana par labu Latvijai.
Spriešanai par daudzgadu budžetu priekšā vēl ir pusotrs divi gadi. Ir ļoti svarīgi sakoncentrēt visus spēkus, neatkarīgi no tā, kurš pie kura politiskā spēka pieder savā valstī, lai Austrumeiropas reģionā nekļūst pavisam vēl sliktāk.
Kādas jums ir attiecības ar citiem EP deputātiem no Latvijas, kuri ir citās frakcijās? Vai panākat kaut ko kopīgiem spēkiem?
Ja runa ir par svarīgām lietām, tad visi sadarbojamies. Man ir normālas darba attiecības ar visiem deputātiem no Latvijas. Piemēram, kad vajadzēja aizvest EP budžeta komitejas deputātus uz Latgali, lai viņi redz, kā izskatās robeža un kas tur notiek, pie tā strādāja divi EP deputāti - es un Roberts Zīle. Rezultātā mēs tagad redzam, ka EP budžeta komitejas līmenī visas lielās frakcijas saprot, ka robežai ir nepieciešams finansējums.
Tajos jautājumos, kas ir valstiski svarīgi, visi Latvijas deputāti ir vienoti.
Vienoties bieži izdodas arī ar deviņām Austrumeiropas valstīm, tāpat izdodas sabloķēties kopīgā nostājā arī ar Ziemeļvalstīm.
Ar ārējām robežām lielas problēmas ir tādām ES valstīm kā Itālija, Grieķija, Spānija, kurp dodas milzīgi bēgļu bari. Vai šīs valstis saprot, ka arī mums ir problēmas ar robežu?
Vēsturiski ir tā veidojies, ka ES par Vidusjūras valstu problēmām ir labāka sapratne nekā par to, kas notiek pie mums. Tieši tāpēc mums bija svarīgi dabūt uz Latviju un Latgali deputātus no Spānijas, Francijas, Portugāles. Tas notika aprīlī. Mēs viņus, piemēram, aizvedām uz tikšanos ar vairākiem Latgales pilsētu mēriem Balvos. Aizbraucām arī uz robežpunktiem. Tagad viņi saka: “Mēs tur esam bijuši, un mēs jūs saprotam.”
Kā citās valstīs tiek organizēti valsts un pašvaldību iepirkumi? Vai citur arī kā Latvijā tik ļoti turas pie zemākās cenas principa? Vēl atbildīgās amatpersonas klāsta, ka nav nekādu iespēju aizstāvēt Latvijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, jo Brisele par to uzreiz sodīs. Un tad uzvar ārzemnieki.
Diemžēl atbalsts atsevišķām ES dalībvalstīm ir ļoti ierobežots - negribu šo sistēmu ne aizstāvēt, ne kritizēt.
Vai nav tā, ka, piemēram, Vācijā beigu galā par svarīgiem projektiem konkursu uzvarētāji izrādās vācieši?
Tā mēdz gadīties. Bet paskatīsimies no otras puses! Ja visas valstis atbalstīs tikai savējos un tāpat darīs vācieši, tad latviešiem vispār nebūs cerību Vācijā pārdot pat ne vienu burkānu.
ES dalībvalstis jau vairākus gadus debatē, gatavojot jaunu regulējumu, kas plašāk pazīstams kā "Chat Control". Lai ierobežotu bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apriti internetā, iecerēts noteikt pienākumu skenēt lietotāju saziņu tiešsaistes platformās. Latvijas Iekšlietu ministrija sliecas uz to, ka šo “Chat Control” vajadzētu atbalstīt. Savukārt jūs nesen “nra.lv” paudāt citu viedokli...
Gan es, gan daudzi citi EP deputāti saņem vēstules, kurās par šo tēmu pausts satraukums. Vēstules tiek sūtītas arī uz EK. Bet es vēlos piebilst un uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir rakstīt arī savām valdībām, valdības ministrijām. Šī “Chat Control” lieta ir ļoti svarīga.
Jau tagad var droši teikt, ka gan EP vairākums, ieskaitot manu sociālistu un demokrātu politisko grupu, gan es personīgi balsošu "pret" kontroli. Un man ir grūti iedomāties, kā iespējams atrast kompromisu starp pašreizējo Padomes variantu un EP pozīciju. Čata kontrole nedrīkst aizskart mūsu visu privātumu. Visticamāk, nekāda kontrole ieviesta netiks. Tā būs laba ziņa visiem ES pilsoņiem. Savukārt Eiropas Komisijai un ES Padomei nāksies meklēt citus ceļus, kā, no vienas puses, apturēt bērnu pornogrāfijas vilni, bet tajā pašā laikā nepārvērst ES par digitālu koncentrācijas nometni.
