Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.
No pieciem sākotnējiem pretendentiem finiša taisnē iestūrējusi viena kandidatūra - ierēdne ar 20 gadu pieredzi valsts pārvaldē un nepilnus astoņus mēnešus pašreizējā KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, pirms tam KP Aizliegto vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Vai valstiski ir prātīgi KP vadības grožus atdot profesionālam, pieredzes bagātam KP ierēdnim? Ko varam sagaidīt no ierēdņa: neesi pirmais, neesi pēdējais; lem tā, lai par to netiktu sodīts; likuma burts un komats pāri visam?
Par to, ka I. Šmitei ir pieredze ierēdniecībā, šaubas nav - savu karjeru valsts pārvaldē viņa sākusi 2005. gadā kā vecākā referente Valsts probācijas dienestā, pēc tam 2008. gadā pārgājusi darbā KP arī vecākā referenta amatā un kopš tā laika veidojusi tur savu karjeru. Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka pērn viņas darba alga bijusi aptuveni 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - bruto gada ienākums 63 005,45 EUR, un valstij kā darba devējam tas ir izmaksājis 77 868,80 EUR.
Atalgojums ir patiesi cienījams, bet cik konstatētas aizliegtās vienošanās vai citi konkurences pārkāpumi? To parāda publiski pieejamā KP lēmumu datubāze. Šajā ziņā KP lēmumi gan nav tik dāsni kā ierēdņu atalgojumi.
Desmit gadu laikā no 2015. gada līdz šodienai ir tikai 10 lēmumi par aizliegtām vienošanām. Piemēram, pēdējais publiski zināmais 2024. gada lēmums par aizliegto vienošanos ir konstatēts organizētajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanu, un vaininiekiem piemērotais naudas sods ir 34 490,26 EUR. Summa, kas pat ne tuvu nenosedz vienas pašas Šmites gada algas izmaksas valsts budžetam.
2025. gadā viss norit gludi un Šmite lēmusi par lietas izbeigšanu, ka AS “Rīgas siltums” publiskajos iepirkumos par siltumtīklu būvniecību un remontdarbiem nav gūta pārliecība un pierādījumi par aizliegto vienošanos.
Bet tas KP neliedz skandināt, ka aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to atklāšanu Konkurences padome ir izvirzījusi par savu darbības prioritāti jau kopš 2020. gada.
Dominējoša stāvokļa konstatēšanā KP klājas vēl vājāk. Tur desmitgadē labi ja kādi 3-4 lēmumi, bet SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” pamanījās iekļūt desmitgades lielāko Latvijas tautsaimniecības postītāju sarakstā.
Turpinot aplūkot publiski pieejamo KP lēmumu datubāzi, redzams, ka laikā, kad Šmite kopš šā gada janvāra pilda KP priekšsēdētājas pienākumus, sastrādāti jau 13 lēmumi, un gads vēl nav beidzies. No 13 KP lēmumiem 11 ir par atļauju došanu tirgus dalībniekiem apvienoties, lielais aprij mazo un aug tik diženumā un raženumā, bet KP ieskatā tas nemaz nekaitējot konkurencei. Viens lēmums par SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un viens par to, ka kāds KP lietas dalībnieks savu “WhatsApp” saraksti dzēsis, - piemērots sods.
Savukārt sabiedrībā zināmākie un apspriestākie KP lēmumi: atļauja degvielas uzpildes tīklu saimniekiem SIA “Circle K Latvia” un SIA “Astarte-Nafta” apvienoties; Mārupes pašvaldības SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” sodīšana par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas dzīvē izpaudās kā sodīšana par to, ka uzņēmums neļauj nemaksāt par kanalizāciju turīgai iedzīvotāju daļai; un konkurences ierobežojumu novēršana sporta deju klubu darbībā, pēc būtības lēmums par dalībnieku apriti sporta deju klubos.
Vai minētās jomas, kurās lēmumi tika pieņemti, mūsu tautsaimniecībai bija tik svarīgas?
Tur jau tas āķis, ka tautsaimniecībai viss ir svarīgs, jo īpaši lēmumi konkurences jomā.
Sociālajos tīklos cilvēki nepārstāj uzjautrināties par “Circle K” draudzīgo izvietojumu krastmalā. Braucot pa krastmalu Ķengaraga virzienā, uzmanību piesaista posms no Salu tilta līdz Dienvidu tiltam, attālums ir ap 1,9 km. Ko mēs tur redzam? Būs trīs vienāda nosaukuma degvielas uzpildes stacijas “Circle K”. Pretējā pusē braucamajai daļai redzama vēl viena “Circle K”. It kā jau nav slikti - četras “Circle K” vienkopus - braucot pa krastmalu, pirmajā “Circle K” tu vari nopirkt kafiju. To sastrēgumā laiski dzerot, tu pietuvojies otrai “Circle K” un tur jau vari nopirkt cīsiņa maizīti. To apēdot un kafiju izdzerot, esi nonācis pie trešās “Circle K” un tad nu gan vari pilniem spēkiem paēdis un padzēris uzpildīt arī savu auto. To darot, apetīte atkal mostas. Tad nav ilgi jādomā. Vari mest savu auto apkārt, un tur jau tevi gaidīs nākamais “Circle K” ar kārtējo cīsiņa maizīti. Pilnīgs komforts patērētājam. Bet kā tās ir no konkurences skatupunkta? Vai vienāda nosaukuma degvielas uzpildes stacijas viena aiz otras liecina par konkurenci un labu konkurences uzraudzību? Atļauja apvienoties diviem degvielas uzpildes tīklus īpašniekiem ir konkurenci veicinoša vai tomēr ne pārāk?
Tā vietā par katru cenu vajadzēja sodīt Mārupes pašvaldības SIA. Ieguvums tautsaimniecībai? Sarakstes starp institūcijām rāda, ka nepieciešams veikt izmaiņas dzeramā ūdens aprites regulējumos, nevis sodīt vienas pašvaldības uzņēmumu. Kādi spēki traucēja KP paraudzīties uz jautājuma būtību, noskaidrot patiesos apstākļus pie Pašvaldību savienības vai pie zinošiem ekspertiem un nākt klajā ar ieteikumiem regulējuma grozījumiem? Tagad gaidāma tiesvedība. Kam no tā labāk - iedzīvotājiem, valstij, KP vai juristiem? Protams, juristiem! Arī ierēdņiem. Viņi visi šajā tiesvedības procesā spēs sevi atražot. Kurš no šiem lēmumiem ir tautsaimniecības attīstītību veicinošs? Diemžēl neviens!
Atbildot uz “nra.lv” jautājumiem, premjere Evika Siliņa iezīmēja savu redzējumu, kādam vajadzētu būt KP priekšsēdētājam: “Konkurences padomei ir ārkārtīgi liela loma tautsaimniecībā. Svarīgi, lai tās lēmumi ir drosmīgi. Tam cilvēkam, kas uz šo amatu tiek virzīts, ir jābūt neatkarīgam un spējīgam pieņemt šādus lēmumus un pamatot tos. Vai tie pretendenti, kas ir pieteikušies un izgājuši cauri konkursa kārtām, to spēs, es pagaidām nezinu - skatīsimies. Bet tam cilvēkam ir jābūt ar pietiekami plašu pieredzi. Būtu labi, ja tie būtu jauni cilvēki, kas nav strādājuši esošajā Konkurences padomē un nāktu ar jaunu skatījumu.”
Ko mums premjere pasaka? To būtisko, kas līdz šim tā arī nav saredzams KP lēmumos - KP pieņemto lēmumu loma tautsaimniecības attīstītības veicināšanā. Otra būtiskā lieta, ko pasaka premjere - KP vadītājam jābūt nevis rūdītām ierēdnim, nākušam no KP dzīlēm, bet gan personībai ar pieredzi un sapratni par uzņēmējdarbību un par KP lomu mūsu valsts attīstībā un labklājībā. Precīzāk, premjere izceļ Valsts kancelejas noteiktās prasības pretendentiem uz KP priekšsēdētāja amatu: “zināšanas un izpratne par tautsaimniecības attīstības procesiem un uzņēmējdarbības vidi”.
Trešā lieta, ko uzsver premjere - KP priekšsēdētājam jābūt ar mugurkaulu, kurš spēj lēmumā ieinteresēto pušu un sabiedrības priekšā aizstāvēt savas vadītās iestādes pieņemtos lēmumus neatkarīgi no politiskiem vējiem un smalkos ancukos ietērpto ekonomisko interešu grupu pārstāvju vizītēm un spiedieniem, kas, visticamāk, pat īsti nav lobisms.
Valdībai jāizšķiras, kāda būs mūsu rītdiena - vai ielas ar vienāda nosaukuma un vienu un to pašu īpašnieku uzpildes stacijām, aptiekām, tirdzniecības centriem, kuros visos ir vienādi augstas cenas un līdzīgi maizē sasprausti cīsiņi, vai tomēr mūsu rītdiena varētu būt ar ielām, kur darbojas dažādi viens ar otru konkurējoši uzņēmumi, kuri pārdos preces un sniegs pakalpojumus par konkurences pasaulē esošajām un šad tad arī iedzīvotājiem draudzīgām cenām.
