Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”): "Pēdējo divu gadu laikā, pateicoties valdības lēmumam veselību izvirzīt par prioritāti un piešķirt nozarei, lai arī vēl nepietiekamu, tomēr vēsturiski lielāko finansējuma pieaugumu, kopā ar nozares profesionāļiem esam panākuši būtiskus uzlabojumus.
Ir paplašināta kompensējamo medikamentu pieejamība, samazinātas iedzīvotāju izmaksas par recepšu zālēm, ieviesti jauni pakalpojumi - tostarp paliatīvās aprūpes mobilās komandas visā Latvijā. Esam stiprinājuši pacientu tiesības, uzlabojuši pacientu pieredzi, kā arī mērķtiecīgi ieguldām digitālās veselības un datu pieejamības attīstībā - gan pētniecībai, gan personalizētai ārstniecībai.
No 2024. gada paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts un iespēju robežās palielināts mediķu atalgojums. Publiskajā telpā biežāk izskan kritika un tiek akcentētas sistēmas nepilnības, taču redzu arī daudz izglābtu dzīvību, atgūtu veselību un profesionālu darbu, kas paliek nepamanīts. Esmu lepns par mūsu medicīnas speciālistiem un pateicīgs sabiedrībai par atbalstu.”
Par nākotnes iecerēm Abu Meri saka: “Skaidrs, ka izaicinājumu netrūkst. Jāturpina slimnīcu tīkla sakārtošana, kā to norādījusi arī Valsts kontrole, jāstiprina nozares gatavība krīzēm. Īpaši svarīga ir onkoloģijas centra rekonstrukcija - meklējam iespējas projektu īstenot pa daļām, neskatoties uz finansējuma ierobežojumiem. Turpināsim arī recepšu zāļu cenu reformu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu lielāku atbalstu, valstij uzņemoties segt farmaceita pakalpojuma maksu par lētākajiem medikamentiem.
Manas prioritātes ir skaidras - pieejama, kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Veselības politika ir pamats demogrāfijas attīstībai, sabiedrības noturībai un tautsaimniecības izaugsmei. Turpinām darbu, samazinot birokrātiskos procesus un paplašinot studiju vietu skaitu gan māszinībās, gan rezidentūrā, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu - ne tikai šodien, bet arī nākotnei."
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis “nra.lv” teica, ka neuzskaitīs ļoti garu padarīto darbu sarakstu, bet izcels galvenās prioritātes - investoru piesaisti un administratīvā sloga mazināšanu. “Tādēļ ir izstrādāta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija - līdz 2035. gadam dubultot IKP,” uzsvēra Viktors Valainis. “Ir sniegts atbalsts vairāk nekā 6100 uzņēmumiem, ieguldot 469 miljonus eiro ES fondu finansējuma un piesaistot 258 miljonus eiro privāto līdzfinansējumu. Ir ieviests banku solidaritātes nodoklis, no kā papildus tautsaimniecībā ienāk finanšu resursi ap 1,2 miljardu eiro apmērā, no tiem ap 700 miljoni eiro uzņēmējdarbībai. Ieviests “Zaļais koridors” un apstiprināti 29 investīciju projekti 760,3 miljonu eiro apmērā. Atklāta Ekonomikas ministrijas reģionālā pārstāvniecība Jelgavā, stiprinot uzņēmēju un valsts sadarbību. Zemas īres maksas mājokļu būvniecība: 8 pašvaldībās 476 jauni dzīvokļi. Samazināta birokrātija būvniecībā - ieviests vienotais būvju reģistrācijas process no 2026. gada, vienkāršotas procedūras un līdz 70% mazāk izmaksu projektēšanai, par 20% mazāk izmaksu būvējot jaunos projektus. Noslēgts memorands par pārtikas preču pieejamību, stiprinot vietējo produktu īpatsvaru.” “Darbs turpinās, un vēl ir priekšā gan izaicinājumi, gan mērķi, kas jāsasniedz! Latvijai ir priekšā gan ekonomikas izaugsme, gan attīstības izrāviens, gan tīģera lēciens!” optimistiski piebilda Viktors Valainis.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) par paveikto sacīja tā:
“Ikviens iedzīvotājs ir satiksmes dalībnieks, un katrs uzlabojums nozarē veicina mūsu mobilitāti. Esmu gandarīts, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas jaunos un ērtos elektrovilcienus - gadā laikā pasažieru skaits palielinājies par 13% un turpina augt. Veicinot pārrobežu savienojamību, izveidoti starptautiski vilcienu maršruti, kas savieno visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas. Tāpat atklāti jauni eksperimentālie autobusu maršruti - Ikla-Ainaži-Salacgrīva un Valga-Valka, kas apliecina iedzīvotāju pieprasījumu pēc reģionālās savienojamības un ilgtspējīga transporta. Latvija un Igaunija turpina darbu, lai uzsāktu vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tallina, kas dos iespēju bez pārsēšanās ceļot starp abu valstu galvaspilsētām. Tāpat esmu gandarīts par tilta Salacgrīvā pārbūvi, kas ievērojami uzlabos gan iedzīvotāju, gan valsts militāro mobilitāti, kā arī gājēju un veloceļu izbūvi drošākai mikromobilitātei. Nozares attīstībai būtisks ir valdības konceptuālais atbalsts Satiksmes ministrijas virzītajai dzelzceļa nozares reformai, kas paredz “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanu esošā Latvijas dzelzceļa tīklā un SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” integrāciju VAS “Latvijas dzelzceļš”. Savukārt viena no aviācijas nozares līderiem “Lufthansa Group” kļūšana par "airBaltic" stratēģisko investoru palielina mūsu nacionālās lidsabiedrības vērtību, stiprina uzņēmuma vadošo tirgus pozīciju un virzību uz IPO.”
Par nākotnes iecerēm Atis Švinka intervijā “nra.lv” pauda: “Transporta un sakaru nozarei ir nozīmīga loma tautsaimniecības attīstībā - ceļi ir valsts ekonomikas asinsrite, sabiedriskais transports nodrošina iedzīvotāju mobilitāti, elektroniskie sakari veicina reģionu attīstību. Tikpat svarīga ir nozares loma militārās mobilitātes nodrošināšanā. Mūsu uzdevums ir turpināt stiprināt nozares konkurētspēju, uzlabojot kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un vienlaikus mazinot birokrātiju. Tāpat turpināsim īstenot projektus savienojamības uzlabošanai un iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, tajā skaitā investīciju programmu pašvaldībām “Stacija 2.0”.”
