No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.
Atšķirībā no Latvijas, kur žurnālisti valdības sēdi var vērot klātienē vai attālināti, Tartu abu valstu kopīgā valdības sēde noritēja aiz slēgtām durvīm - tiesa gan, stiklotām. Tādējādi varēja vērot ministru emocijas un spriest par kopējo atmosfēru sēdē. Valdīja acīmredzama draudzība, savstarpēja izpratne un pozitīvas emocijas.
No Igaunijas premjerministra Kristena Mihala teiktā sēdes starplaikā izrietēja, ka vismaz ar divām lietām igauņi spēja pārsteigt latviešus. Proti - Igaunija pirmā pasaulē visās skolās ievieš mākslīgā intelekta mācību priekšmetu. Otra latviešiem vērā ņemama lieta - birokrātijas apkarošanā Igaunijas valdība sadarbojas ar privātiem uzņēmējiem. Tie valdībai iesnieguši 5600 dažādu birokrātijas mazināšanas priekšlikumu. Par 200 uzņēmēju priekšlikumiem valdība jau pieņēmusi konkrētus lēmumus. K. Mihals arī atklāja, ka ar latviešiem runājis par iespējamiem kopējiem megaprojektiem, piemēram, gigantiskas mākslīgā intelekta rūpnīcas izveidi.
Par temperatūru starpvalstu attiecībās liecināja arī veids, kā abu valstu premjeri viens otru uzrunāja: “Dārgā Evika,” teica K. Mihals. “Godātais Kristen,” atbildēja mūsu premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā vienotība").
Sēdēs starplaikā E. Siliņai vaicājām, vai šādas kopīgas valdību sēdes nevarētu organizēt arī ar Lietuvas valdību vai Polijas valdību:
“Varam organizēt gan ar poļiem, gan ar lietuviešiem. Mēs šobrīd ļoti daudz strādājam formātā, kurā piedalās arī dāņi, zviedri, somi. Ļoti daudzi jautājumi starp valdībām tiek risināti neformāli. Tā ka jau tagad politika tiek veidota arī citās formās, ne tikai ar notām un vēstulēm. Ļoti daudzi jautājumi tiek pārrunāti klātienē. Ja arī premjers nav klāt kādās sarunās, mēs viens otru (domāti Baltijas un Ziemeļvalstu premjeri) varam veiksmīgi aizstāt, jo zinām, kādas ir katras valsts vajadzības un vērtības. Piemēram, Ukrainas jautājumos zinām, ka mēs visi iestājamies par kopēju drošību, jo zinām, ka Baltijas aizsardzības līnija mums visiem ir viena. Varam domāt arī par Lietuvu un Poliju, bet skatīsimies, kādas būs sajūtas pēc šodienas sēdes. Kopumā izskatās, ka tā veido labu komandas sajūtu, kas arī mums visiem ir nepieciešams.”
Sēdē daudz tika runāts arī par jautājumiem, kuri saistīti ar ārlietām un kopējām pozīcijām, cīnoties par savām interesēm ES un NATO, kā arī jaunizveidotajā labās gribas koalīcijā aizstāvot Ukrainu. Mūsu ārlietu ministrei Baibai Bražei ("Jaunā vienotība") vaicājām, vai viņa ar igauņu kolēģiem sprieda arī par iespējām vairākās pasaules valstīs veidot kopīgas vēstniecības:
“Mums šāda prakse ir un ir bijusi. Arī šobrīd Igaunijas pārstāvji strādā mūsu vēstniecības telpās. Bet, strādājot šādā formātā, rodas arī problēmas, jo īpaši jomā, kas saistās ar konsulāru jautājumu risināšanu. Tie ir atsevišķi dienesti, un katrs no tiem privātuma dēļ pieņem savus klientus. Tur nepieciešamas atsevišķas sistēmas, nodalīti lodziņi un tā tālāk. Turklāt katrai valstij ir arī savas dažādās drošības sistēmas. Tas viss nav tik vienkārši, kā izskatās. Par to runājām arī ar Ziemeļvalstīm, kurām ir kopīga vēstniecība Berlīnē. Un tur arī viņiem nav izdevies liels līdzekļu ietaupījums. Sākotnēji arī mums šķita, ka tas būtu pareizais ceļš, bet tad, kad vajadzēja risināt daudzos taktiskos jautājumus, izrādījās, ka līdzekļu ziņā gandrīz tas pats vien sanāk. Bet mūsdienās pats galvenais nav veidot kopīgas vēstniecības, bet gan dalīties ar informāciju.”
Vaicāta, vai Latvijai un Igaunijai šobrīd ir pilnīgi vienots redzējums par tā dēvēto Trampa-Putina baletu, B. Braže skaidroja: “Jā, pilnīgi noteikti. Mūsu izpratne par notiekošo ir vienāda. Visi grib mieru. Visvairāk to vēlas ukraiņi. Veids, kā mēs strādājam - jebkuru situāciju mēs analizējam no mūsu drošības viedokļa. Baltijas valstu analīzes ir praktiski identiskas. Mēs izrunājamies savā starpā, izrunājamies ar ukraiņiem, ar plašāku eiropiešu loku un tad vienojamies par tālākajiem soļiem, par praktisko veidu, kā sasniegt noteiktu mērķi. Šajās Krievijas - ASV tikšanās reizēs mūsu mērķis bija noturēt transatlantisko vienotību un kopējo izpratni par situāciju, novērst to, lai aiz muguras Ukrainai netiktu noslēgtas kaut kādas vienošanās. Trešais galvenais mērķis bija nodrošināt to, ka šajās sarunās Krievija tiek piespiesta virzīties uz mieru. Nav neviena indikatora, kas apliecinātu, ka Krievija vēlas mieru. Tā nevienu brīdi nav pārstājusi nedz uzbrukt, nedz apšaudīt, nedz nogalināt. Kamēr Krieviju neizdosies piespiest uz mieru, būs jāturpina izolēšanas politika.”
Pēc kopīgās abu valstu valdību sēdes B. Braže kopā ar savu igauņu kolēģi ārlietu ministru Margusu Cahnu devās uz Tartu rātsnamu pasniegt Valodu balvu. Šogad par tās laureātu tika izvēlēts igauņu dzejnieks un tulkotājs Marguss Konnula ar pseidonīmu Contra par latviešu konceptuālās dzejas izlases “Alfabēta dzimtene” atdzejošanu igauņu valodā - “Alfabeedi sünnimaa”. 2024. gadā izdots arī Contra igauņu valodā tulkotais Osvalda Zebra romāns pusaudžiem “Maarja” (“Māra”). Balvas pasniegšanas ceremonijā B. Braže izcēla Tartu universitātes nozīmi latviešu izglītošanā: “Daudzu latviešu studentu ceļš uz Tērbatu bija kā svētceļojums pēc zināšanām un atklāsmēm. Gan latviešu, gan igauņu pusē ir interese par otras valsts kultūru, valodu un literatūru, un tiek piedāvāts arvien svaigs saturs. Man ir īpašs prieks, ka šogad laureāts ir dzejnieks un tulkotājs Contra. Viņš ir ieguldījis lielu darbu, atdzejojot eksperimentālu un konceptuālu dzeju.” Latvijas pārstāvji pamanījās igauņiem atgādināt, ka 19. gadsimta beigās Tartu universitātē latviešu studentu bijis vairāk nekā igauņu. Īpašu humora vilni uzjundīja Contra nolasītais dzejolis, kura panti darināti gan no latviešu, gan no igauņu valodas, tādējādi liekot skanēt abām valodām vienā dzejiskā vēstījuma veselumā.
