arrow_downwardRitums Rozenbergs / Autori

Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuras Latvijas un pārējo Eiropas valstu kompānijas joprojām izvērš darbību Krievijā, ikvienam ir tiesības zināt, vai ražotājs, kura produktu vai preci pērkam, ar savu pelņu nebaro agresorvalsts ekonomiku un tās militāros spēkus – “Neatkarīgajai” apgalvo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.

Lai gan latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens šobrīd par savām mājām uzskata Latviju, Klauģu muižu Madonas novadā, Kremlim par to ir cits viedoklis, proti, oligarha vienīgās īstās mājas esot un paliekot Krievija.

7296 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neskaitot dažādas piemaksas un komandējumu naudas, kā arī milzu vara pār vairāk nekā četru tūkstošu lielo darba kolektīvu, visu Latvijas nodokļu maksāju un nemaksātāju likteņiem. Šādas iespējas paveras ikvienam censonim, kurš uzdrošināsies līdz 3. novembrim elektroniski pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam.

Pagājušajā nedēļā stājās spēkā jaunais Krievijas Federācijas Pilsonības likums. Tas būtiski vienkāršo Krievijas pilsonības iegūšanu personām, kuras dzīvojušas PSRS, un norāda uz Krievijas robežu paplašināšanos. Pie Krievijas pilsonības itin viegli var tikt pat tie ārvalstnieki, kuru tuvākie radinieki dzīvo “Krievijas impērijai vai PSRS attiecināmajās teritorijās”. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) “Neatkarīgajai” sniedza skaidrojumu par to, vai kaimiņvalsts dāsnā pilsonības piešķiršanas politika nerada draudus mūsu valsts drošībai.

Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.

Vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa (Jaunā vienotība) sola Neatkarīgajai pirmdien pieņemt lēmumu par Rēzekni parādos novedušā mēra Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atlaišanu. Lemjot politiķei nāksies balstīties ne tikai uz Rēzeknes domes iesniegtajiem dokumentiem, bet arī uz politisko kontekstu un iespējamiem riskiem valsts drošībai, secina Neatkarīgā iztaujājot ministri un Rēzeknes pašvaldības darba pārzinātājus.

Pateicoties 2013. gada 9. maijā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, ietekmīgais Krievijas miljonārs, latviešu strēlnieka pēctecis Pjotrs Avens ieguva Latvijas pilsonību, neatsakoties no Krievijas pilsonības. Šobrīd vairāki politiķi vēlas atņemt miljonāram Latvijas pilsonību, taču tam pietrūkst juridiska pamata. Vienkāršākais veids – grozīt likumu.

Latvijas politiķu saites ar palestīniešiem ir daudz dziļākas par Saeimas deputātu grupas darbību palestīniešu atbalstam, liecina Veselības un Ārlietu ministrijas informatīvie ziņojumi. Līdz šim palestīniešu sarunām ar mūsu varas pārstāvjiem īpaša uzmanība netika pievērsta, bet tagad, pēc palestīniešu uzbrukuma Izraēlai, ciešās attiecības iegūst citu jēgu.

Kādēļ dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju ir drauds mūsu valsts drošībai, kādēļ šāda dubultā pilsonība ir iespējama, kādēļ pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies Krievijas un Baltkrievijas centieni pārbaudīt tieši Latvijas valsts robežas caurejamību, kā iezīmēsies dubultās pilsonības un robežas drošības jautājumu risināšana “Jaunās vienotības”, ZZS un “Progresīvo” pārstāvētajā valdībā – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Latvijas varas iestādes turpina iepauzēt lēmumu par Krievijas miljonāra Pētera Avena Latvijas pilsonības saglabāšanas aspektiem. Kompetentajām Latvijas iestādēm šobrīd jāpēta, vai kara apstākļos dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju nav drauds mūsu valsts drošībai.

Tiesa sola šodien pasludināt nolēmumu bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") krimināllietā. Pie tiesu nama ap pulksten 10:30 jau sāk pulcēties žurnālisti, fotogrāfi un TV operatori.

Evika Siliņa pauž gatavību runāt ar “Neatkarīgo” tikai pēc tam, kad noskaidros, kurš finansē publikācijas par viņas pagātni. Tikmēr viņas partijas biedri no “Jaunās vienotības”, kā arī topošie koalīcijas partneri E. Siliņai pauž absolūti vienprātīgu atbalstu, uzticību un cerību, ka viņas pagātnē nekas kaitīgs reputācijai nevar būt.

“Normatīvo aktu ievērošana” un “dividenžu izmaksas nodrošināšana” nav savienojami jēdzieni, proti, dividenžu izmaksa sankcijām pakļautajiem AS “Latvijas gāze” (LG) akcionāriem nav atļauta – tā atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” par naudas maksāšanu LG akcionāriem skaidri un nepārprotami ar mediju attiecību vadītāja Jāņa Kropa starpniecību norāda “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns jau ir vērsies ar skaudru vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Tajā viņš paudis savu redzējumu par notiekošajām nejēdzībām robežbūvē.

Lai tiktu pie lielās naudas, politiķiem jālemj par lielāku atbalstu inovācijām un eksportētspējīgiem uzņēmumiem, jānoregulē finanšu pieejamības jautājums, kā arī jāatvieglo nodokļu slogs darbaspēkam, analizējot Latvijas nabadzības iemeslus, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis, ekonomists Jānis Ošlejs.

Lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ 2021. gada 21. decembra vēlā pēcpusdienā pie sava daudzdzīvokļu nama gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā inspektore Sandra Kalnbērziņa, “Neatkarīgā” devās uz Jēkabpili, uz traģiskā notikuma vietu.

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Tiesnešu vajāšana par to vai citu spriedumu; ir izskausta ministra politiskās ietekmes realizēšana uz tiesu varu; Jēkabpils slepkavības lietā gaidāmas aizvien jaunas nepatīkamas atklāsmes; ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi par prokurora taisnību, nevainīguma prezumpcijas redzējumu ir tikai un vienīgi paša ģenerālprokurora interpretācija; tiks izskaustas esošās garās tiesvedības un nepieļauta jaunu garo tiesvedību veidošanās; Rīgas vārds daiļos Eiropas tieslietu pasākumi karti; nav zudušas cerības Rīgā ievilināt kādu no Eiropas tieslietu institūcijām, – par šiem un citiem jautājumiem intervija “Neatkarīgajā” ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”).

Respektējot UNESCO Ģenerālās konferences ieteikumu, ANO Ģenerālā asambleja 1993. gada decembrī kā atgādinājumu valdībām par nepieciešamību ievērot apņemšanos nodrošināt preses brīvību izsludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu.

Pirmdienas TV24 raidījumā “Kārtības rullis” ģenerālprokurors Juris Stukāns nāca klajā ar līdz šim publiski neizklāstītu Kriminālprocesa likuma versiju. Proti, kriminālprocesā pastāv nevis līdz šim zināmā un svētā vietā turētā nevainīguma prezumpcija, bet gan gluži otrādi – vainīguma prezumpcija; kriminālprocesu līdz uzvarošām beigām virza un sodu piemēro prokurors; tiesa uz to visu tikai noraugās un ar savu lēmumu apstiprina prokurora pieņēmumus.

Bijušajam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājam, tagad ģenerālprokuroram Jurim Stukānam līdz pilnvaru termiņa beigām atlicis nedaudz vairāk par diviem gadiem. Intervijā “Neatkarīgajai” ģenerālprokurors skaidro savu nostāju par kandidēšanu uz nākamo termiņu, stāsta, kādēļ nepieciešami Kriminālprocesa likuma grozījumi, lai novērstu ilgstošās tiesvedības, pamato, kādēļ viņš ar šādu likumdošanas iniciatīvu nav gatavs doties uz Saeimu, atminas notikumus saistībā ar tā dēvēto Lato Lapsas krimināllietu un Valsts ieņēmumu dienestu un pauž pārliecību, ka ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilstība amatam noteikti ir jāizvērtē, bet ne saistībā ar skandalozajiem VID kriminālprocesiem.