Ritums Rozenbergs / Autori

Tika vai netika maldināti koru dalībnieki un diriģenti par Raimondu Paulu un viņa vārdā organizēto komercpasākumu “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei””; kādu attieksmi pret sava vārda izmantošanu Maestro bija paudis jau iepriekš; kā saprast notiekošo ap “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei”” organizēto koncertu Mežaparkā; kāda ietekme mūzikas pasaulē ir Guntaram Ķirsim; pie kā koncertu organizētāji līdz šim vērsušies saistībā ar autortiesībām uz Raimonda Paula dziesmām; kādēļ saistībā ar autortiesībām uz Raimonda Paula skaņdarbiem tiek piesaukts Guntars Račs; notika vai nenotika mēģinājums privatizēt Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētkus; kādēļ Latvijā samazinās mūzikas pedagogu sagatavošana; kurš mācīs dziedāt un kādēļ tautu ir jāmāca dziedāt; kas notiks ar mūsu Dziesmu svētkiem – saruna ar virsdiriģentu Arvīdu Platperu.

Sekos jauns pavērsiens Latvijas – ASV attiecībās vai tomēr tāpat kā līdz šim ASV vēstniecības skatu uz patiesajiem Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem piesārņos diplomātiskajām aprindām tuvie ziņneši – valsts amatpersonas, SIF piebarotie mediju pārstāvji vai tomēr līdz nesenam brīdim arī Džordža Sorosa finansēto sabiedrisko organizāciju aktīvisti no Alberta ielas kvartāla?

Ko mūsu dzīvē un aizgājējiem atdusas vietās mainīs Kapsētu likums; cik viegli vai grūti Rīgā tikt pie kapa vietas – kuros kapos tas ir vienkārši, kuros praktiski neiespējami; cik brīvi kapa vietā drīkst pierakt klāt urnu ar vēl kāda tuvinieka pelniem; kas šobrīd notiek ar neapsaimniekotajām apbedījumu vietām kapsētās; vai un kā mainīsies apbedījumu vietas; vai pieaug pieprasījums pēc kremēšanas un kad tiks piedāvāta aizgājēju kompostēšana - par šīm un citām ar kapsētām saistītām tēmām saruna ar Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieku Gintu Zēlu.

Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, tagad arī Alvis Hermanis startē uz Latvijas Parlamentu ticībā un apņēmībā izaugsmes un labklājības virzienā pagriezt valsts vadības stūres ratu. Kādi būs Alvja Hermaņa pirmie soļi uz politikas skatuves, rīcība, lēmumi, ko sagaidīsim no viņa veidotās un vadītās partijas, kādi būs šie cilvēki, kuri veidos partiju un kā tie tiks piesaistīti – saruna ar partijai “Mēs mainām noteikumus” valdes priekšsēdētāju Alvi Hermani.

Kas tas bija par 2023. gada decembra valdības lēmumu, ar kuru “Progresīvie” šobrīd mēģina apsūdzēt zemkopības ministru Armandu Krauzi; kādēļ ir jāatbalsta vietējie uzņēmumi un kā tas notiek kaimiņvalstīs; kas notiek, ja politisku lēmumu revidē ierēdņi; kā strādāt vienā koalīcijā tik dažādu pārliecību partneriem; kurā pusē nostājusies premjere Evika Siliņa; kas šogad gaidāms maksājumos lauksaimniekiem - par šiem un citiem jautājumiem saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Aukstais laiks prasa cilvēku upurus, nelaimes nāk no apkures ierīcēm un sildītājiem; igauņiem un lietuviešiem līdzīgas nelaimes; kura ir bīstamākā vieta pie kurtuves; kā pareizi un droši novietot sildītāju; kā pareizi rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu un kādēļ tādiem jābūt arī privātmājās; cik bieži dienests veic ugunsdrošības kontroles; kas jāievēro atrodoties uz ledus upēs un jūrā – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku ģenerāli Mārtiņu Baltmani.

Dzīve ir īsa vai gara; tas ir labi vai slikti, ka cilvēka dzīves laiks ir ierobežots; kādēļ nemirstības tēma ir mūžam aktuāla; kāda jēga ir ilgdzīvošanai; kāda ir mūsu Latvijas jaunatne, ar ko tā atšķiras no iepriekšējām paaudzēm; vai mūsu jaunieši spēs izcelt mūsu valsti turībā un godā; kas notiek ar mūsu pasauli – par šīm un citām tēmām saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Dāvi Sīmani

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” izsludinātais iepirkums, kas paredz uzņēmuma "1C" programmatūras un tajā iekļauto apakšsistēmu izmaiņu izstrādi, informācijas tehnoloģiju ekspertos radījis bažas. “1C” ir Krievijā plaši pazīstams un populārs programmatūras nodrošinātājs, par kura izmantošanas drošības riskiem eksperti ir brīdinājuši jau iepriekš.

Tā vietā, lai paustu skaidru nosodošu nostāju mēģinājumiem privatizēt un komerciāliem mērķiem izmantot Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētku vārdu, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) sadarbībā ar šīs padomes locekli, izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (“Jaunā vienotība”) padomes sēdē, atsaucoties uz Raimonda Paula labsajūtas sargāšanu, skubināja noklusināt sašutumu par tā dēvēto Ķiršu dziesmu svētku jeb lielkoncerta “Manai dzimtenei” organizētāju rīcību.

Kā iespējams mazināt birokrātiju, vai ir metodes birokrātijas mazināšanai un kādēļ tai ir tieksme vērsties plašumā; kā birokrātija rada augsni korupcijai un kurā brīdī korupcija kļūst acīm redzama – par šīm un citām tēmām saruna ar premjeres Evikas Siliņas izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieku Jāni Endziņu.

Lai arī koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai dzimtenei” rīkotājs Jānis Ķirsis paziņojis, ka nolemts mainīt Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" nosaukumu, tajā vairs neiekļaujot Maestro vārdu, ar Maestro vārdu iegrieztais birokrātiskais process turpinās. Koncerta rīkotāji cenšas uzturēt mītu un arī vairākas valsts amatpersonas mums apgalvojušas, ka Ķiršu svētkus paredzēts rīkot bez valsts un pašvaldību atbalsta. Fakti aizvien liecina par gluži pretējo, tiek lūgta vērienīga Rīgas domes (RD) finansiāla labvēlība.

Mūziķu aprindās šobrīd tiek apspriests, atsaukt vai neatsaukt dalību Jānim Ķirsim piederošās SIA “Auss Media” rīkotajos “Raimonda Paula dziesmu svētkos Manai Dzimtenei”. Latvijas Radio bigbenda vadība šobrīd atkārtoti vērtē Latvijas Radio bigbenda turpmākās dalības iespējas iepriekš minētajā koncertā, “nra.lv” informēja valsts kapitālsabiedrības SIA “Latvijas Koncerti” vadība.

Kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) sarunā ar “nra.lv” strikti uzsver – šā gada jūlijā paredzētie un biļešu tirdzniecības apritē redzamie “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” nav attiecināmi uz tiem mūsu tautas tradicionālajiem Dziesmu svētkiem, kuru norisi regulē Dziesmu un deju svētku likums un kuru atbalstīšanā iesaistās ministrijas un valsts, pašvaldības iestādes.

Kādus patīkamus un nepatīkamus pārsteigumus tautai 2026. gadā sarūpējis Saeimā apstiprinātais valsts budžets; vai bija iespējams vēl vairāk samazināt izdevumu sadaļu un kādēļ tas nenotika; kādi izaicinājumi sagaida koalīciju nākamgad – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Andu Čakšu ("Jaunā vienotība").

Grozījumu projekts Satversmes tiesas likumā, kurš garantēs atgriešanos darbā līdzvērtīgā prokurora amatā Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam bijis prokurors, raisa diskusijas. Daļa “Neatkarīgās” aptaujāto juristu pauž, ka paredzētie grozījumi ir likumsakarīgi un taisnīgi, citi norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks zemē iemīdīts “labas likumdošanas” princips.

Saeimā uz otro lasījumu aizvirzījušies Grozījumi Satversmes tiesas likumā. Tiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri pirms tam bijuši prokurori, tiks garantēta atgriešanās darbā līdzvērtīgā prokurora amatā. Kādēļ gan pēkšņi šādi likuma grozījumi? Un kāds gan amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms, līdzvērtīgs Satversmes tiesas tiesneša amatam?

Budžeta projekta vētīšanai otrajā, galīgajā lasījumā rezervētas trīs Saeimas sēžu dienas.

Pašreizējiem dinamiskajiem procesiem Latvijas iekšpolitikā ir dzelžaina loģika. Kāda tā ir – saruna ar politisko procesu vērotāju zvērinātu advokātu Ediju Vazni.

*

*

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.