Vilnis Ķirsis: Alus cenu Rīgā mēs vēl neregulējam, bet prāmis ar Stokholmu un sava koncertzāle mums būs

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.

Sarunas sākums šeit.

Jau aptuveni 20 gadus esam runājuši par "Park&Ride" sistēmu, lai tie, kas brauc no Juglas, atstāj mašīnu bezmaksas stāvvietās Juglā vai Berģos, kur tramvaji tālāk cilvēkus nogādās centrā, līdzīgi tas pats pie Rīgas vārtiem no Daugavpils, Ventspils, Liepājas Jelgavas un Mārupes virzieniem. Ir bijuši atsevišķi mēģinājumi, Purvciemā jau paguva uzbūvēt stāvvietu - ērmu, bet tā arī tas palika kā piemineklis laikmetam. Kas notiek šai jomā?

Ja mēs paskatāmies uz Rīgas un Pierīgas karti, tad mums ir jāveido sistēma, kur automašīnas neiebrauc Rīgā, tās paliek pie dzelzceļa stacijām. Tipisks piemērs Ventspils, Liepājas, Jūrmalas virzienam, ja būtu "Park&Ride" autonovietnes Babītē. No tās vietas vilciens varētu dažās minūtēs cilvēkus nogādāt centrā. Bet Babīte nav Rīga. Daudz ir runāts - taisām “Park&Ride” pie "Spices" autostāvvietām. Kas notiktu, ja to izdarītu? Pie "Spices" nav dzelzceļa. Tas nozīmē, ka cilvēkus vajadzētu tālāk transportēt ar autobusu, trolejbusu vai ko citu. Tas nozīmētu, ka uz Lielirbes ielas estakādes un Vanšu tilta pavisam noteikti vajadzētu slēgt vienu joslu un šajā posmā pēc būtības apkalpot šo stāvparku. Tas nestrādās, jo šis savienojums nebūs ātrs. Ar šo piemēru gribēju parādīt, ka nav jēgas Rīgas iekšienē iekārtot stāvparkus. Tie jāveido vietās, kur līdzās ir dzelzceļa satiksme.

Nepietiek tikai ar to, ka vari ērti iesēsties vilcienā. Vajag arī, lai vilciens ir ērts, lai ir ērti izkāpt no vilciena un ērti pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu, un pēc tam visu to pašu ceļu ērti veikt pretējā virzienā. Problēma ir, ka stāvparkiem jābūt ārpus Rīgas teritorijas. Es esmu runājis ar saviem Pierīgas kolēģiem, pašvaldību vadītājiem. Viņi neoficiālās sarunās atklāja: "Klausies, Vilni! Bet mani iedzīvotāji tāpat ērti iekāpj mašīnās un aizbrauc uz Rīgu. Kāpēc man tērēt pašvaldības resursus, būvēt kaut kādu stāvparku un to uzturēt? Man tāpat ir labi, un arī maniem iedzīvotājiem ir labi." Lūk, kur tā problēma.

Bet es esmu runājis par to ar valdības locekļiem. Satiksmes ministrija varbūt arī iedotu naudu šiem stāvparkiem. Varbūt. Ir jābūt kādam noteiktam mehānismam Rīgas un Pierīgas stāstā, kur noteiktus jautājumus var izlemt metropoles līmenī. Šie lielie jautājumi ir sabiedriskais transports, lielie maģistrālie tīkli, arī investīciju piesaiste.

Ģirts Ozoliņš/MN

Rīgā strādā investīciju piesaistes aģentūra. Brauc pie mums investori un interesējas par iespējām. Investors grib celt savu rūpnīcu Pierīgā. Pārsvarā viņš Rīgu un Pierīgu uztver kā vienotu teritoriju. Viņa uztverē arī Pierīga ir Rīga. Varbūt tomēr Rīgai un Pierīgai varētu būt kopīga pašvaldības policija, ūdensapgāde un kanalizācija. Mēs faktiski esam vienots ekonomisks organisms, kurš šobrīd ir sadalīts daļās. Mēs skaidri redzam, ka dzelzceļš kombinācijā ar Rīgas sabiedrisko transportu ir tas satiksmes mugurkauls, uz ko jāiet. Ne velti Rīgā veidojam dzelzceļa un sabiedriskā transporta savienojošos mobilitātes punktus. Piemēram, pie Sarkandaugavas dzelzceļa stacijas mēs pagarināsim trolejbusa līniju. Trolejbuss piebrauks tieši pie stacijas perona. Rumbulā arī pagarināsim tramvaja līniju līdz tenisa kortiem. Turpat pie perona būs trolejbuss. Iekārtosim vienoto galapunktu, plus vēl tur varēs apstāties reģionālie autobusi.

Respektīvi, mēs darām visu, lai saslēgtu dzelzceļu ar pilsētas sabiedrisko transportu. Kopumā veiksim uzlabojumus pie 15 dzelzceļa stacijām, lai tajās būtu vieglāk nokļūt gan kājām, gan piebraukt ar mašīnu, lai izlaistu pasažieri un brauktu tālāk.

Plus vēl vienotā biļete. Tā arī ir svarīga, lai cilvēkus nesodītu par to, ka viņi brauc ar dažādiem transporta veidiem. Ideālā gadījumā, piemēram, būtu viena mēnešbiļete uz visu Rīgas, Pierīgas areālu. Brauc, ar ko gribi un kā ērtāk.

Tas ir tāls mērķis, bet mēs uz to ejam soli pa solim. Tieši manā laikā ir pārliecinoši iekustinātas daudzas lietas, piemēram, šie staciju savienojošie punkti, laika biļete. Laika biļete ir priekšnosacījums tam, lai cilvēki nemaksātu vairāk par to, ka pārsēžas uz dažādiem citiem sabiedriskā transporta līdzekļiem.

Ceru, ka mums izdosies ar Satiksmes ministriju vienoties un no jaunā gada vismaz pilotprojekta veidā ieviest vienoto biļeti. Redzēs, kā ies. Ceru, ka izdosies.

Kā jums sokas komunikācija ar Satiksmes ministriju?

Iet dažādi. Kā kurā jautājumā. Ir jautājumi, kur mums iepriekšējais ministrs iedeva Eiropas naudu, bet jaunais ministrs atņēma. Ir jautājumi, kā, piemēram, šī vienotā biļete, kur mēs virzāmies uz priekšu.

Ģirts Ozoliņš/MN

Kāpēc atņēma naudu? Palika žēl?

Droši vien satiksmes resorā šobrīd problēmu ir daudz, un varbūt ar šo gribēja aizlāpīt ko citu.

Piemēram, būvēt "Rail Baltica"?

Droši vien nesanāks par to naudu uzbūvēt, bet varbūt vismaz kādu daļiņu no stacijas ar to var arī uzbūvēt.

Ko darīsim ar šiem "Rail Baltica" "kultūras pieminekļiem" - stabiem Daugavā un nepabeigto Centrālo staciju? Kā to visu integrēsim pilsētas vidē?

Jā, tā ir problēma. Diemžēl projekta virzītāji Rīgu ir nolikuši fakta priekšā.

Rīga šobrīd jūtas kā upuris?

Es teikšu tā, ka, ja pārskatāmā nākotnē to visu sataisīs līdz galam, pēc 10-15 gadiem, tad nebūsim upuris, bet, ja tas tiks pakārts gaisā uz nezināmiem laikiem, tad noteikti jā. Ir visiem redzamie nepabeigtie objekti, bet ir jau vēl.

Piemēram, Altonavas ielas tilts. Ir tā, ja to grib saglabāt, tad jau pirms daudziem gadiem vajadzēja sākt remontēt. Rīga kā jau saimnieciski domājoša pilsēta saprata, ka, ja būvēs "Rail Baltica," tad Altonavas tilts tiks nojaukts, tātad nav jēgas remontēt, tikai piestutēt tā, lai tilts "izvelk" līdz jaunā dzelzceļa brīdim.

Tagad esam nonākuši situācijā: eksperti ir devuši slēdzienu, ka vēl divus gadus pār to var braukt, bet pēc tam mums to visdrīzāk nāksies nojaukt. Ja mēs būtu plānojuši jau laikus, tad būtu saplānojuši, kā efektīvāk organizēt satiksmi. Mēs domājam par saliekamo tiltu, kas būs dārgāk. Tās visas ir "Rail Baltica" sekas.

Vēl mēs pie Centrāltirgus uzbūvējām šo rampu, ar domu, ka tā savienosies ar jauno tiltu pār Daugavu. Man ļoti patīk, kā tā izskatās. Un tieši pretējā krastā ir universitāte, un studenti varētu nākt kājām vai braukt ar velosipēdu uz centru.

Šobrīd tas atlikts uz nenoteiktu laiku, un visdrīzāk mēs to pārtaisīsim par skatu platformu, lai cilvēki var uzkāpt skatīties saulrietu, paklausīties, kā čivina putni. Normālā veidā tas būtu ļoti funkcionāls un vajadzīgs. Par stabiem un Centrālo staciju, ko jūs minējāt. Ceru, ka tas viss tomēr ātrāk atradīs pielietojumu un Centrālo staciju pabeigs jau pirmajā solī.

Ģirts Ozoliņš/MN

Mēs visi esam kā ķīlnieki vienam projektam un tā dažādo organizatoru neprofesionalitātei, neizdarībai. Ne tikai Rīga, visa Latvija kļuvusi par ķīlnieku nolaidībai, par kuru nav neviena atbildīgā. Visi saka, ka rīkojušies atbilstoši likumiem un normatīvajiem aktiem, regulācijām, un tagad pat Rīgas mērs nezina, vai "Rail Baltica" trase tomēr ies caur pilsētu.

Vainīgie vēl tiks vētīti un meklēti, un varbūt kādu vainīgo arī atradīs. Pirms četriem gadiem, kad es vēl biju vicemērs un atbildīgais par infrastruktūru, gāju pie tā laika ministra Linkaita un aicināju viņu uz sarunu, lai mēs skaidri un gaiši nodefinējam, par ko jauna dzelzceļa projektā būs jāmaksā pilsētai, ko viņi ministrijā darīs, kuri šķērsojumi ir jābūvē mums un ko būvēs par projekta naudu. Šī saruna kaut kā visu laiku nevedās.

Viņš neatbildēja uz jautājumiem vai stāstīja kaut ko garām tēmai?

Varbūt arī viņam pašam nebija skaidrs, ko atbildēt.

Bet kā satiksmes ministram var nebūt skaidrs? Ja tev ir nozare, tad tu tajā iedziļinies, tā ir tava saimniecība. Ja tev nav skaidrs, tad tu neesi īstajā vietā. Vai varbūt ministra partijā darās kaut kas nesaprotams?

Mēs jau redzam, ka problēmas runā pašas par sevi.

Tas nozīmē, ka jau no sākta gala nebija nodalīta daļa, par kuru projektā atbild Rīga, un daļa, par kuru atbild valsts Satiksmes ministrijas personā?

Par visu projektu atbildīga ir Satiksmes ministrija. Pilsētas loma ir, lai šķērsojumi funkcionētu labāk, tiem ārpus šī projekta ir jāuztaisa papildu projekti. Piemēram, Imantā, kur šobrīd ir dzelzceļa pārbrauktuve, bija domāts, ka taisīs tuneli. Tunelis atdurtos Jūrmalas gatvē, neregulējamā krustojumā, kas būtu nefunkcionāli. Tur pašvaldībai loģiski būtu jāizbūvē aplis vai krustojums ar luksoforiem utt.

Šis bija tas sarunu priekšmets, un ļoti bēdīgi, ka mēs gājām un runājām, kaut kādas lietas izrunājām, varbūt par vienu vai diviem šķērsojumiem. Lai gan bija runāts, ka Rīgā būs vairāk par 30 šķērsojumiem. Mēs jau bijām gatavi projektēt, piemēram, pāreju Ģertrūdes ielas galā. Mums no pilsētas puses bija vēlme tur būvēt gājēju un operatīvā transporta tuneli.

Ģirts Ozoliņš/MN

Bet tur jau ir gājēju tunelis!

Tur ir tāds tunelis, kurā tu pa vienu galu ieej apģērbts, bet otrā galā vari iziet kails, jo tas ir būvēts padomju laikā. Tas ir neērts, nepārskatāms un neveicina drošu vidi. Bija plāns taisīt tādu, lai var skaisti, lēzeni tam iziet cauri.

Tad, piemēram, Pildas, Rāznas ielā arī bija plānots tunelis. Starp Lāčplēša ielu un Slāvu apli nav neviena šķērsojuma. Mēs uzstājām uz to, ka jābūt šķērsojumam, bijām gatavi to par savu naudu uzprojektēt un pēc tam būvēt. Bet tad spāņu projektētāji laikam nespēja piegādāt projektu, un tas viss kaut kur pagaisa. Mums Rīgas domē ir speciāla nodaļa ar sešiem cilvēkiem, kas strādā ar "Rail Baltica" projektiem. Mēs to nodibinājām pirms četriem gadiem, lai varētu šos projektus ātrāk saskaņot, lai būtu cilvēki, kas visu laiku ir lietas kursā par notiekošo projektā.

Šobrīd mēs viņus nodarbinām citos projektos, tajos, ko es jau minēju - piemēram, būvējam mobilitātes punktus pie dzelzceļa stacijām. Ja jūs man jautājat, kas kur nogāja greizi, man grūti pateikt, bet, manuprāt, tas projekts jau no paša sākuma nebija uzlikts uz skaidrām sliedēm.

Rīgā joprojām neienāk prāmji no Stokholmas. Kovids beidzās, bet prāmis Rīgā neatgriezās. Tā ir tikai "Tallink" negribēšana kuģot uz Rīgu, vai tur pa vidu ir vēl kādi "zemūdens akmeņi"?

Mēs mēģinām runāt ar vairākām kompānijām, ne tikai "Tallink". Problēma ir tāda, ka prāmis nav kā automašīna, kuru tu nopērc salonā un nākamajā dienā jau vizini cilvēkus. Prāmis ir tāda kā mazpilsēta uz ūdens. "Tallink" problēma bija, ka viņi kovida laika sākumā prāmjus iznomāja kovida gultām, bet pēc tam iznomāja citai līnijai. Mēs runājam, un, protams, lielā problēma ir, ka prāmi nevar dabūt ātri. Ir kādi pavedieni, kas liek cerēt, ka varētu mēģināt nākamgad prāmi tomēr dabūt. Mēs darām visu, lai to dabūtu gatavu, bet tas nav viegli un ātri izdarāms.

Piemēram, nākamgad uz pašvaldību vēlēšanām - prāmis!

Tas jau būtu skaisti.

Izejot cauri Vecrīgai, tajā skaitā arī piektdienas vakaros, var redzēt, ka pilsētā ir ļoti maz cilvēku un alus ir neprātīgi dārgs. Augstās cenas Vecrīgā - pie vainas ir cilvēku trūkums vai zemes nomas maksas kāpums?

Alus cenu pilsētā mēs vēl neregulējam. Iespējams, ka viduslaikos tā bija, kad pilsētas rāte noteica alus cenu (smejas).

Ģirts Ozoliņš/MN

To pastarpināti ietekmē Rīgas domes lēmumi.

Ja mēs skatāmies savus ciparus, tad tūristu skaits Rīgā pastāvīgi aug - ja šogad vēl nē, tad nākamgad sasniegs periodu pirms kovida. Ne tikai kovids, bet ir karš Ukrainā. Ko tas maina? Tas maina to, ka mums vairs nav krievu un baltkrievu tūristu. Viņi bija ap 200 tūkstošiem, un tā ir gana nozīmīga pozīcija, gandrīz 20%.

Mēs tos esam spējuši aizvietot ar vācu, poļu, skandināvu tūristiem, kas nav viegls uzdevums. Es šeit gribētu paslavēt pilsētu un Investīciju un tūrisma aģentūru par to, kā notiek darbs ar tūristiem, kā Rīga un Latvija tiek reklamēta ārpusē mūsu mērķa tirgos.

Viss notiek. Tūristi atgriežas, un mums ir par kādu trešdaļu vairāk tūristu nekā Viļņā, Tallinā. Tur nebija tik liela krievu tūristu proporcija. Viņi vairāk orientējās uz somu, skandināvu tūristiem.

Tas, ka centrs izmirst, nav taisnība. Ja skatāmies pēdējos desmit gadus, iedzīvotāju skaits pat ir pieaudzis. Pagājušonedēļ norisinājās pasākums "Mad City", kur kopā sanāca pilsētu plānotāji. Viens no viņu secinājumiem, kas ir mainījies pēc kovida: kovida laikā mēs diemžēl piespiedu kārtā pieradām sēdēt mājās, pasūtīt burgeru vai restorāna ēdienu attālināti, sēdēt pie televizora, strādāt attālināti un mazāk iet ārā uz ielas, uz kafejnīcām, socializēties. Tā ir viena no problēmām.

Bet citkārt es tomēr Rīgu un Rīgas sniegumu šovasar tik ļoti nekritizētu. Rīgu nevar salīdzināt ar Dienviditālijas pilsētām, kur visu laiku ir silts un tu vienkārši ej ārā, sēdi un baudi vakaru. To Rīgā izteikti var redzēt vakaros, kad ir skaists laiks. Dzīvība visapkārt kūsāt kūsā. Ņemot vērā, ka mana darba vieta ir Vecrīgā, es Vecrīgā esmu katru dienu un redzu - ja ir silts laiks, tad ir pilns ar cilvēkiem. Līdzko ir drēgns, Vecrīga kļūst tukša. Arī cipari parāda pozitīvas tendences. Mēs šovasar esam gana piestrādājuši pie dažādiem pasākumiem. Ko tikai mēs neesam dabūjuši gatavu - olimpiskās atlases, rallijus, maratonus, "Positivus". Pilsētas svētku nedēļā man stāstīja, ka daudzi mēģinājuši noīrēt numuriņu viesnīcā. Pat Pierīgā neesot bijis iespējams brīvas vietas dabūt.

Kopumā situācija nav tik slikta. Skaidrs, ka kovida laikā bija strauji jālemj aizvērt kafejnīcu, jo tev vienkārši nav naudas. Kafejnīcu atvērt ir grūtāk nekā aizvērt. Arī cenas atspoguļo to, ka cilvēki vēl līdz galam nav atgriezušies pilsētas ielās.

Kā Rīgai sokas ar ieņēmumiem?

Ar ieņēmumiem iet gana labi visās jomās. Notiek budžeta apspriešanas process.

Paņems pašvaldībām tomēr naudu nost?

Visdrīzāk, noņems nost, jautājums, cik daudz.

Paši esat pie varas, tad jau kaut kā jāsarunā.

Runājam. Nākamais gads izskatās gana labi pašvaldību pusē, jo pašvaldību nodokļi, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pildās labi. Pabeidzot tūrisma tēmu, mums jau divus gadus ir spēkā tā saucamā tūrisma nodeva, kuru maksā tūrists par katru nakti, kuru pavada viesnīcā. Mēs šo naudu novirzām Rīgas popularizēšanai, pasākumiem un reklāmai ārvalstīs. Tas dod efektu. Šī ir vienīgā nodeva, pret kuru nozare nevis iebilst, bet to atbalsta, jo redz, ka nauda nāk atpakaļ un tā ģenerēsies jaunos klientos. Tūristam viens eiro par nakti nav problēma.

Atgriežoties pie budžeta, skaidrs, ka gribētos vairāk, bet šobrīd nav labs laiks atrisināt pašvaldību finansēšanas jautājumu, jo arī valdības pusē ir izaicinājumi. Nākamajā budžetā nodokļi praktiski ir "uz nullēm" pret iepriekšējo gadu. Mums nav nekādas rezerves.

Vai jums ir laba sadarbība ar Finanšu ministriju? Nav problēmu?

Ar Finanšu ministriju vienmēr ir problēmas, jo tā negrib dot naudu tik, cik vajag (smejas).

Nesaprot vajadzības?

Kā jau es minēju sākumā, mums ir "tiešā drāts". Sazvanāmies. Skaidrs, ka arī valdības pusē šobrīd nav viegli laiki.

Presē par finanšu ministru Arvilu Ašeradenu izskanēja, ka partijas iekšienē ar viņu ir neapmierinātība.

Partijas ir aktīvs organisms, visu laiku kaut kas notiek.

Nākamgad ar ko iepriecināsiet rīdziniekus?

Nākamgad cilvēkiem, kuri mīl sportu, būs patīkami brīži. Rīgā notiks Eiropas basketbola čempionāts. Tas notiks augustā, un tas būs liels pasākums. Varēsim izbaudīt basketbola svētkus.

Nākamgad apritēs 500 gadu kopš pirmās grāmatas izdošanas latviešu valodā Rīgā. Mēs tikāmies ar Nacionālo bibliotēku. Organizēsim dažādus lasīšanas veicināšanas pasākumus pilsētvidē, noformējumu utt. Tas, starp citu, varētu būt gana interesanti vācu tūristiem.

Nākamgad apritēs 35 gadi kopš Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, ko 4. maijā nosvinēsim grandiozi, būs noteikti tikpat skaisti un vērienīgi Rīgas svētki, un jāsāk jau gatavoties Rīgas 825. gadadienai, kas būs vēl pēc gada.

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Tas rada tādu kā pārrāvumu, bet dome jau turpina darbu, tikai politiķiem būs kādus pāris mēnešus jāpaplūcas. Rīgu jau ir iekārojuši daudzi.

Vienu no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem varētu pārtaisīt par sporta halli, atdot to "Ghetto Games" pārziņā. Ko domājat par šo priekšlikumu?

Ir tā, ka Centrāltirgus ir izstrādājis jaunu koncepciju. Viņi tieši gaļas paviljonu plāno atdot kādai citai iniciatīvai. Tas, ko mēs redzam tirgos Eiropā, tirgus funkcijai tik daudz vietas nevajag. Nav tik daudz produktu. Notiek diskusijas, bet skaidrs, ka tas prasa milzu investīcijas. "Ghetto Games" tādas naudas nav. Mums no pilsētas puses tas būtu jāuztaisa un viņiem jānodod.

Varbūt tas varētu būt kopīgs projekts ar privātajiem investoriem?

Jā! Šis ir atvērts jautājums. Mēs noteikti "Ghetto Games" kustību atbalstām, un mēs ar viņiem runājām, ka arī futbola sekciju varētu atvērt, piemēram, Lucavsalā. Proti, viņiem šobrīd Grīziņkalnā ir problēma. Viņi uzliek futbola laukumu, bet pēc tam tas ir jānovāc. Uzliek basketbola laukumu, pēc tam tas jānovāc. Ja būtu sekcija, kas kaut kur atrastos pastāvīgi, tas situāciju uzlabotu.

Vai gaidāt koncertzāli? Kā veicas ar koncertzāles projektu Kongresu namā? Kādā stadijā tas ir?

Šobrīd ir noskaidrots mets. Notiek sarunas par līgumu, tehnisko projektēšanu. Tehniskā projektēšana aizņems divus trīs gadus, un tad būs būvniecības iepirkums. Tur viss ir procesā, protams, pa vidu ir savi izaicinājumi un problēmas.

Kad mēs varēsim iet uz pirmo koncertu?

Es domāju, ka būvniecība ilgs vēl kādus divus gadus. Visdrīzāk, pēc pieciem sešiem gadiem.

Tātad 2030. gadā. Kādus mūziķus jūs vēlētos dzirdēt atklāšanas koncertā?

Nacionālo simfonisko orķestri, jo tieši mūsu mākslinieki ir primāri to pelnījuši, un viņiem tas top. Pēc tam varbūt Bostonas simfonisko orķestri vai ko tamlīdzīgu.

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.

Svarīgākais