Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).
Vasaras periodā jūsu reitingā bija vērojama lejupslīde. Kas iedzīvotājiem netika izdarīts pa prātam? Bet varbūt reitinga lejupslīdei bija kādi citi iemesli?
Katrā sezonā droši vien reitingus ietekmē specifiskie faktori, kas to ietekmē. Pagājušais gads, mans pirmais gads Rīgas mēra amatā, sākās ar plēšanos ar "progresīvajiem", jo viņi paši labprātīgi nometa varu mums pie kājām, aizbēga. Precīzāk - viņiem vara kā metāla lakta uzkrita uz kājām. Visu šo procesu pavadīja apmētāšanās ar dubļiem. Cilvēkiem Latvijā un arī Rīgā ļoti nepatīk savstarpējā kašķēšanās, enerģijas tērēšana strīdiem, nevis darbam. Tas bija viens no reitingu lejupslīdes momentiem.
Visi ir pamanījuši, ka šovasar Rīgā tika remontētas daudzas ielas. Mūsu plāns bija to darīt jau gadu agrāk. Taču tā visa ļembasta dēļ tas nenotika. No iedzīvotāju puses tas noteikti nepalika nepamanīts. Varbūt tas arī bija tas iemesls, par ko viņi izrādīja savu neapmierinātību.
Iedzīvotāji pamanīja neremontētās ielas, rūga neapmierinātība. Vai varam teikt, ka tieši šī kašķa dēļ nebija iespējams pieņemt lēmumus?
Jā! Tieši tā arī bija. Ja tu esi nosacīti sliktā pozīcijā un redzi, ka tev ir problēmas ar infrastruktūru, neviens jau negaida, ka nākamajā dienā viss būs labi. Svarīgi ir redzēt, ka pilsētas vara problēmas ir pamanījusi un darbs notiek, ka tiek sperti soļi, redzama virzība. Kopš vasaras beigām mūsu darbus var pamanīt, bet ķīviņu "pēcgarša" līdz vasaras sākumam iedzīvotājos vēl saglabājās.
"Progresīvie" jau nekur nav zuduši, jūs kopā strādājat valdībā.
Vēlētājs nosaka, kas ar ko, kādā komplektā, kādā mērā kopā strādās, un mums tas ir jārespektē.
Rīgas domes darbu, Rīgas domes politiķus ietekmē tas, ka "Jaunajai vienotībai" valdībā ir jāstrādā kopā ar "Progresīvajiem"?
Sākumā tas ietekmēja, un to varēja pamanīt kā zināmu disonansi, ja tā var izteikties. Šobrīd mēs ar "Progresīvajiem" esam sapratuši, ka tas ne pie kā laba neved. Būtisks ir arī faktors, ka iepriekšējais mērs ir aizbēdzis uz Briseli. Spriedze mazinās.
Vai iemesls kašķiem slēpās iepriekšējā mēra Mārtiņa Staķa personīgajās īpašībās, vai kašķi kurināja kādi noteikti indivīdi partijas iekšienē?
Ja godīgi, pat negribas savu priekšgājēju analizēt.
Tas ir svarīgi turpmākajam darbam, tas ļaus nākotnē izvairīties no līdzīgām situācijām.
Tas noteikti bija iepriekšējā mēra faktors.
Viņa personīgo īpašību faktors?
Es tā pieļauju. Domāju, ka varbūt tomēr viņam nevajadzēja mest plinti krūmos.
Meta plinti krūmos... bet viņš taču ir zemessargs?
Es arī esmu zemessargs, bet es nekad nemetu plinti krūmos.
Tas nozīmē, ka ar jums var iet izlūkos, bet ar iepriekšējo mēru pirms došanās rūpīgi jāpadomā?
Starp citu, mēs kopā vienā iesaukumā iestājāmies. Ja es kādreiz gāju ar viņu kopā izlūkos, tad tagad to vairs nedarītu.
Cits jūsu priekšgājējs Nils Ušakovs strādāja par Rīgas mēru ilgus divus sasaukumus.
Divarpus sasaukumus - pat tā varētu teikt.
Viņa pārstāvētā partija “Saskaņa” ne reizi nebija valdības koalīcijā. Pieļauju, ka Rīgas mēram nav viegli strādāt, ja valdībā nav savas partijas. Jums ir tā labā lieta, ka, pirmkārt, pārstāvat varas partiju, otrkārt - ir savs premjers, un treškārt - jūs “Jaunajā vienotībā” esat no tā dēvēto zatleristu komandas, kuri politikā ienāca kopā ar Valdi Zatleru un tagad veido varas spārnu "Jaunajā vienotībā". Vai šie aspekti palīdz jums risināt Rīgas problēmas?
Tas, ka valdību vada "Jaunā vienotība" un daudzi ministri ir no "Vienotības", tas noteikti palīdz. Pēc aptuvenām aplēsēm manā Rīgas pilsētas deputāta termiņa laikā no dažādiem fondiem finansējumos - gan no kohēzijas, gan no atjaunošanas mehānisma, gan valdības dotācijām kovida laikā - man ir izdevies piesaistīt ap 700 miljoniem eiro, galvenokārt Rīgas infrastruktūrai. Tas ir iespējams, jo Rīgas domei ir konstruktīvs dialogs ar valdību. Un tas ir ne tikai naudas jautājums, bet jebkuras problēmas risināšanas jautājums. Gandrīz jebkura Rīgas problēma, pat vismazākā, atduras pret likumdošanu, pret ministrijām. Ja tu uzreiz vari piezvanīt kādam ministram un uzreiz dabūt tiešo saiti, tas ļoti palīdz. Bez tā būtu ļoti grūti. Tiesa gan, man jāatzīst, ja es zvanītu kādas citas partijas ministram, nav tā, ka viņš neatsauktos, bet entuziasma savas partijas ministram noteikti ir vairāk.
Piemēram, Rīgas problēmas rada tie paši veloskūteri, par kuriem ir daudz runāts. Citām pašvaldībām tā nav problēma. Tad kā lai izkustina sistēmu, lai taptu grozījumi likumā? Tikai zvanot saviem kolēģiem. Tad tas jautājums iekustas. Savukārt, ja šīs tiešās līnijas nebūtu, jautājums paliktu karājamies gaisā.
Varam prezumēt, ka Ušakova neveiksmēs, neremontētajās ielās un citās nepadarītajās lietās ir vainojama nespēja sastrādāties ar valdību, ministriem?
Es domāju, ka tā ir lauvas tiesa no problēmu risinājuma. Viņš, manuprāt, stratēģiski par daudz mēģināja sevi nostādīt pret valdību. Ja viņš būtu izvēlējies sadarbības modeli, es pieļauju, ka valdība tomēr, par spīti tam, ka pie varas Rīgā ir pretējā nometne, varbūt varētu atrast kādus saskarsmes punktus. Bet kopumā es teiktu, ja savai partijai ir vara, tam ir milzīga nozīme, risinot jebkuru jautājumu. Kaut vai jautājumā ar Olimpisko komiteju par zemes nomas maksu. Jautājuma sakne slēpjas Finanšu ministrijā. Tagad uzreiz ir iespēja piezvanīt, tad sākam domāt un risināt jautājumu.
Ir viens cits piemērs. Ventspils bijušajam mēram Aivaram Lembergam ļoti retu reizi bija draudzīga partija valdībā, bet, neraugoties uz to, viņš kaut kā mācēja pilsētu uztaisīt par pērli. Kur šeit ir noslēpums?
Par spīti visam, ja mēs paskatāmies uz saņemto Eiropas naudu uz vienu iedzīvotāju, tad Ventspils ir būtiski priekšā, vismaz kādu laiku iepriekš bija būtiski priekšā pārējām pašvaldībām, un "tiešās drātis", lai arī ne tik redzamas, tur ir bijušas. Nauda uz Ventspili ir plūdusi.
Bet kā viņi to dabū gatavu? Izmantojot kādus ēnu lobijus?
Es domāju, ka noteikti. Cik atceros, viņiem domē vesela nodaļa strādāja projektu piesaistē. Tā ka tas noteikti ir tas pareizais virziens. Starp citu, pirms četriem gadiem mēs arī Rīgā izveidojām tādu vienību, kas strādā pie projektu finansējuma piesaistes. Tiem 700 miljoniem pretim vajadzīgi resursi, kuri spēj šos miljonus apgūt.
Ir vēl viena lieta. Mazākas pilsētas politiķim ir vieglāk aptvert visas pilsētas problēmas pašam personīgi un turēt roku cieši uz pulsa. Rīga ir liela. Tu pats personīgi nevari zināt katru problēmu un izkontrolēt, vai tā tiek atrisināta līdz galam. Tev ir jābūt mašinērijai, sistēmai, kas identificē problēmas, tās piefiksē, risina un kontrolē. Ja sistēma ir labi nostādīta un strādā kā pulkstenis, protams, politiķim pie tādas sistēmas ir viegli darboties, bet, ja tā nav bijusi un ir jāveido no jauna, tas tomēr ir diezgan ilgs process.
Jādeleģē funkcijas kolēģiem. Jums ir Olafs Pulks. Kurš vēl?
Skaidrs, ka pats visu nevaru aptvert un izkontrolēt un to arī nevajag. Ir kolēģi. Man ir ļoti cieša sadarbība, kā jau jūs minējāt, ar Pulka kungu par attīstības jautājumiem, kas cieši saistīti arī ar satiksmi. Ir sadarbība arī ar Andersones kundzi. Jebkurš jautājums sākas ar attīstības konceptu. Protams, ir taču arī koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība, Ratnieka kungs, Ozolas kundze - tie varbūt ir galvenie. Taču ir laba sadarbība arī ar pārējiem koalīcijas partneriem.
Par satiksmi. Mēs redzam intensīvo ielu remontu, bet jau vēsturiski Rīgā ir bijusi problēma ar bedrainiem iekšpagalmiem. Vai šajā jomā ir gaidāmas kādas izmaiņas?
Tur ir sekojoša problēma. Absolūti lielākā daļa no šiem iekšpagalmiem ir privātīpašums. Privātīpašumā pašvaldība savus līdzekļus nevar ieguldīt. Lielākā daļa celiņu, kas iet gar mājām, arī ir privātīpašums. No pašvaldības puses mēs esam radījuši programmu, kur var dabūt līdzfinansējumu. Redzam, ka jau ar siltināšanu neiet viegli, kas ir tiešā dzīves telpa. Ja vēl kaut kas ārpus mājas jāorganizē, tad ir vēl grūtāk iztēloties, ka cilvēki sapratīs, ka tas ir tavs un tev par to arī ir jārūpējas.
No nākamā gada pašvaldībām obligāti ir jābūt līdzdalības budžetam. Tā ir vienīgā programma, kuras ietvaros pašvaldība drīkst ieguldīt naudu privātīpašumā konkursa kārtībā. Mēs plānojam uztaisīt dažus paraugprojektus, kur par šo līdzdalības naudu var, piemēram, atjaunot dažus pagalmus ļoti labā izskatā, tā, kā tam būtu jāizskatās - jauni celiņi, jauns atkritumu mezgls, bērnu laukumiņš, autostāvvietas laukums. Mēs šos piemērus izmantotu kā mārketinga instrumentus, rādot visiem - redziet, iedzīvotāji, var dzīvot arī šādā sakārtotā vidē. Gala lēmums ir jāpieņem iedzīvotājiem, īpašniekiem. Ar to ir problēma. Mēs to redzam, vērojot norises siltināšanā. Bet cita mehānisma jau nav, kā vien stāstīt, aicināt, veicināt, dot instrumentus un tad cerēt.
Kā veicas ar energoefektivitātes jeb ēku siltināšanas projektiem? Ir kāds posms noslēdzies un sācies nākamais?
Ekonomikas ministrija kopā ar "Altum" ir atradusi labāko veidu, kā projekta posmi seko viens otram, ka nauda siltināšanai ir pieejama visu laiku. Ir jūtams uzrāviens. Pateicoties šai "Altum" programmai, pagājušajā gadā izdevās nosiltināt ap 60 mājām, salīdzinot ar dažām mājām gadā, kā tas bija iepriekš.
Mums Rīgā ir arī sava programma vēsturisko fasāžu atjaunošanai. Arī šī programma finansē dažādus energoefektivitātes projektus. Ir arī graustu statusa novēršana un graustu sakārtošanas, avārijas stāvokļa novēršanas programma. Procesi virzās, iedzīvotāju interese ir.
Esam arī izveidojuši Mājokļu kompetences centru. Domes speciālisti kopā ar "Rīgas namu pārvaldnieka" speciālistiem iet pie iedzīvotājiem, stāsta, pārliecina, aprēķina, parāda, kā šīs programmas apgūt. Mums ir paredzēts arī līdzfinansējums energoauditiem, tehniskajām apsekošanām. Viss jau mums ir, bet, lai to lielo tautas saprašanas kuģi iekustinātu, ir vajadzīgs laiks. Tas nenotiek vienā dienā. Dabūsim uzrāvienu, un tad tas viss inercē darbosies.
Ir viena lieta, ko vēl neesam izdarījuši. Mums ir aptuveni 50-60 māju, kurās vairākums ir pašvaldībai piederošu dzīvokļu. Tur mums ar vairākumu jāpieņem lēmums par siltināšanu. Ja mājā privātie īpašnieki ir mazākumā, viņi savā ziņā pat nevar ietekmēt šo lēmumu. Tātad tas vēl dotu "grūdienu" projektu attīstībai šādās mājās.
Mājokļu jautājums ir viens no sāpīgākajiem Rīgas jautājumiem, pat vēl sāpīgāks par ielu infrastruktūru. Tā ir problēma, ja pilsētai trūkst mājokļu ar samērīgiem komunālajiem maksājumiem, kur nav jāpārmaksā par energoresursiem.
Pieļauju, ka viena no Rīgas problēmām ir arī sava veida depopulācija vai svārsta migrācija. Rīgā mājokli par labu cenu, labā izskatā nemaz nav tik viegli atrast.
Šī pati problēma ir arī partijas biedriem Jāņiem - Baika kungam Valmierā un Rozenberga kungam Cēsīs - trūkst dzīvojamā fonda. Atšķirībā no citām Eiropas pilsētām mēs šajā jomā neesam neko vērienīgu būvējuši. Bet Rīgai ir vēl viena problēma, atšķirībā no daudzām citām mazajām Latvijas pilsētām. Ko mēs darīsim ar daudzajām paneļu mājām, kurām ekspluatācijas garantijas laiks jau sen kā beidzies, armatūra blokos jau izrūsējusi un paneļi draud sagrūt kā sērkociņu kastītes?
Nav tik traki. Es pirms desmit gadiem strādāju Ekonomikas ministrijā un atceros, ka mēs Rīgas Tehniskajai universitātei pasūtījām veikt inventarizāciju, tāpēc ka šīm ēkām beidzies lietošanas termiņš. Viņi apsekoja tipiskākās māju sērijas, un secinājums bija, ka tas ir grāmatvedības termiņš, nevis tehniskās lietošanas gala termiņš.
Atsevišķām sērijām pamatelementiem, konstrukcijām viņi noteica 125 gadu kalpošanas laiku līdz kapitālajam remontam. Bet bija arī atsevišķas sērijas, kur tika konstatētas vājās vietas, kā jūs teicāt, kur paneļu armatūra ir sametināta kopā. Ekspertu secinājums bija, ka šīs mājas var lietot gana ilgi, bet ir jāseko līdzi ēkas mezgliem, tos nedrīkst skart korozija, bet, ja tā skar, tad gan rodas problēmas. Ja šīs ēkas labi uztur, tās var kalpot gana ilgi.
Lai kā mēs ilgotos pēc jaunām, skaistām mājām, tomēr būs jāiziet cikls, jāatrod veids, kā šīs ēkas savest kārtībā, kā nodzīvot tajās vēl kādu dzīves ciklu. Protams, paralēli ir jābūt segmentam ar jaunuzbūvētām ēkām. Svarīgi, ka mēs šīs mājas tomēr renovējam, atjaunojam, siltinām. To var izdarīt gana gaumīgi. Atceros no tiem pašiem Ekonomikas ministrijas laikiem, ir piemēri no Austrumvācijas. Tur ir realizēti projekti, kas ir pat baudāmi.
Ir jau arī Latvijā piemēri, kur ir veiksmīgi pārveidotas, renovētas mājas.
Ir arī gana labi piemēri Latvijā. Ir kur izvērsties. Galvenā problēma droši vien ir mentalitāte. Rīgā, atšķirībā no Valmieras un Cēsīm, cilvēku dzīves ritms ir straujāks, daudzi nedzīvo uz vietas, daudzi izīrē. Ir liela iedzīvotāju mainība - vienu dienu īrē vieni, otru dienu citi. Nav tā kā Valmierā, kur, piemēram, Bērziņu pāris savā dzīvoklī dzīvo kopš dzimšanas, kur kāpņu telpā kaimiņi viens otru pazīst kopš bērnības un sveicinās, ragaviņas un velosipēdus tur kāpņu telpā. Tur mājas ietvaros ir izveidojusies komūna. Viņiem ir krietni vieglāk sanākt kopā un vienoties, runāt un saprast, ko darīt. Viņi viens otram uzticas. Te visi steigā skrien, bieži vien kāpņu telpā pat nesveicinās.
Ir arī labie piemēri - Rīgā mikrorajonos veidojas iedzīvotāju biedrības.
Jā, starp citu, un ko mēs arī redzam, ir tā saucamie kooperatīvie dzīvokļi, kurus padomju laikā astoņdesmitajos gados vēl varēja nopirkt. Atceros, ka Purvciemā, Dzelzavas ielas galā pie Mēbeļu nama, tādus varēja nopirkt. Var just, ka tajos rajonos ar siltināšanu iet krietni labāk. Tā ir mana hipotēze, bet cilvēkiem, kuri šos dzīvokļus ir pirkuši par savu naudu, īpašuma apziņa ir krietni augstāka nekā tiem, kas vienkārši atbrauca un kuriem dzīvokli vienkārši piešķīra, kuri to ieguva nevis ar savu naudu un saviem sviedriem.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē.
