24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.
Šobrīd riska kapitāla fonds “Flycap” vēršas pie uzņēmumiem ar piedāvājumu investēt fondā, solot peļņu līdz pat 16,68% gadā. Fonds uzņēmējiem izsūtītajos piedāvājumos norāda, ka investīcijas riska fondā ir drošas kaut vai tādēļ, ka mezanīna aizdevumu portfelis tiek veidots ar 49,6 % “Altum” naudas jeb 24,8 miljoniem eiro. Pārējā nauda nāk no privātajiem investoriem, kurus fondam izdodas piesaistīt. Atbilstoši “Altum” nosacījumiem fondam līdz nākamā gada martam jāizveido investīciju portfelis līdz 50 miljoniem eiro. Grūti apšaubīt, ka nauda izsniegta, ievērojot likuma burtu un garu.
Projekts īstenots saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 463 "Programmas “Iespējkapitāla ieguldījumi” īstenošanas noteikumi". Fonda pārvaldnieks “Flycap” atlasīts publiskā iepirkuma procedūrā.
Tomēr rodas jautājumi, kādēļ “Altum” pats neizsniedz uzņēmējiem kredītus tieši, kādēļ jāiesaista starpnieks - fonds, kurš no pasākuma plāno gūt cienīgu peļņu? Ja “Altum” izsniedz fondam kapitālu par 6% gadā, tad fonds no sava portfeļa izsniegtajiem aizdevumiem plāno gūt peļņu vairāk par 16% gadā. Vai minētajā projektā nav iestrādāta blēdība un, ja ir, tad kādēļ to visi izliekas nemanām - par šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgā” iztaujāja bijušo finanšu ministru, tagad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
J. Reirs “Neatkarīgajai” skaidro, ka konkrētā projekta mērķis ir akumulēt finanšu kapitālu, iesaistot privātos investorus augsta riska aizdevumiem: ““Altum” izsniegtā nauda fondam ir tāda kā sēklas nauda. No “Altum” pieejamie 24,8 jeb gandrīz 25 miljoni caur šo kompāniju “Flycap” nenozīmē tikai šos 25 miljonus. Fondam ir pienākums piesaistīt, savākt no privātajiem investoriem arī pārējo finansējumu. Tas nozīmē to, ka investīciju portfelis tādējādi pieaug un tautsaimniecībai būs pieejami ne vairs 25 miljoni, bet jau divreiz lielāka summa - 50 miljoni. Ideja tāda, ka nevis to naudu, kas iedalīta no “Altum”, piešķir tieši uzņēmējdarbībai, bet gan šo naudu dubulto. Nosacīti līdzīgi tā strādā banku sistēma - tā savāc depozītus un tad izsniedz kredītus. Šajā gadījumā šī ir Eiropas nauda - 25 miljoni, bet mūsu tautsaimniecībā nonāks 50 miljoni. Kompānijām, kuras piedāvā mezanīna pakalpojumus, obligāti ir jāpiesaista papildu līdzekļi. Tā ir galvenā šī projekta būtība.”
J. Reirs sarunā uzsvēra, ka mezanīns ir īpašs kapitāla piesaistes veids un Latvijai nav īpaši lielas pieredzes šajā jomā: “Mezanīns ir augsta riska aizdevums. Pie mums Latvijā ir pierasts, ka ir tikai bankas, kuras izsniedz kredītus. Citviet pasaulē, tostarp Eiropā, darbojas seši vai septiņi kredītu izsniegšanas līmeņi. Viens no apakšējiem līmeņiem ir tieši mezanīns. Jebkura kompānija, kura nodarbojas ar mezanīna aizdevumiem, meklē projektus. Parasti šie projekti ir ar ļoti augstu risku. Normāli neviena banka firmai, kas piedāvā mezanīna pakalpojumus, nedod kredītu. Konkrētā gadījumā firma, kura piedāvā šo pakalpojumu, arī uzņemas risku. Līdz ar to arī procentu likme ir augstāka. Jaunuzņēmumu vai jaunu ideju uzņēmumu finansēšana saistās arī ar daudziem neveiksmīgiem projektiem. Ja uzņēmumam iezīmējas tālāka attīstība, tad šie kredīta procenti tālākā kapitāla piesaitē jau kļūst zemāki. Tāda ir būtība. Kāds būs izpildījums - to mēs vēl nevaram pateikt, to mēs vēl redzēsim.”
Vaicāts, kāpēc “Altum” pats nevarēja uzņemties izsniegt šos 24,8 miljonus un tad pats arī pelnītu 16 un vairāk procentu, J. Reirs atbildēja: ““Altum” uzdevums nav pelnīt. “Altum” uzdevums ir piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzekļu tautsaimniecībai. Konkrētajā gadījumā “Altum”, izsniedzot vienai kompānijai 25 miljonus, cer piesaistīt tautsaimniecībai divas reizes vairāk līdzekļu. Bet šis ir tikai viens produkts. Ir liels risks, ka daudzas idejas negūs atbalstu tirgū un līdz ar to aizņēmēji kaut kādā laika posmā nespēs pildīt uzņemtās finansiālās saistības. Tādēļ risks tiek kompensēts ar procentu likmes pieaugumu.”
Uz jautājumu, vai patiesi nav pamata teikt, ka šī ir blēdība, kura labi nomaskēta zem Eiropas projekta, konkursa un Ministru kabineta noteikumiem, J. Reirs norādīja: “Ja šie līdzekļi tiek ieguldīti jaunu ideju attīstības veicināšanai, nevis tos piedāvā jau tirgū esošajiem pakalpojumiem vai produktiem, tad tā ir normāla parādība. Ja kompānija piedāvās finansējumu esošajiem klientiem, kuriem ir jau tirgū savas niša, tad tā nebūs godīga rīcība. Latvijā ir daudz piemēru ar kompānijām, kuras no mezanīna ir izaugušas par lielām kompānijām, piemēram, “Printful” ir viena no tām kompānijām, kas atnāca ar tiem laikiem traku ideju. Tagad jau uzņēmums ir kļuvis par vienradzi. Tieši tas jau arī ir mezanīna uzdevums. “Altum” ir rūpīgi jāseko līdzi, kā projekts īstenosies un kā tiks piesaistīti līdzekļi. Līdz nākamā gada martam līdzekļiem fondā jātiek dubultotiem.”
Augšminētajos Ministru kabineta noteikumos teikts, ka šī pasākuma mērķis ir “nodrošināt finansējuma pieejamību, tādējādi sekmējot tādu jaunu, inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju izveidi un attīstību Latvijā, kuriem ir augsts izaugsmes un produktivitātes potenciāls”.
Tur arī norādīts, ka “programmas īstenošanai kopumā plānotais publiskais finansējums ir 93 000 000 euro”.
Atgādinām, ka mezanīna aizdevums ir viens no finansējuma veidiem, kā piesaistīt naudu biznesam, nedaloties ar uzņēmuma daļām, līdzīgi kā riska kapitāla investīciju gadījumā. Mezanīna aizdevumiem nav striktu un fiksētu atmaksas grafiku, kā tas ir bankas kredīta gadījumā. Mezanīns latīniski nozīmē “vidus”. Tāpēc ir radies nosaukums “mezanīna aizdevums”, jo tas atrodas starp bankas drošo finansējumu un riskanto kapitāla daļu finansējumu.
