Igaunija par investīcijām “airBaltic” nav teikusi gala vārdu, atbildot uz nra.lv jautājumu, apliecināja Igaunijas premjers Kristens Mihals (Kristen Michal). Igauņi ir lielākie mūsu aviokompānijas biļešu pircēji, atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).
Š.g. 27. augustā, Tartu notiekošajā otrajā kopīgajā Latvijas un Igaunijas valdību sēdē piedalījās abu valstu premjerministri un nozaru ministri. Kopīgās valdību sēdes viens no darba kārtības jautājumiem skāra gan “airBaltic” reģionālo nozīmi, gan “Rail Baltica” projekta virzību uz ilgi gaidīto savienojumu ar Centrāleiropu.
“Novērtējam, ka Latvijai ir kārtīga aviokompānija, kas veic lidojumus, un liels paldies, ka tā strādā,” teica K. Mihals.
Savukārt, A.Švinka norādīja, ka “Igaunijas sabiedrībā ir milzīgs atbalsts “airBaltic,” un sabiedrības pozitīvā attieksme atspoguļojās arī šajā sēdē”.
Latvijas un Igaunijas valdību kopējās sēdēs laikā un pēc tās daudz tika runāts par Latvijas un Igaunijas sadarbību abu valstu tautsaimniecībām un to izaugsmei svarīgās jomās.
Valdību sēdes starplaikos nra.lv aptaujāja ministrus par to kā sokas sarunās un kādi solās būt abpusējie ieguvumi. Runājot par sadarbības ietvaru ar Igauniju A. Švinka ieminējās, ka līdz šī gada beigām plānots atklāt dzelzceļa pasažieru satiksmi starp Rīgu un Tartu - vilcienu sastāvus Latvija īrēšot no igauņiem.
Ievērojot kaimiņu draudzīgās attiecībās un vadoties no savstarpējības (paritātes), kādēļ gan igauņi nevarētu šo naudu investēt “airBaltic”, ja Latvija īrēs no igauņiem vilcienus un par to maksās igauņiem naudu? Vai tad tas nav abpusēji izdevīgs darījums - nauda paliek “ģimenē”, proti, abās valstīs, un labumu no tā gūst mūsu abu valstu iedzīvotāji un vēl mūsu viesi.
Igauņi pateicīgi par “airBaltic”, bet piesardzīgi
Igaunijas premjerministram K. Mihalam vaicājām, ja Latvija ir apņēmusies īrēt no Igaunijas vilciena sastāvus, kas kursēs starp Tartu un Rīgu, kā būtu, ja Igaunija investētu “airBaltic” un vai tam šobrīd ir kādi šķēršļi?
K. Mihals faktiski norādīja, ka viss vēl ir iespējams: “Latvija mums atsūtīja sākotnējo investīciju piedāvājumu “airBaltic” un mēs to izvērtējām, noteikti vēl savāksim papildu informāciju, jo, kā Latvija rakstīja, būs vēl daudzas citas iespējas.
Šobrīd mēs šo savu finansējumu esam izmantojuši lidostas attīstībai, un no tā labumu gūst arī “airBaltic,” jo tā ir galvenā, lielākā avio kompānija Tallinā. Un, ja mēs samazinām apkalpošanas izmaksas, tad arī “airBaltic” ir lielākais ieguvējs. Mēs jau speram soļus, lai palīdzētu “airBaltic” būt konkurētspējīgākai mūsu reģionā. Es arī agrāk to esmu teicis preses konferencē, protams, nav labākas preses konferences par tām kādas notiek Latvijas un Igaunijas valdību sēdes ietvaros, ka mēs no Igaunijas puses novērtējam, ka Latvijai ir kārtīga avio kompānija, kas lido, un liels paldies, ka tā strādā. Neizslēdzu arī nākotnē, ka mēs papildus investēsim lidostā lidošanas iespējām un “airBaltic” kā lielākā avio kompānija no tā noteikti gūs labumu”.
Mūsu satiksmes ministrs A. Švinka, uz jautājumu, vai kopīgajā valdību sēdē tika runāts par “airBaltic” lomu reģiona mobilitātē, atbildēja:
“Jā, tieši tā, mēs uzsvērām. Igaunijas sabiedrībā ir milzīgs atbalsts “airBaltic” un sabiedrības pozitīvā attieksme atspoguļojās arī šajā sēdē. “airBaltic” šobrīd notiek lielā biļešu izpārdošana. Igaunijas sabiedrība izrāda vislielāko interesi. Ir pagājusi tikai viena nedēļa, un tas apliecina, ka tā ir ne tikai Latvijas nacionālā avio sabiedrība, bet tā ir avio sabiedrība, kas nozīmīga reģionam - Baltijas valstīm”.
Reaģējot uz norādi, ka tomēr investēt “airBaltic” igauņi atturas, ministrs norādīja: “Es domāju, ka sadarbība, investīcijās var būt dažādās jomās. Būt akcionāriem ir viena no opcijām, kuru mēs izteicām, bet mēs esam ar ministru runājuši, ir dažādi sadarbības un atbalsta instrumenti, kas varbūt citādā veidā stimulētu, būtu pievilcīgi un motivētu vairāk lidot, vest vairāk pasažieru. “airBaltic” interesē igauņus, un mēs sagaidām dažādu (sadarbības) instrumentu piedāvājumus, kas varētu nākt no Tallinas puses”.
„Rail Baltica” gausi kust, bet vilciens Tartu - Rīga būs gada beigās
Sarunā ar mūsu satiksmes ministru A. Švinku vaicājām, vai patiesi valdību kopējā sēde notiek ar humora elementiem jokojot, ka igauņiem „Rail Baltica” sliedes tomēr izmaksāšot dārgāk nekā latviešiem?
Nē, es nepamanīju tādas nianses. Bet, protams, ka mēs kopā ar igauņu kolēģi strādājam un saprotam, ka lieli infrastruktūras objekti var tapt tikai ļoti ciešā sadarbībā. Man ar Igaunijas infrastruktūras ministru Kuldaru Leisu ir ļoti cieša sadarbība, mēs mēnesī vairākas reizes sazvanāmies, esam vairākkārt tikušies. Mēs saprotam, ka „Rail Baltica” ir tikai sākums mobilitātei. Ir sabiedriskā transporta tīkls, kuru mēs ministrēšanas laikā esam attīstījuši: - Salacgrīva, Valka, Valga, vilciens Tartu - Rīga, kas būs gada beigās, šie ir pirmie piemēri, tam kas rāda, ka cilvēku mobilitāte Baltijas mērogā būs normāla parādība.
Vilciens Tartu - Rīga būs jau šogad?
Jā, tieši tā.
Ar sliežu ceļiem tur nav nekādu problēmu, tikai organizatoriskas lietas?
Jā, tieši tā. Organizatoriskas. Notikušas sertifikācijas sertifikācijas. Igaunijas - Latvijas sertifikācija ir nokārtota. Ir arī Eiropas sertifikācija, bet ir tīri tehniskas problēmas, lai mēs varētu atklāt šo vilcienu maršrutu.
Vai vilcienu sastāvs būs mūsu, vai igauņu?
Latvija nomās no Igaunijas. Tas atkal būs piemērs Igaunijas un Latvijas sadarbībai. Tie būs “Stadler” dīzeļvilcieni, kuri kursēs šajā maršrutā.
Atgriežoties pie “Rail Baltica,” kuriem pirmajiem dzelzceļa trase solās būt gatava - latviešiem vai igauņiem?
Jāsaprot, ka tas ir pārrobežu projekts. „Rail Baltica” tiks pabeigts tad, kad būs pilna trase no Tallinas līdz šķērsojot Lietuvas - Polijas robežu. Tā kā mēs strādājam kopā, un Latvijas puse šodien izteica bažas par to, kā notiek darbs posmā Latvijas - Lietuvas robeža, Panevēža, un mēs rūpīgi vērojam, vai laicīgi tiek slēgti līgumi par projektēšanu, un mums ir bažas arī par citiem posmiem. Šādi mēs strādājam, mēs viens otru atbalstām, pievēršam uzmanību, dalāmies ar pieredzi, un projekts tiks pabeigts tad, kad visa trase būs gatava.
Vai nebūs tā, ka latviešiem būs jānokaunas? Lietuvieši un igauņi savu daļu būs pabeiguši, bet mēs Salacgrīvas purvos vēl kaut ko skrūvēsim?
Atzīstu, ka Latvijai priekšā ir mājasdarbi, bet mēs šobrīd strādājam, lai mobilizētu spēkus un atgūtu iekavēto, kas iepriekšējos gados ir nokavēts, kur ir bijusi kavēšanās projektēšanā, uzsākot būvniecību, un mēs šobrīd darām visu, lai to uzlabotu.
