Nesaskaņas valdībā ir, bet tie ir nieki – tās to nesagraus

© MN

Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.

Par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu virknei pārtikas preču partiju viedokļi, šķiet, sāk tuvināties.

Ko kurš grib? Vai pretrunas jau ir tik lielas, ka var sagāzt Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdību? Par to “nra.lv” aicināja izteikties visu triju koalīcijas partiju pārstāvjus.

Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sacīja, ka iepriekšējos gados galvenais uzdevums bijis primāri vienoties par prioritātēm, neskatoties, kurai partijai “pieder” kura ministrija, un mēģinot resursus maksimāli virzīt šīm prioritātēm. Taču šogad budžets tiekot veidots citādi. “ZZS, gatavojoties nākamajām vēlēšanām, ir sākusi daudz rūpīgāk skatīties uz tiem jautājumiem, kas ir svarīgi tās vēlētājiem. Tas arī “Progresīvajiem” liek pārdomāt pieeju. Redzam, ka starp koalīcijas partijām nav domstarpību par aizsardzību, kas ir pati svarīgākā lieta.

Bet starp nākamajām galvenā valstiskā prioritāte ir veselības aprūpe, kurā ir pārāk maz investēts,” teica “Progresīvo” frakcijas vadītājs, tādā veidā uzsverot, ka atbalsta koalīcijas partnera JV vajadzības, jo veselības ministrs Hosams Abu Meri ir no JV.

“Mēs cenšamies skatīties valstiski un neskatīties uz to, kurām partijām ir atbildība par kuriem resoriem, bet tajā pašā laikā mēs skatāmies arī uz Kultūras ministrijas prioritātēm. Jo mēs labi zinām, ka kultūras nozarē strādājošie nav tie, kas ir visaugstāk apmaksātie. Pēc mūsu domām, šiem atalgojumiem būtu jāpalielinās. Tāpēc arī šādas prioritātes esam izteikuši sarunās par budžetu,” viņš turpināja.

Viens no ZZS piedāvājumiem bija tāds, ka Latvijai vajag apsaimniekot mežus moderni - ja koks ir izaudzis, tad tam jānes labums. Taču “Progresīvajiem” ir pretēja pozīcija...

To Andris Šuvajevs komentēja tā: “Jā, mūsu pozīcijas ir pilnīgi atšķirīgas. Te ir divas lietas, kas jāuzsver. Zemkopības ministrijai (ZM) bija mājasdarbi, kas jāpaveic, bet ko ZM līdz šim nav izdarījusi - bija jāizstrādā mežu politikas pamatnostādnes. Mēs uzskatām, ka, kamēr tas nav izdarīts, mēs citus jautājumus, tādus kā maksimālos cērtamo koku apkārtmērus vai vecumus, nemaz neskatīsim. Mēs nevaram likt uz galda šādus jautājumus, kas ir pilnībā atrauti no plašāka konteksta.

Otra lieta - mežu politikas jautājumi saistībā ar klimata mērķiem ir joma, kurā Latvijai sokas vissliktāk. Mēs redzam, ka meži unikālā veidā ir kļuvuši par emisiju avotu, nevis oglekļa piesaistītāju. Un tas notiek lielās izciršanas dēļ. Ja mēs palielinām izciršanu, tad mūsu iespējas pēc pieciem gadiem sasniegt klimata mērķus ir apgrūtinātas. Un tas nozīmē, ka Latvijai būs jāmaksā soda naudas.

Tāpēc mūsu pozīcija ir tāda, ka nedrīkst atsevišķu mežu īpašnieku īstermiņa intereses likt augstāk par visas sabiedrības ilgtermiņa interesēm.”

Uz jautājumu, vai par samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām koalīcijā ir domstarpības, Andris Šuvajevs atbildēja:

“Mēs šā jautājuma apspriešanai esam atvērti. Mēs redzam, ka pārtikas cenas ir neadekvāti augstas un dzīves dārdzības jautājums iedzīvotājiem ir viens no svarīgākajiem. Ja ar citiem instrumentiem neesam spējuši panākt cenu samazinājumu vai cenu samērīgumu, tad PVN samazināšana atsevišķām pārtikas precēm ir apsverama.”

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs domā, ka visi koalīcijā esošie politiskie spēki vēlas turpināt strādāt valdībā. “Jebkas var notikt, bet šīs domstarpības ir politiska rakstura, un patiesībā nav slikti, ka mums šādas domstarpības ir. Līdz šim šajā koalīcijā domstarpības nebija publiski redzamas, taču tagad ir. Un tas ir normāli - sabiedrība var redzēt, kāda kurā jautājumā kurai partijai ir nostāja. Es domāju, ka visi vēlas turpināt strādāt koalīcijā, bet neuzņemos prognozēt, vai atsevišķu partiju izaicinājumi nevar nozīmēt arī problēmas koalīcijai kopumā,” pauda Andris Šuvajevs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) nedomā, ka pretrunas starp frakciju viedokļiem pašlaik var būt bīstamas koalīcijas saliedētībai.

“Es domāju, ka nē. Budžeta apspriešanas process vienmēr ir ļoti politisks, bet šī gada budžets ir absolūti skaidri drošības budžets, un to visi koalīcijas partneri ļoti labi apzinās.

Protams, nākamgad būs Saeimas vēlēšanas, un arī to visi partneri lieliski apzinās. Ir jāspēj sabalansēt savas vēlmes un valstiskās vajadzības, kas ir Latvijai. Līdz ar to nav nepārvaramu šķēršļu, un soli pa solim politiskais process virzās uz priekšu,” uzskata Anda Čakša.

“Par PVN mēs redzam, ka pārtikas cenas ir augstas un tam ir vajadzīgs risinājums. Finanšu eksperti saka, ka PVN samazinājums nav labākā metode un ir vajadzīgi vēl kādi pasākumi, taču nevar noliegt, ka kāds risinājums ir nepieciešams - tas nav noliedzams,” norāda Saeimas deputāte.

"ZZS prioritātes 2026. gada budžetam paliek nemainīgas - atbalsts ģimenēm un senioriem; lētāka pārtika un zāles; atbalsts lauksaimniekiem un pašvaldībām,” intervijā “nra.lv” atgādināja zemkopības ministrs Viktors Valainis ZZS). “Valdībai jārāda lielākas ambīcijas, samazinot tēriņus. ZZS vienīgie no valdības ir pievienojušies memorandam par budžeta izdevumu mazināšanu.

Dzīves dārdzības mazināšanai ir jābūt par vienotu valdības mērķi, kas sasniedzams rūpīgi pārskatot budžetu. Jau šobrīd budžeta veidošanas procesā redzam, ka tiek atrastas iespējas, kur ietaupīt, un visas iespējas vēl nav izsmeltas," pauda Viktors Valainis.