Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?
Ir maz indikāciju, kas ļautu izteikt pieņēmumu, ka ministru darbs būtu ievērojami uzlabojies. Drīzāk reitingu uzlabojumi (paliekot negatīvajā pusē) liecina par to, ka pie tā darba stila, kādu viņi demonstrē, sabiedrība pamazām pierod un pieņem: jāpiekrīt, ka viņš/viņa nav nekāds izcilnieks, bet laikam jau nekā labāka nav.
Citiem vārdiem, pašreizējā koalīcija kāda ir, tāda ir, bet tā jāpiecieš, jo nekā labāka nav. Uzreiz rodas jautājums: vai tiešām? Nevar taču būt, ka “šitie” ir labākais, ko Latvijas politiskā šķira var piedāvāt. Tad jau tiešām ar mums ir cauri.
Lai nerunātu vispārībās, apskatīsim konkrētus politiskos spēkus un to līderus. Sāksim ar “Apvienoto sarakstu” (AS), kura viens no redzamākajiem deputātiem Andris Kulbergs šajās dienās paziņoja, ka izvirzīs sevi par premjera kandidātu pēc gada paredzētajās 15. Saeimas vēlēšanās. Ņemot vērā gan Kulberga aktivitātes “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā, gan viņa atmaskojumus siltuma un enerģētikas apgādes jautājumos, varētu domāt: lūk, jaunais līderis, kuram visi ceļi vaļā uz pārliecinošu uzvaru pēc gada.
Pirms ķeramies klāt pašam Kulbergam, daži vārdi par viņa pārstāvēto partiju. Pareizāk sakot, vairāku partiju politisko apvienību. Atcerēsimies, kā šis politiskais spēks radās un kas bija tā salīdzinošo panākumu pamatā 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada 1. oktobrī.
Partija radās pēc tam, kad daļa ZZS biedru atšķēlās no šā spēka un nolēma iet savu ceļu. Atstāsim malā šo biedru motivāciju, jo tā šajā gadījumā vairs nav svarīga un tikai novirzīs mūs no apspriežamās tēmas sānceļos.
Uz 14. Saeimas vēlēšanām AS gāja ar spēcīgu premjera kandidātu - Uldi Pīlēnu. Lietojot vārdu “spēcīgu”, es nedomāju tik daudz par viņa politiski praktisko varēšanu, cik par viņa politisko sapņu tēlu. Viņš bija izcila izkārtne. Dzīvē daudz ko sasniedzis, ārkārtīgi inteliģents, nosvērts, nedaudz noslēpumains, operēja ar jauniem, līdz tam maz dzirdētiem un daudziem nesaprotamiem jēdzieniem. Kara istaba, diagonāli horizontālās saites un tamlīdzīgi. Nav svarīgi, ko viņš pats ar to bija domājis. Svarīgi, ka izklausījās gudri un cilvēkiem bija cerība, ka aiz tā visa stāv arī kaut kas saturiski jēgpilns.
Diemžēl drīz vien pēc vēlēšanām pats Pīlēns no politikas un arī partijas vadības aizgāja. Palika tikai tie paši vecie: no ZZS aizgājušie plus hokejists, brīvdienu dalītājs un vēl daži līdzīga kalibra biedri. Savu klātbūtni Krišjāņa Kariņa valdībā AS ne ar kādiem izciliem sasniegumiem nespēja iezīmēt. Neviens nelēja gaužas asaras, kad pirms diviem gadiem jaunajā Evikas Siliņas valdībā AS vairs neņēma.
Būsim objektīvi. Pa šiem diviem gadiem, pateicoties tieši Kulberga aktivitātēm, AS nav nogrimusi vai izšķīdusi. Šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās AS nostartēja samērā atzīstami. Pirms gada tādā pašā atzīstamā līmenī tika aizvadītas Eiroparlamanta vēlēšanas. Gan Māris Sprindžuks, gan Reinis Pozņaks savā laukuma iecirknī nospēlēja godam. Tagad ar Kulbergu kā AS premjera kandidātu AS var samērā droši iet uz vēlēšanām, daudz nebaidoties par 5% barjeru. Taču kur ir Kulberga problēma?
Vēlreiz atcerēsimies AS pirmo uznācienu uz lielās skatuves 2022. gadā. Priekšgalā karognesējs/izkārtne Pīlēns. Lai arī zināmās aprindās viņš bija labi zināms personāžs, kurš kā potenciālais valsts prezidents ir dažādos sarakstos vēl kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, lielākajai vēlētāju daļai viņš bija jauna, nezināma figūra ar varbūt līdz galam īsti nesaprotamām, toties jaunām idejām.
Ko piedāvā Kulbergs? Kādas ir viņa jaunās, līdz šim nedzirdētās idejas? Viena ir, un par to mazliet vēlāk, bet, palasot Kulberga izteikumus savas premjerēšanas sakarā LETA izklāstā, jāatzīst ka galdā tiek likts mūsu politiķiem tradicionālais piedāvājums: darīsim tāpat kā iepriekšējie vadītāji, tikai labāk. Jāatsakās no liekā, jāsamazina tēriņi. Jācīnās pret birokrātiju, kura rada liekus procesus, patērē resursus un apgrūtina gan sabiedrību, gan uzņēmējus. Jāiznīdē pati birokrātijas augsne, kuru veido tās ministriju funkcijas, kuras izriet no sen nepārskatītiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.
Vai tas viss jau nav dzirdēts neskaitāmas reizes? Kur tur kaut viens jaunums? Kaut sīks. Visas vecās frāzes, kuras dzirdam gadu desmitiem. Būtu vismaz pateicis, ka tiks nežēlīgi samazināts birokrātiskais aparāts. Precīzi nosakāmā skaitliskā izteiksmē. Taču to acīmredzot nedrīkst teikt, jo daļa elektorāta var nobīties, ka tas var attiekties tieši uz viņiem. Ja kādam kaut kas var nepatikt, tad labāk izmantot lielisko iespēju paklusēt. Samazināšot tēriņus, bet strādājošo skaitu nemazināšot. Kurš tam no tiesas noticēs?
Jau teicu, ka vienu jaunu ideju Kulbergs tomēr ir izteicis. Tiesa, nav pārliecības, ka viņš ar to uzdrošināsies iet pie vēlētājiem. Intervijā blogerim Armandam Brokam Kulbergs atzina neviennozīmīgo korupcijas lomu Latvijas ekonomiskajā attīstība.
Pēc Kulberga domām, ar koruptīvās komponentes līdzdalību savulaik vismaz tika panākts kāds galarezultāts. Pa ceļam līdz mērķim nauda tika sadalīta, bet beigās plānotais tomēr tika realizēts. Tagad nauda vienkārši tiekot izplakarēta, valsts pārvaldes augšējais slānis dzīvojot zaļi, bet nekas reāli netiekot uzbūvēts. Klasiskās korupcijas varbūt vairs neesot (?), bet nav arī rezultāta.
Šī patiešām ir jauna (vismaz publiskajā telpā) atziņa. Tai nenoliedzami ir zināms pamats, taču vai to kā kaut ko pozitīvu uztvers vēlētāji, grūti prognozēt. Iespējams, ka daļa šādu skaidru valodu uztvers daudz saprotamāk nekā “gudrās”, bet pārsvarā tukšās runas par dažādu kontrolējošo iestāžu stiprināšanu un funkcionālo uzlabošanu. Taču vai tas, ka piestāv Aināram Šleseram, piestāv arī Andrim Kulbergam, ir liels jautājums.
Politika lielā mērā ir radniecīga sportam. Tāpat kā, skatoties uz jaunajiem futbolistiem, basketbolistiem vai hokejistiem, parasti var diezgan precīzi uzminēt sportista potenciālās virsotnes, tā arī, raugoties uz politiķu aktivitātēm, var noteikt šā politiķa griestus.
Vai Kulbergam ir iespējas kļūt par Latvijas premjeru? Noteikti. Kaut vai tāpēc vien, ka ne tikai par Latvijas, bet pat par tādas lielas valsts ar senām demokrātiskām tradīcijām kā Apvienotā Karaliste premjeru var kļūt stipri viduvējs politiķis. Atcerēsimies kaut vai Lizu Trasu 2022. gadā. Nesaku, ka Kulbergs būtu viduvējs politiķis. Viņš neapšaubāmi šobrīd ir viens no spilgtākajiem uz Latvijas politiskās skatuves. Varbūt zināmas apstākļu sakritības gadījumā viņam (premjera amatā) pat izdotos panākt kādu Latvijas ekonomisko izrāvienu. Varbūt ja ne gluži “pārrāvumu”, tad vismaz kaut ko, lai “apturētu atpakaļslīdēšanu”.
Kulberga spējas būt par līderi ir jau pierādītas (maz ticams, ka viņš nebūs AS galvenā lokomotīve gaidāmajās vēlēšanās), bet viņa pārstāvētās partijas spējas kļūt par vadošo partiju ir krietni vājākas. Partija, lietojot sportisko terminoloģiju, ir stabila turnīra tabulas vidusdaļas komanda, kurai nedraud (pagaidām) izkrišana no virslīgas (noslīdēšana zem 5% barjeras), bet kura vienlaikus arī nepretendē uz zeltu (valdības veidošanu).
Apmēram kā Māris Sprindžuks iekļuva Rīgas domē. Vēlētājs balsošanas iecirknī: negribu balsot ne par tiem, ne par šitiem. Nu tad nobalsošu par AS, par Sprindžuku. Kā par visnekaitīgāko. Ne uz ko necerot, bet arī nebaidoties, ka būšu izdarījis kļūdu.
Līdz vēlēšanām gan vēl vesels gads. AS un Kulbergam ir visas iespējas kāpināt tempu. Ja reiz lietojam sportisko terminoloģiju, tad atceramies līdz tam mazpazīstamās un tikpat kā ne ar ko neievērojamās futbola komandas “Leicester City” komandas sensacionālo triumfu Anglijas premjerlīgas 2015./2016. gada sezonā, kad aiz tās palika visi titulētie arsenāli, čelsijas, liverpūles un mančestras.
Ja pašreizējā koalīcija, tā vietā, lai aktivizētos un sāktu strādāt ar pilnu atdevi, turpinās urbināt degunu, tad šādi brīnumi nav izslēdzami arī mūsu politiskajā premjerlīgā. To nevajadzētu aizmirst ne Siliņai, ne Valainim, ne Švinkam. Goda pjedestāls viņiem nav jau iepriekš garantēts.
P.S. Raksts jau bija gatavs publicēšanai, kad parādījās ziņa, ka Kulbergs piedāvā Latvijai pilnībā atteikties no visiem klimata plāniem. Tas jau ir spēcīgs sitiens pretinieku augšējā vārtu stūrī. To atvairīt nebūs viegli. Īpaši ņemot vērā to, ka “Vienotība” un “Progresīvie” viltīgi klimata ministriju iemānīja tieši AS tuvākajam nišas konkurentam - ZZS.
