“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa nosūtījusi pašas pārstāvētajai komisijai priekšlikumu likumprojektam “Par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.
Runa, protams, ir par Stambulas konvenciju (SK), par ko notikuši gan piketi ar pastulbiem saukļiem, gan melīgas intervijas vienā otrā medijā, gan deputātu ķīviņi. Taču Irma Kalniņa, šķiet, pārspējusi daudzus. Viņas priekšlikumu komentē Rīgas domes deputāts Ringolds Balodis (LPV), bijušais premjers Māris Gailis, politologs Filips Rajevskis un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).
Irma Kalniņa ierosina likumprojekta 2. pantu rakstīt šādā redakcijā: “Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu septiņas dienas pēc tam, kad likumu par šīs konvencijas denonsēšanu ir pieņēmis arī Ukrainas parlaments.” Jā, izlasām vēlreiz. Tur rakstīts tieši tā, kaut arī negribas noticēt pat savām acīm. Pirmais jautājums: un kāpēc tieši Ukrainas parlaments?
Ringolds Balodis uzskata, ka šajā gadījumā ir divi aspekti: politiskais un juridiskais. “Partija “Jaunā vienotība” (JV) ar visiem iespējamajiem paņēmieniem mēģina kavēt Stambulas konvencijas denonsēšanu. Turpat liekams arī Saeimas JV frakcijas vadītāja Jurēvica paziņojums, ka denonsēšana jāvērtē valsts drošības iestādēm. Tas netieši norāda, ka JV varētu būt kādas ietekmes sviras uz šīm iestādēm, un aizdomas par to bijušas jau sen,” spriež Balodis.
Runājot par Kalniņas ierosinājumu denonsēt konvenciju “septiņas dienas pēc tam”, Balodis ironizē, ka tādā veidā deputāte mēģina pierādīt savu politisko varēšanu. “Bet ja pieminam juridisko aspektu, tad šāds deputātes Kalniņas “gājiens” ir Latvijas valstiskuma noniecināšana. Protams, mēs esam daudz devuši Ukrainai, bet šajā gadījumā Ukrainas likšana pa priekšu nav pareiza,” uzskata Balodis, “un mums nav itin visā jākopē Ukraina. Tur notiek karš, pie mums kara nav. Kalniņas priekšlikums ir pretēji solidaritātes idejai, pretēji loģikai. Es viņai ieteiktu palasīt kādu zinātnisku literatūru un, protams, Satversmi. Ieteiktu arī padomāt, par ko viņa ir devusi deputāta zvērestu. Manuprāt, par Latviju.”
Vai tiešām deputātei neviens viņas kolēģis neaizrādīja, ka varbūt tomēr nevajag sacerēt un “laist gaisā” šādas, maigi sakot, aplamības? Balodis: “Tas izskatās pēc milzu panikas “Jaunajā vienotībā”. Pirmkārt, konvencijas denonsēšana draud ar lieliem finansiālajiem zaudējumiem vairākām sabiedriskajām organizācijām, ko lobē JV, otrkārt, JV baidās zaudēt ietekmi valdībā - līdz pat valdības krišanai. Tā ir JV panikas lēkme. Un panikā meklēt loģiku - tas ir bezmērķīgi.”
Bijušais premjers Māri Gailis ir neizpratnē par Irmas Kalniņas “ierosinājumu”. “Izlasīju un brīnījos. Kādā sakarā Ukraina? Kāpēc ne Brazīlija vai Japāna? Bet, iespējams, par to nav ko smieties - ar cilvēkiem visādi gadās, žēl man viņas,” saka Gailis.
Viņš arī atcerējās, ka tīmeklī bija publicēts šā savādā notikuma fragments: kāds no JV deputātiem bija atnesis vēstuli, kas it kā nākusi no Ukrainas Augstākās Radas (Ukrainas parlaments - E.V.) un kurā lūgts Latvijai nestāties ārā no Stambulas konvencijas. “Beigās izrādījās, ka tā nav nekāda Rada, bet daži cilvēki, kuri parakstījuši minēto vēstuli,” teic Gailis, “un viss šis notikums nav nekādā sakarā ne ar praksi, ne loģiku, ne likumdošanu. Kā var vispār rosināt, lai Ukraina mūsu vietā nobalso? Latvija vairs nav suverēna valsts? Ceru, ka Saeimas ceturtdienas balsojumā denonsēšana netiks torpedēta.”
Filips Rajevskis iesaka: “Tad varbūt atdodam visu varu Ukrainas parlamentam, bet Latvijas parlamentu atlaižam? Tad Ukrainas parlaments noteiks mums likumus un darba kārtību. Satversme liecina, ka Latvijas Republikā suverēnā vara pieder Latvijas tautai un tā deleģē šo varu Saeimai. Šāds Irmas Kalniņas “ierosinājums” ir klaja Satversmes un Latvijas tautas varas apšaubīšana. Ja kaut ko tādu dzirdētu mūsu Satversmes tēvi… Es gribētu dzirdēt Jāņa Čakstes komentāru.”
Rajevskis piebilst, ka, izejot ārpus emocijām, šī situācija liecina par milzīgu izmisumu “Jaunajā vienotībā”. “Ja šīs partijas cilvēki nespēj atturēt savus biedrus no tādu nejēdzību paušanas, tad jāsāk domāt… Un vēl tas Jurēvica paziņojums par to, ka konvencijas denonsēšanai nepieciešams drošības dienestu atzinums! Būtībā šī ir JV cīņa par to, lai “progresīvie” neiziet no koalīcijas un lai JV nezaudē varu. Jāatceras, ka JV ir barības bāze “progresīvajiem”. Bet kopumā viņi visi saprot, ka nupat ir lielas nepatikšanas, un kvēlā cīņa par SK ir tikai šā izmisuma ārējās izpausmes,” uzskata Rajevskis.
Gunārs Kūtris: “Pirmkārt, suverēnā valstī mēs parasti neatsaucamies uz kādas citas valsts darbību vai bezdarbību. Otrkārt, ja mēs uzskatām, ka Satversmē ir ierakstīts kaut kas vērtīgs, tad acīmredzot mēs kopā aizstāvam šīs vērtības - nevis prasām, lai kāda cita valsts pastāsta, vai mums šīs vērtības ir vai nav jāaizsargā. Mēs cienām sevi, un mēs prasām, lai arī citas valstis mūs cienītu. Irmas Kalniņas priekšlikums ir saistīts ar ukraiņu deputātu grupas atsūtītu vēstuli. Bet es šiem parlamentāriešiem teiktu: cieniet mūsu valsts parlamentu un mūsu konstitūciju. Un viss. Mēs vairāk neko negribam.”
Tādējādi atkal aktuāls ir jautājums: vai mums, latviešiem, ir pašcieņa, lepnums un loģiskais saprāts?
