Ēriks Stendzenieks: Valsti var žņaugt ļoti ilgi

© Foto: Lauris Vīksne

Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

Tilts uz nekurieni

Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”, kas būvē slaveno “Rail Baltica”, šogad atalgojumam iztērēs gandrīz 17 miljonus eiro. Par to uzzinājām no LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?”. Tā, piemēram, septembrī piecu “RB Rail” valdes locekļu atalgojums bija no 10 000 līdz nepilniem 27 tūkstošiem eiro. Programmu vadības un tehniskajam direktoriem alga bija attiecīgi 26 865 eiro un 21 865 eiro, pārējie trīs valdes locekļi saņēma no 10 131 līdz 10 404,84 eiro. Kopš 2017. gada “RB Rail” darbinieku algas pieaugušas vairāk nekā astoņas reizes.

Bet ir arī darbinieki ārpus valdes. Astoņi “starptautiskā līmeņa” vecākie eksperti un menedžmenta darbinieki saņēma vidēji 12 088 eiro, vēl 19 savukārt “vecākā menedžmenta” darbinieku vidējā alga bija 5900 eiro. Tālāk jau aldziņas tādas viduvējas: 5350 eiro, 4950 eiro. 93 darbinieku grupa, kuri ir “vecākie speciālisti un eksperti”, saņem pavisam knapi: vidēji vien 3710 eiro mēnesī. Vēl 36 darbinieki “RB Rail” saņem kaut kādas kapeikas: vidēji 2400 eiro mēnesī. Kopuzņēmumā “RB Rail” algu saņem 210 darbinieki, no kuriem 155 ir nodarbināti Latvijā.

Kopš 2021. gada decembra “RB Rail” Latvijas filiāli vada Kitija Gruškevica, bet 2023. gada 8. decembrī “RB Rail” paziņoja par izmaiņām valdē: 2023. gadā valdes locekles amatā iecelta Kitija Gruškevica. Atgādināsim, ka kompānija “RB Rail” reģistrēta 2014. gadā un tās pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka desmit gadus 155 Latvijas “starptautiskie menedžeri”, “vidējā līmeņa eksperti” un citi locekļi katru gadu “nopelnīja” ap 17 miljoniem eiro, novedot šo projektu līdz absurdam. Faktiski līdz tam, ka miljardi eiro, kas iztērēti vientuļajiem pāļiem, puspabeigtiem tiltiem uz nekurieni, neesošas stacijas karkasam un milzonīgajām algām, radījuši ne ar ko nesalīdzināmo sajūtu, ka tepat aiz stūra rēgojas valsts bankrots. Protams, bankrotīgo sajūtu rada arī citi valsts “vadītāju” centieni, bet par tiem šoreiz nerunāsim.

Tajā pašā raidījumā KNL Gruškevica atklāja, ka konkrēto algu saņēmējus atklāt nebūtu korekti. “Cilvēki strādā melnām mutēm, lai meklētu risinājumus, sadalītu kārtās, piesaistītu finansējumu, samazinātu izmaksas, ieviestu procedūras,” valdes locekle pamatoja savu noslēpumainību.

Interesanti par Kitiju Gruškevicu. Viņa 2019. gadā atkāpās no “Valsts nekustamo īpašumu” valdes locekles amata sakarā ar strādnieka bojāeju: viņš gāja bojā, darba laikā nokrītot no Finanšu ministrijas jumta.

Savu atkāpšanos viņa komentēja šādi: “Esmu gatava atkāpties no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā.” VNĪ valdē viņa bija atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem. Acīmredzot, būdama talantīga būvniecības menedžere, viņa drīz vien saņēma uzaicinājumu darboties kompānijā “RB Rail”.

Briškens vada “Rail Baltica” projektu jau desmit gadus

Laikā, kad darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) sakarā ar “Rail Baltica” Latvijas posma faktisko fiasko, uzzinājām, ka padomus šai komisijai sniedz Kitijas Gruškevicas vīrs Mareks Gruškevics. Kāpēc tāda tuvība? Vai tikai ne tālab, lai pateicīgajiem topošā dzelzceļa patērētājiem un komisijai ieteiktu visu to labo, ko iesaka “RB Rail” vadība? Proti, lai iestāstītu vienkāršo patiesību: naudas šai dzelzceļa līnijai nav, bet būvēt to vajag. Tāds reketiņš pret valsti.

Ar visu to, ka “RB Rail” darbinieki strādā “melnām mutēm”, ir jau ziņots, ka Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā minēts, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli. Laikam nāksies paaugstināt kompānijas darbinieku algas, lai šī skaidrība rastos.

Par šīm kosmiskajām summām - gan algās izmaksātajām, gan vientuļajos pāļos ieguldītajām - nekādus komentārus nav sniedzis arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”). Viņš 2014. gadā sācis strādāt uzņēmumā “RB Rail” - sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu. Tātad cilvēks, kurš tieši un nepastarpināti vadīja šo projektu un ļoti, ļoti labi ar to nopelnīja.

Tagad, pēc desmit gadiem, Briškens klāsta: “Es esmu pirmais politiķis, kurš publiski pateica, ka projekts maksās 9,6 miljardus eiro, un strādāju pie tā, lai to par daudziem miljardiem samazinātu un lai “Rail Baltica” beidzot būtu skaidrs plāns, skaidrs finansējums un tā iztrūkums, un attiecīgi tas, kādās kārtās mēs ejam.” Diezgan nesakarīgi tāda līmeņa stratēģiskajam vadonim. Bet Briškens, kā viņš pats apgalvo, nelasa viņam veltīto kritiku, tāpēc velti cerēt, ka šoreiz viņš uz to atbildēs.

Stendzenieks: “progresīvie” var būt brīvi

Kādas ir tavas domas par “Rail Baltica” dižbūvi, kas, baidos, ved uz valsts bankrotu?

Valsts ir sarežģīts organisms. Ja kaut kas apstājas, piemēram, ledusskapim, tas vairs nestrādā, bet valsti var žņaugt ļoti ilgi, atslēdzot dažādus orgānus, pirms tā pilnībā nomirst. Kaut kāda dzīvības inerce jau eksistē. Kaut kādi briškeni, kaut kādas vienotības līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, domāju, nevar pilnībā iznīcināt valsti. Bet ja šie personāži pie varas būs turpmākos desmit gadus, tad - čau, uz neredzēšanos!

Ko nozīmē valsts bankrots? Tieši to arī nozīmē: atnāk no Valūtas fonda džeki labos uzvalkos, melnās brillēs un pasaka: tā, jūsu meži ir mūsējie, visi hesi un “Latvenergo” ir mūsējie. Tad visu viņi pārdod ķīniešiem, ķīnieši viņiem samaksā, tas nosedz Latvijas parādus - ap 20 miljardiem eiro. Un viss. Valsts vairs nav. Kas tad mums paliek? Tikai dziesmu svētki.

Bet kāpēc tiek pieļauta šāda situācija?

Varas visatļautība un neaizskaramība ir absolūta, tāpēc valdošajiem šķiet, ka viss ir kārtībā. Visi Kariņa lidojumi, viss, kas notika kovida laikā, iegrābšanās pensijās - tas neko nemaina, un vēlēšanās viņus iebalso jebkurā gadījumā. Vienotībniekus pārvēlēja arī Eiroparlamentā. Viņiem ir sajūta ka viņi ir mūžīgi. Karalienei Marijai Antuanetei arī šķita, ka viņa ir mūžīga, bet viņai nocirta galvu.

Tev nav ienācis prātā jautājums: tieši par ko “RB Rail” darbinieki saņem milzu algas?

Tas, kurš algā saņem tos 27 000 eiro, iespējams, ir kāds slavens Šanhajas inženieris, kurš uzbūvējis “Petronas” dvīņu torņus. Bet visi pārējie? Domāju, viņi nav pelnījuši tādas algas. Savukārt ministrs Briškens… Viņš runā kaut ko pilnīgi nesaistītu ar uzdoto jautājumu, droši vien - lai pats sevi iekšēji nomierinātu. Ir tādi cilvēki, kuri, būdami palātā bez durvju rokturiem, lēni šūpojas un kaut ko pie sevis dudina.

Un visa pārējā valdība to “neredz”, Evika Siliņa to neredz?

Domāju, viņa pati ir ieinteresēta to neredzēt. Ir taču tik labi - nokļūt tur, kur nejauša dzīves viļņa rezultātā esi nokļuvusi. Bet tas ir mērķtiecīgi: kraut visu virsū Briškenam, lai pēc budžeta pieņemšanas varētu viņam pateikt “atā”. Tā ir precīza rēķināšana.

Bet Saeimas “progresīvo” frakcijas vadītājs Švinka apgalvo, ka bez viņiem šī valdība nevar eksistēt.

Tie trīs ministri “progresīvajiem” ir kā aklai vistai grauds, viņi paši saprot, ka viņi tur nav nepieciešami, viņus vajadzēja, lai varētu pieņemt Stambulas konvenciju. Nacionāļi aizgāja, “Apvienotais saraksts” nošķaudījās un arī aizgāja, domājot, ka bez viņiem valdību neizveidos. Izveidoja. Tā kā “stambulene” ir pieņemta tieši tāpat kā partnerattiecību likums, tas nozīmē, ka “progresīvie” var būt brīvi.

Sākumā būs tā: Siliņa teiks, lai izvēlas ministru no savas partijas. Ja “progresīvie” šķobīsies, tad Siliņa pateiks: viss, bērnudārzs ir beidzies. “Apvienotais saraksts” būs zemajā startā. Bet vai nacionāļiem vajag iet valdībā? Viņu reitingi strauji uzlēca tad, kad viņi aizgāja no valdības. Bet “progresīvos” es neizprotu: viņiem ar zobiem un nagiem vajadzētu turēties valdībā, jo viņiem ir naudīgās ministrijas, piemēram, Aizsardzības ministrija - cik tā pieprasa naudas, tik arī dabū.

Vēl jau ir “Apvienotais saraksts” un “Latvija pirmajā vietā”.

Šīs Saeimas laikā Šleseram nekas nespīd, viņš pats to apzinās. Vispirms viņam “jāpaņem” Rīgas dome. Un Šleseram arī Latgale ļoti labi izskatās. Fundamentālākas pārbīdes var notikt vienīgi 2026. gada Saeimas vēlēšanās. “Jaunā vienotība” vēl nepilnus gadus ir nenometama. Bet nekas nav mūžīgs. Paskat, Amerikā kreisie var iet gulēt pēc Trampa uzvaras. Tā ka - gaidām!

Komentāri

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais