Nākamgad ministriem algas pieaugs par 195 eiro, Saeimas deputātiem – par 110 eiro, savukārt valsts augstāko amatpersonu mēnešalga pieaugs par 219 eiro. Tauta gavilē, jo tautas kalpiem nu nevajadzēs badoties un skaitīt kapeikas: viņi varēs strādāt iedzīvotāju labā vēl intensīvāk nekā līdz šim. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” norāda – algu jautājums ir Saeimas rokās, bet bijušais premjers Einars Repše uzskata, ka alga jāpaaugstina tikai par labu darbu, pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Šogad deputātu mēnešalga bija 4220 eiro, nākamgad tā būs 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu amatalgu nodrošināšanai 2025. gadā plānoti 5,2 miljoni eiro, kas ir par 133 308 eiro vairāk nekā 2024. gadā. Ministru mēnešalga nākamgad būs 7670 eiro (šogad - 7475 eiro). Arī parlamentārie sekretāri netiks aizmirsti: viņu atalgojums būs par 173 eiro lielāks. Šogad tas ir 6631 eiro, savukārt 2025. gadā viņu mēnešalga būs 6804 eiro.
2022. gada 1. jūlijā tika uzsākta atlīdzības reformas īstenošana, kas, kā apgalvo Valsts kanceleja, bija nepieciešama, lai nodrošinātu “taisnīgu, saprotamu un darba tirgus tendencēm atbilstošu” valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības sistēmu, kā arī lai līdzsvarotu likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas atlīdzības sistēmu.
Lai ieviestu atlīdzības reformu, tika veikti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saskaņā ar šo likumu ministru algas noteica, bāzes mēnešalgas apmēram pielāgojot noteiktus koeficientus, piemēram, ministru prezidentam ir koeficients 7, bet ministriem - 6,2.
Tā kā 2022. gadā bija vērojama strauja inflācija, likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” tika iestrādāta norma, kas amatpersonu atalgojuma pieaugumu piebremzēja.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam šajā gadā amatpersonu atalgojumam vajadzēja pieaugt par 12,4%, taču mēnešalgas pieaugums tika noteikts 6% apmērā.
Ministru kabinets oktobrī apstiprināja 2025. gada budžetā būtiski ierobežotu atlīdzības pieaugumu publiskajā pārvaldē, un tā nākamgad atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm.
Un tomēr tas nozīmē algu paaugstinājumu, nevis kāpuma apturēšanu. Valsts budžets ir veidots kā krampju lēkmēs, kaut kur fonā skanot vārgām balstiņām, kas aicina iesaldēt politiķu un amatpersonu algas. Taču tajās neviens neieklausās, jo arī 200 eiro ir 200 eiro, un tie no gaisa nekrīt: varēs vismaz kādu lieku saldējumu nopirkt.
Politiķi noraida savu algu pieauguma apturēšanu - laikā, kad valstī ir spiedīgi finansiālie apstākļi, laikā, kad naudas nav nedz sociāliem, nedz ekonomiskiem mērķiem. Kas tas ir? Prasta alkatība vai neredzēšana tālāk par savu nabu? Politisko partiju finansējums, kam naudiņa tiek izvilkta no mūsu - nodokļu maksātāju - maciņiem, arī nesamazinās.
Toties palīdzība mazturīgajiem valsts iedzīvotājiem tiek apturēta: aptuveni 15 000 iedzīvotāju, kuriem ir maznodrošinātā statuss, no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas. Labklājības ministrija taisnojas, ka nav nekādu variantu papildu finansējuma atrašanai. Nedzird arī politiķu balsis, ka šiem iedzīvotājiem pienāktos kāds atbalsts.
Par atlīdzības pieaugumu deputātiem, ministriem un valsts augstākajām amatpersonām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” teic: “Tas nav pareizi, un kāpums ir jāiesaldē tiem, kam tas paredzēts likumā (gan politiskām, gan citām amatpersonām). Tas ir Saeimas rokās. Neviens cits likumu nevar grozīt, izņemot Saeimu.” Taču Saeima izliekas par aizmigušu zivi un prezidenta aicinājumus izvēlas nedzirdēt.
Bijušais premjers Einars Repše, komentējot deputātu, ministru un citu amatpersonu algu pieaugumu, teic: “Labi maksāt cilvēkiem par labu darbu - tas ir pareizi. Laba apmaksa gan privātās korporācijās - kā tas ir ASV - gan politiķiem un valsts darbiniekiem, kā tas ir, piemēram, Singapūrā, ir tādā gadījumā, ja darbs ir izpildīts labi. Bet kā atšķirt labu darbu no slikta darba? Tas, kurš pats sev izmaksā algu, nav labākais novērtētājs. Es savulaik esmu atbalstījis labas algas maksāšanu - gan Latvijas Bankā, gan valsts pārvaldē. Bet ar nosacījumu: ja darbs tiek veikts labi.”
Repše uzskata, ka laikā, kad Latvijas tautsaimniecība lēnām, bet acīmredzami iznīkst, algu paaugstināšana politiķiem un valsts darbiniekiem ir amorāla: “Tās ir dzīres mēra laikā. Bet tad varbūt nevajadzētu mēģināt izgudrot velosipēdu, bet paskatīties uz pasaules piemēriem. Tā pati manis pieminētā Singapūra. Kāds tur ir valsts pārvaldes modelis? Tur jebkura līmeņa vadītājam tiek noteikti pārbaudāma, izmērāma rezultāta kritēriji. Kaut kas tāds, ko viņi, stājoties amatā, apņemas sasniegt, piemēram, dzīves standarta uzlabošana, kopprodukta rādītāju paaugstināšana, veselības aprūpes standartu uzlabošana, tātad - jebkuri rādītāji, kas ietekmē cilvēka dzīvi. Šos kritērijus pieņem ministru prezidents. Ja amatpersona kādā konkrētā laikā ir sasniegusi deklarētos mērķus, tad viņa tiek ļoti labi atalgota par savu darbu. Ja mērķi nav sasniegti, tad atalgojums ir minimāls, un viņš tiek atlaists.”
Repšem ir kas sakāms arī par valsts kapitālsabiedrību pārvaldītājiem. “Tāds Martins Gauss nekad nebūtu saņēmis viņam regulāri izmaksāto algu pat pēc pirmā darbības gada. Tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana. Visi tie, kuri gadiem nesekmīgi cīnījušies ar “airBaltic” projektu, arī nesaņemtu tās algas, ko viņi saņēmuši no šī projekta. Uzņēmumu vadītāju un politiķu algām jābūt atkarīgām no rezultātiem, ko viņi sasniedz. Turklāt rezultātiem ir jābūt tādiem, kas interesē ikvienu valsts iedzīvotāju, tādiem, kas iespaido katra cilvēka dzīves kvalitāti,” saka Repše. “Ministrs vai parlamentārās komisijas vadītājs savu atalgojumu varētu saistīt ar dzimstības rādītāju uzlabošanu, ar panākumiem atsaukt cilvēkus no emigrācijas. Kāds cits ministrs varētu savu atalgojumu saistīt ar uzņēmējiem labvēlīgas vides veicināšanu.”
Repše piebilst, ka viņš nenosoda cilvēku vēlmi labi pelnīt: “Taču es nosodu lielas algas izmaksāšanu par sliktu rezultātu.” Bet diez vai tagad, nojaušot vairuma iedzīvotāju attieksmi pret politiķu un amatpersonu atalgojuma kārtējo palielināšanu, visi ar lielāku algu aplaimotie metīsies no tās atteikties. Kā smejies, kamēr esi pie labas algas, tikmēr turies pie tās kā pie mīļās māmiņas.
