Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.
Piezvanīju uz šo biedrību, uzdevos par Martu Krustiņsoni no Zabludovkas Radio, lai mēģinātu izdibināt, kā jūtas Daugavpils pensionāri, kuriem nākamā gada valsts budžets sola 52 000 eiro. Krieviski atsaucās kāda persona, iespējams, tā bija biedrības vadītāja Valentīna Purvinska. Kad pajautāju latviski, kā biedrība izmantos piešķirtos tūkstošus, viņa, pārgājusi uz lauzītu latviešu valodu, attrauca, ka viņa par to neko nezina, un nometa klausuli. Viņa vairs nebija sazvanāma. Bet man tā gribējās uzzināt, ar ko nodarbojas šī biedrība…
Interesanti, ka “Stabilitātei!” bija iesniegusi vairākus citus budžeta papildinājuma projektus: par skolu infrastruktūras uzlabošanu un skolotāju tālmācības programmām, par modernu laboratoriju izveidi un atbalstu zinātnes un tehnoloģiju konferencēm, par atbalstu mūzikas un mākslas vidusskolām, par atbalstu 1. grupas invalīdiem utt. Koalīcija bija vienojusies atbalstīt vienu no katras opozīcijā esošās partijas projektiem, taču neviens no nosauktajiem politkopas “Stabilitātei!” piedāvājumiem koalīcijai nebija tik ļoti gājis pie sirds kā “Kronas” atbalstīšana.
Pārskatot visu opozīcijas partiju deputātu piedāvājumus budžeta sadalei un pārdalei, acīs iekrita tas, ka pat absolūti saprātīgi opozicionāru piedāvājumi tika iznesti ar kājām pa priekšu. Tā, piemēram, NA rosinājums piešķirt dotāciju dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam tika noraidīts, kaut gan par to tiek runāts jau gadiem. Izskatās, ka dziesmu svētkus koalīcija ir gatava norakstīt.
Tāds pats liktenis piemeklējis AS ierosinājumu paaugstināt bibliotekāru algas par 2,6% un piešķirt finansējumu Žaņa Lipkes memoriāla darbības nodrošināšanai. Arī NA priekšlikums piešķirt finansējumu valsts akreditēto privāto muzeju darbības nodrošināšanai bija koalīcijas neievērots, tieši tāpat kā rosinājums piešķirt finansējumu Rīgas Doma restaurācijai un paaugstināt sociālo darbinieku algas, kas šobrīd ir smieklīgas. Princips “visi opozīcijas priekšlikumi ir metami miskastē” strādā perfekti.
Taču gluži ziņkāres dēļ gribas uzzināt, kādi bija koalīcijas un LPV deputātu apsvērumi, balsojot par 52 400 eiro piešķiršanu Daugavpils “Kronai”, kuras valdē no deviņiem locīkļiem četri ir Krievijas pilsoņi. Jānis Dombrava (NA) Saeimas sēdē citēja Daugavpils portālā pirms dažiem gadiem publicēto rakstu par to, ka šī biedrība uztur sakarus ar Krievijas un Baltkrievijas kultūru kopienām un piedalās 9. maija svinībās, izmantojot padomju armijas simboliku. Sevišķi nekrietni tas izskatās uz fona, kur redzam, ka Saeimas koalīcija noraida finansējuma iespējas Nacionālo karavīru biedrībai un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Kāds opozīcijas politiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, skaidroja situāciju ar to, ka atkal - atkal! - kaut kas bija palicis nesaprašanas stadijā. Tieši tāpat kā gadījumā ar balsojumu par OCTA polisēm: viss noticis steigā, nekas nav bijis kārtīgi izrunāts, neviens nav iedziļinājies utt.
Tā kā visām opozīcijas partijām atļāva bīdīt tikai vienu priekšlikumu, bez domāšanas, automātiski tika atbalstīts viens - frakcijas “Stabilitātei!” lobētais “Kronas” finansējums. “Bet kopumā tas tagad izskatās nesmuki,” atzīst deputāts. “Ja kolēģi no NA būtu nākuši un skaidrojuši situāciju pirms balsojuma, tad, domāju, būtu pavisam cits rezultāts.”
Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS): “Citugad pieņemot budžetu, opozīcijai netika dotas nekādas iespējas. To es uzskatīju par neglītu rīcību. Tagad - katra opozīcijas frakcija varēja realizēt vienu priekšlikumu. Vērtējot priekšlikumus, bija liela steiga. Jā, no tribīnes tika rādīti fotoattēli par šo biedrību, bet viens deputāts var pateikt tā, cits - pavisam otrādi. Parādoties kādiem jauniem apstākļiem, šo finansiālo piešķīrumu varētu atsaukt, ja tas neietu cauri pēc likuma - ko drīkst un ko nedrīkst atbalstīt. Domāju, ka trešdien frakcijā mēs par to runāsim.”
Ainars Latkovskis, Saeimas frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāja vietnieks, sarunā ar “Neatkarīgo” izteicās: “Pirms Saeimas balsojuma frakcijas sēdē skatījām jautājumu, kā mēs balsosim. Budžeta komisijā tika atbalstīti daži opozīcijas priekšlikumi, bet mēs tos sīkāk neskatījām. Taču, pirms no valsts budžeta tiek pārskaitīta nauda, drošības dienestiem ir jāpārliecinās, ka konkrētās organizācijas darbība atbilst valsts interesēm un tām Krimināllikuma izmaiņām, ko mēs veicām pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.”
Neilgā laika posmā - divi balsojumi, kad pogas tika spiestas, faktiski nedomājot: par OCTA polisēm un biedrības “Krona” atbalstīšanu. Tagad atliek vien plātīt rokas, sak, neiedziļinājāmies, bija steiga, gribējās uz mājām, jo mamma bija zupu uzvārījusi. Toties Rosļikova frakcija berzē roķeles apmierinājumā. Ar ko jūs tur Saeimā nodarbojaties, godātie deputāti? Jācer, ka nākamgad jūs darbosities vēl ņiprāk, jo algas taču jums tiks paaugstinātas, vai ne?
