Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.
2025. gada Latvijas valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi - 17,1 miljarda eiro apmērā.
Tikmēr Igaunijas budžeta likumprojekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 17,7 miljardus eiro, bet valsts izdevumi būs 18,2 miljardi eiro.
Lietuvas budžeta ieņēmumi tiek lēsti 17,98 miljardu eiro apmērā, bet izdevumu apjoms līdz 23,02 miljardiem eiro.
Igaunijā ar tās 1,32 miljoniem iedzīvotāju budžeta ieņēmumi ir lielāki nekā Latvijai (1,87 miljoni iedzīvotāju). Savukārt, ja raugāmies uz Lietuvu ar tās 2,87 miljoniem iedzīvotāju un ievērojami lielāko valsts platību, var šķist, ka budžets tai varētu būt stipri lielāks.
Protams, budžeta kopapjoms nav vienīgais kritērijs, kas raksturo valsts ekonomiku, tomēr greizsirdību tas rada - nu kā var būt mazākā valstī lielāki budžeta ienākumi?
Turpat izbrīnu mazliet rada arī Lietuva, kas, spriežot pēc budžeta kopapjoma, dzīvo diezgan pieticīgi.
Latvijas nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardi eiro jeb 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025. gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardi eiro.
Tas nozīmē, ka pusmiljards eiro nākamgad būs jātērē procentmaksājumos.
Lietuvas valsts parāds pērn bija nedaudz virs 40% no IKP.
Arī Lietuvā budžeta deficīts nepārsniegs 3% no IKP. Tas tiek darīts, lai nepārkāptu Māstrihtas kritērijus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu - lai valsts neriskētu nonākt nepatikšanās par fiskālās disciplīnas pārkāpumu, nedrīkst pārsniegt 3%.
Lietuvā pagājušajā mēnesī notika Seima vēlēšanas un joprojām nav izveidota jauna valdība, jo kaut kas ir ieklemmējies - nevedas panākt vienošanos par koalīcijas sastāvu un amatiem. Tomēr neko daudz izmainīt 2025. gada Lietuvas budžetā vēlēšanās uzvarējušie spēki nepagūs.
Latvija un arī Lietuva ir aizņēmusies diezgan daudz, tomēr kopējā Eiropas Savienības kontekstā abas ne tuvu nav lielākās parādnieces, un ne tuvu nav
pārsniegts Māstrihtas kritērijs, ka valsts parāds nedrīkst būt lielāks par 60%. Tomēr apgrūtinoši dzīvot ar šādu parādu ir - procentmaksājumu summa pieaug, nākamgad tā būs pusmiljards, bet 2027. gadā sasniegšot biedējošu “zvēra skaitli” - 666 miljonus.
Uz Latvijas, Lietuvas un visas pārējās Eiropas fona Igaunija ir vienmēr izcēlusies ar milzu piesardzību un aizņēmusies ļoti maz - regulāri vismazāk Eiropas Savienībā vai kādu reizi paliekot otrajā vietā aiz Bulgārijas.
Tomēr 2025. gadā Igaunijas valdībai ir nācies neaizņemšanās tradīciju mazliet lauzt - drošības un sociālās apdrošināšanas izdevumu ievērojamā pieauguma rezultātā Igaunijas valsts parāds pieaugs par aptuveni 930 miljoniem eiro, veidojot 24,3 procentus no IKP.
Tur neko nevar darīt - naudu drošībai vajag.
Par galveno valsts prioritāti 2025. gadā Latvijā ir noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, uzrunājot Saeimu, pauda, ka budžets veidots ar redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Tā veidošanā valdība ir centusies sasniegt divus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī nodrošināt izaugsmei nepieciešamos stimulus un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, lai censtos izvairīties no recesijas.
Izskatās, ka pirmo stratēģisko mērķi valdība sasniegs, jo aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu jeb 3,5% no IKP. Arī sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti ievērojami līdzekļi - 6,6% no kopējiem 2025. gada budžeta izdevumiem. Taču par otro stratēģisko mērķi - izaugsmes stimuliem, ienākumu pieaugumu un izbēgšanu no recesijas - tā īsti zināt vēl nevar.
Līdzīgi kā Latvija, arī Igaunija plāno atvēlēt aizsardzībai ievērojamus līdzekļus - turpmākajos četros gados Igaunija militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro.
Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.
2023. gadā ASV militārajām vajadzībām atvēlēja 916 miljardus ASV dolāru, bet Igaunija atvēlēs 5,6 miljardus eiro četros gados. Lūk, kā igauņi prot lielīties un rādīt savu valsti pēc iespējas pozitīvākā gaismā!
Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028. gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.
Lietuvas apropriācijām valsts aizsardzībai nākamgad vajadzētu sasniegt 3,03 procentus no IKP. Militārais budžets nākamgad būs nedaudz virs 2,5 miljardiem eiro, taču likumprojekts paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā aizņemties aizsardzībai. Aizsardzības fonda līdzekļi, kas tiks finansēti ar šogad pieņemtajiem nodokļu paaugstinājumiem, budžetā paredzēti aptuveni 240 miljonu eiro apmērā. Šogad valsts aizsardzībai apropriācijas veido aptuveni 3,2 procentus no IKP, bet absolūtos skaitļos tas ir līdzīgs nākamajam gadam. Pēdējos gados Lietuva ir būtiski palielinājusi militāros izdevumus, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lietuvas mērķis ir līdz 2030. gadam izveidot kājnieku divīziju, trīs gadu laikā sagatavoties vācu brigādes uzņemšanai un sagatavoties vispārējai iesaukšanai.
Par Baltijas valstīm daudzi finanšu eksperti prognozē, ka šis gads vēl noslēgsies ar nelielu IKP izaugsmes kritumu, bet nākamajā gadā būsim atpakaļ uz pareizās takas un būs pieaugums.
Taču nupat šomēnes ir atnākusi gluži satraucoša informācija no Centrālās statistikas pārvaldes. 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Mīnus 2,4% ir nepatīkams skaitlis - tā varbūt vēl nav recesija no finanšu ministra ļaunākajiem sapņiem, bet pārāk labi tas nav. Tas nozīmē, ka ekonomika stagnē un pat iet uz leju. Bet diezin vai kaut kas daudz labāks pašlaik ir arī Igaunijai un Lietuvai.
Nav zināms, kurās Baltijas valstīs nākamais gads būs veiksmīgāks, bet iezīmējas dažas taciņas, pa kurām Igaunija budžeta veidošanas gaitā tipina vienā virzienā, bet Latvija un Lietuva - citā.
Igaunijā nākamvasar PVN tiks paaugstināts līdz 24%. Latvijā un Lietuvā PVN paliks 21%. Latvijā paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana, un tikai runas un gaidas uz to vien var izraisīt visu veidu cenu celšanos.
Igaunija dodas uz priekšu drosmīgi un vismaz pagaidām nav ieberzusies. Laika gaitā ir izveidojies tā, ka Igaunijā ir lielākas algas, dinamiskāka biznesa vide, arī augstākas cenas, skarbāki naudas sodi un tāpēc arī lielāki budžeta ieņēmumi nekā Latvijā.
Savukārt Lietuvai ir lielāka teritorija, vairāk cilvēku, tāpēc arī lielāks iekšējais tirgus un lielāka konkurence tajā. Tāpēc medikamentu un degvielas cenas Lietuvā ir stipri zemākas. Vēl ir tā izveidojies, ka galvaspilsētā Viļņā dzīvo vairāk jaunu cilvēku nekā Rīgā. Attiecīgi viņi vairāk atbilst darbaspējīgajam vecumam, ir enerģiskāki, produktīvāki. Tāpēc Viļņa attīstās un top aizvien daiļāka, bet Rīga nosirmo, raugoties, kādu vājprātu būvē pie lidostas un stacijas.
Ne Igaunija, ne Lietuva pagaidām vēl nav aizaulēkšojušas tādos dzīves līmeņa atšķirības augstumos, ka būtu kļuvušas nekad nepanākamas. Taču Latvijai ir aizdusa - nav nekas patīkams, ja jāskatās sāncensēm mugurā.
