Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.
Pirms izvērtēsim dažus no šiem dīvainajiem personāžiem, ieskicēsim to politisko fonu, kurā viņiem paredzēts darboties, un, galvenais, kādas funkcijas viņiem iecerējis pats Tramps.
Jau ilgi pirms ASV prezidenta vēlēšanām politiskie apskatnieki norādīja uz Trampa galveno motīvu šajā kampaņā - atriebties Vašingtonas “isteblišmentam” par visām viņam nodarītajām pārestībām. Par uzsāktajiem tiesas procesiem, impīčmentiem, naudas sodiem utt.
Jāatzīst, kopš Tramps pirms desmit gadiem sevi pieteica politikā, viņš visu šo laiku ir nesaudzīgi politiskās šķiras un pamatplūsmas mediju vajāts. Tagad Tramps ir pārliecinoši uzvarējis un, kā viņš pats domā, varēs ar visiem saviem pāri darītājiem izrēķināties. Tieši no šī rakursa jāraugās uz viņa dīvaino nākamās administrācijas personāla izvēli.
Taču ne velti rakstīju - kā viņš pats domā. Ir tāds sens sakāmvārds - atriebība ir ēdiens, kurš jāpasniedz auksts. Proti, atriebties neklājas uz karstām pēdām, jo tādā veidā viegli var visu sabojāt. Tramps vēl nav kļuvis par īstu ASV prezidentu (viņa inaugurācija būs nākamā gada 20. janvārī), bet viņš jau piesaka nesaudzīgu karu “uz dzīvību vai nāvi” burtiski visai Vašingtonas varas mašīnai, kura būvēta gadu desmitiem uz simtgadīgiem pamatiem.
Tas nozīmē, ka šī “varas mašīna” var gaidāmajam karam sagatavoties un atrast pretlīdzekļus Trampa plāniem. Variantu ir daudz un dažādi, jo diez vai Vašingtonas “isteblišments” kā aitas nepretojoties dosies uz kautuvi. Ja reiz ir pieteikts karš, tad visi līdzekļi labi. Tradicionālos demokrātijas instrumentus šādā situācijā var atmest kā nederīgus.
Kādas cīņas formas iegūs Trampa un ASV politiskās šķiras pretstāve, redzēsim jau pavisam drīz, bet tagad par tām personām, kuras Tramps izvēlējies izmantot kā Vašingtonas politiskās citadeles tarānus.
Kad tiek runāts par to, ka Tramps vēlas sagraut visu Vašingtonas varas mašīnu, nevis tikai tās daļu, tad ar to jāsaprot ne tikai tīri birokrātiskās struktūras, bet arī “īstās”. Teiksim, tāds būtisks ASV varas elements kā aizsardzības ministrija jeb Pentagons. Tramps nevar piedot, ka Pentagons viņu neatbalstīja, kad 2020. gadā viņš neparko negribēja atstāt Balto namu un publiski sūrojās par “nozagto” uzvaru. Toreiz Pentagons nepārprotami paziņoja, ka atzīst vēlēšanu rezultātus (Džo Baidena uzvaru), liekot Trampam saprast, ka uz armijas atbalstu var pat necerēt.
Tagad, kad Tramps triumfāli atgriežas Baltajā namā, viņš neslēpj plānus pilnībā pārformēt bruņoto spēku augstāko vadību. Šim nolūkam viņš paredzējis ieviest militārās pavēlniecības pāratestāciju. Tikšot veidotas speciālas komisijas, kuras izvērtēšot katra komandiera līderības spējas. Citiem vārdiem, bruņotajos spēkos tiks ieviests politiskās kontroles dienests, kurš pārraudzīs komandieru lojalitāti. Ja kāds neizrādīs pietiekamu sajūsmu par Trampu, tad tiks izbrāķēts kā bez līderības spējām.
Šis “poļitiruku” institūts būtu jāievieš jaunajam Pentagona šefam, 44 gadus vecajam Pītam Hegsetam (Pete Hegseth). Kad Tramps viņu nominēja aizsardzības ministra postenim, pirmajā brīdī šķita, ka izvēle nav tā sliktākā: ASV armijas veterāns, dienējis Irākā, Afganistānā, Kubā, izglītību ieguvis Hārvardā un Prinstonā. Tiesa, tagad ar bruņotajiem spēkiem viņam nekāda sakara nav, Hegsets strādā TV “Fox News”, bet tomēr. Taču Tramps nebūtu Tramps, ja aiz tā visa neslēptos kārtējais dīvainis.
Jāsāk ar to, ka Hegsets armijā, uzdienējis līdz kapteiņa pakāpei, neko vairāk par ierindnieku vadu (30 cilvēkiem) nav vadījis. Tagad šis kapteinis būs vadītājs un lēmējs pār daudz pieredzējušiem trīs zvaigžņu ģenerāļiem un admirāļiem. Militārās operācijās viņš piedalījies nav, bet Kubā sargājis bēdīgi slaveno Gvantanamo cietumu. Toties viņam ir 12 lielizmēra tetovējumi ar ideoloģisku ievirzi, kuru dēļ savulaik militārā vadība viņu bija spiesta ielikt potenciāli nedrošo sarakstā.
Visu valstu bruņotajos spēkos dažkārt piesakās cilvēki ar zināmām psihiskām nosliecēm. Formāli cilvēks ir pilnīgi normāls, nav kur piesieties, bet mazliet dīvains. Piemēram, uztetovē uz krūtīm milzīgu Jeruzalemes krustu (krustnešu simbolu) vai arī nemazgājas. Vispār.
Kādā televīzijas pārraidē Hegsets vaļsirdīgi atzinās, ka jau vairāk nekā desmit gadus nemazgājot rokas. Vēlāk atklāja, ka nemazgā arī kājas un vispār neatzīst mazgāšanos. Potenciālais Pentagona šefs ir ķermeņa veselīgas mikrofloras teorijas piekritējs.
Atbilstoši šai teorijai, ziepes un vēl jo vairāk visādi šampūni ir jaunlaiku izgudrojums, kas cilvēka organismam tikai kaitējot. Gadu tūkstošiem cilvēki esot iztikuši bez ziepēm, un tā esot visveselīgāk. Uz cilvēka ādas veidojoties dabīgā mikroflora, kura cilvēku aizsargājot arī no dažādiem mikrobiem, kuriem šī mikroflora ir iznīcinoša. Ziepes un šampūni šo mikrofloru sagraujot, kā rezultātā cilvēks kļūstot neaizsargāts pret dažādām infekcijām. Kas attiecas uz sviedru smaku, tad arī tā veidojoties tieši mazgāšanās rezultātā izjauktās mikrofloras dēļ. Ja šī mikroflora netiekot sagrauta, tad ar laiku tā iegūstot dabīgu raksturu un arī smaka kļūstot dabīga. Tāda, kas neizraisa apkārtējo riebumu.
Hegsets neapšaubāmi ir jocīgs cilvēks, un viņa iekļaušana “nedrošo” reģistrā ir likumsakarīga. Tāpat kā tieši šāda dīvaiņa izvirzīšana par Pentagona iztīrītāju no Trampam nelojāliem augstākajiem virsniekiem. Citādus (normālus) personāžus Tramps šādos amatos nevirza.
Taču Hegsets ir vairāk nekā normāls uz citu Trampa izvirzīto dīvaiņu fona. Īpaši izceļas divi. 43 gadus vecā Talsija Gaberda (Tulsi Gabbard) kā nākamā Nacionālās izlūkošanas pārvaldes direktore un 42 gadus vecais Mets Getss (Matt Gaetz) ģenerālprokurora (ar tieslietu ministra pilnvarām) amatā.
Gaberda kādreiz bija gluži parasta, dzīvespriecīga, daudzsološa demokrātu partijas aktīviste, kurai paredzēja spīdošu politisko karjeru. Taču lūzums viņas karjerā notika 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad viņa aizrautīgi iestājās par sociālistisko kandidātu Bērniju Sandersu un tikpat dedzīgi nostājās pret viņa sāncensi partijā - Hilariju Klintoni.
Savu nepatiku pret Klintoni viņa neslēpa arī pēc tam, kad Hilarija bija oficiāli nominēta kā partijas kandidāte. Tas viņu nostādīja pret demokrātu partijas vadību, un Gaberda pašas partijā kļuva izstumtā. Gaberda strauji izmainījās. Pat ārēji, lai gan vēl būtiskāk mainījās viņas politiskie uzskati. No galēji kreisas viņa kļuva galēji labēja ar izteikti konspiroloģisku pasaules redzējumu. No demokrātu partijas viņa pārmetās uz republikāņu partiju, kur tā dēvētajā MAGA spārnā atrada sev domubiedrus un ciešus sekotājus.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa faktiski atklāti nostājās Krievijas pusē. Gaberda vairākkārt pieslēgusies Krievijas TV propagandas raidījumiem kā ASV politiskās elites pārstāve. Tur viņa vārds vārdā atkārto “Russia Today” pasaules notikumu versiju. Atbilstoši Gaberdas redzējumam, karš izcēlies, jo Baidena administrācija un NATO neesot ņēmusi vērā Krievijas likumīgās bažas par Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO. Līdz ar to par Krievijas agresiju pret Ukrainu vainīgs ir Baidens un NATO.
Jau no paša sākuma Gaberda iebilda pret palīdzību Ukrainai, tāpat kā pret sankcijām Krievijai. Pilnā nopietnībā viņa paziņoja, ka ASV esot Ukrainā izveidojušas vismaz 15 biolaboratorijas, kurās tiekot izstrādāti bakterioloģiskie ieroči karam pret Krieviju. Viņa aktīvi popularizē trampistu vidē izplatīto tēzi, ka ASV palīdzot Ukrainai tikai tāpēc, lai ar ukraiņu rokām nogalinātu pēc iespējas vairāk krievu. Pazīstamais propagandists Vladimirs Solovjovs viņu atklāti sauc par “mūsu meiteni”. Ukraina Gaberdu ievietojusi savā “ienaidnieku” (“Mirotvorec”) sarakstā, bet bijušais Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons Gaberdu nodēvējis par Krievijas spiedzi.
Tagad šī Solovjova “girlfriend” (tieši tā Solovjovs viņu nosauca tiešajā ēterā) būs visu 18 ASV izlūkdienestu virsvadītāja, kuras sastādītais ikdienas informatīvais ziņojums gulsies uz prezidenta Trampa rakstāmgalda Baltā nama Ovālajā kabinetā. Visi slepenie aģenti, kuri precīzi ziņoja par Putina plāniem vairākus mēnešus pirms 2022. gada 24. februāra, ir izmisumā. Kur garantijas, ka tā slepenā informācija, kurai jau pavisam drīz tiks klāt šī Kremļa aģente Gaberda, nenonāks tieši Putina kabinetā Kremlī?
Ne mazāk neparasta un negaidīta (bet pēc Trampa loģikas gluži likumsakarīga) ir Trampa izvēle ģenerālprokurora amatam. Grūti iedomāties kādu vēl nepiemērotāku personu kā Mets Getss. Viņš pats vairākkārt ir balansējis uz kriminālpārkāpuma naža asmens. Pret viņu ir uzsākti vairāki kriminālprocesi. Gan par narkotiku lietošanu, gan cilvēku, tai skaitā nepilngadīgo, tirdzniecību seksuālo pakalpojumu sniegšanai (sutenerismu).
No visām šīm lietām Getsam ir izdevies “atsisties”, taču Senātā viņa lieta tika izskatīta Ētikas komitejā, kurā pat viņa partijas biedri centās no viņa distancēties. Pēc nominēšanas par ģenerālprokuroru Getss ir nolicis senatora mandātu. Līdz ar to viņa lietas izskatīšana Senātā izbeigta.
Ukrainas jautājumā viņš dedzīgi iestājas par palīdzības pilnīgu un nekavējošu pārtraukšanu. 2022. gada decembrī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi pēc kara sākuma ieradās Vašingtonā un uzstājās Kongresa abu palātu apvienotajā sēdē, Getss bija viens no diviem Kongresa locekļiem, kuri Zelenska runas laikā neaplaudēja un palika sēžam, kad citi cēlās kājās.
Trampa plāns, izvirzot narkotiku lietotāju, nepilngadīgu prostitūtu “aizgādni”, regulāru orģiju dalībnieku (pats ar to lielījies) par ASV galveno juristu, ir skaidrs. Puskriminālais Getss, iegūstot milzu juridiskās pilnvaras, izbeigs visas apsūdzības un izmeklēšanas ne tikai pret sevi un pret Trampu, bet arī pret visiem tiem, uz kuriem norādīs Tramps. Vienlaikus, līdzīgi kā iecerēts Pentagonā, tiks iztīrīta tieslietu sistēma no Trampam nepaklausīgiem juristiem.
Šajā brīdī var rasties iebildumi: ASV ir pazīstamas ar savu izslavēto tiesu sistēmas neatkarību. Dažādu līmeņu tiesneši var apstrīdēt pat ASV prezidenta lēmumus, tāpēc ASV tieslietu sistēmai būtu jātiek galā ar tādu iznireli kā Getss. Tā, bez šaubām, ir. Problēma tikai tā, ka no tiesiskā aspekta arī ASV ģenerālprokuroram ir milzīgas pilnvaras. Īpaši personāla jautājumos. Viņš var dažādos amatos izvirzīt vienus, bet atstādināt citus un šādā veidā ietekmēt procesus. Jāatceras, ka vienmēr uz katru augstu amatu ir vairāki tīkotāji, kuri to vien tik gaida kā veco, “aizsēdējušos” nomainīt. Pat ja šī iemesla dēļ jāklanās Trampa vai viņa ielikteņa Getsa virzienā.
Šajā rakstā pieminēju tikai trīs potenciālos Trampa administrācijas locekļus, lai gan arī pārējie nav daudz citādāki. Visi ir izvēlēti pēc viena principa - nikni, nelokāmi esošās sistēmas nīdēji. Tādi, kuri ir gatavi veco varas mašīnu sagraut līdz pamatiem. Savukārt līdzšinējā politiskā elite visus šos Trampa ielikteņus no savas puses ienīst ne mazāk spēcīgi.
Šobrīd daudz tiek runāts, ka vēl jau visas šīs kandidatūras jāapstiprina Senātam. Vai tiešām visi republikāņu senatori būtu gatavi balsot par šiem odiozajiem Trampa ielikteņiem? Senātā balsu attiecības ir 53:47. Pietiktu ar četriem, kuri balsotu pret, lai Trampa Vašingtonas sagraušanas plāns ja ne gluži izgāztos, tad vismaz stipri saļodzītos.
Vai atradīsies četri drosminieki, kuri spēs nostāties pret Trampa dusmu zibeņiem, šobrīd grūti pateikt. No vienas puses, Tramps ir tā pakļāvis republikāņu partiju, ka viegli šiem nepaklausīgajiem nebūs. No otras puses, tam pašam Getsam republikāņu partijā ir tik nelāga reputācija, ka visādi var gadīties. Tā ka viss vēl priekšā. Mūs gaida politiski karsta ziema.
