Pilnīga taisnība Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju deputātiem, ka valdošās koalīcijas piedāvātais valsts 2025. gada budžeta projekta saturs neatbilst lozungiem un raksturojumiem, ar kādiem koalīcija to apkarinājusi, bet toties opozīciju prasību saturs neatbilst pats sev, jo šīs prasības ir pretrunā viena ar otru.
Valsts 2025. gada budžeta pieņemšana virzās pa sliedēm, kādas Saeimā iebrauktas jau pirms gadu desmitiem. Opozīcija nāk klajā ar acīm redzami neizpildāmām prasībām un koalīcija tās noraida. Jau iepriekš zināmais rezultāts tiek iegūts pēc ilgiem strīdiem šīs procedūras iesākumā. Par pirmo budžeta likuma labojumu deputāti jau ir strīdējušies trīs stundas, bet pēdējo - 311. labojumu apstiprinās mazāk nekā minūtes laikā, jo tas ir Saeimas Budžeta komisijas priekšlikums ar tīri tehnisku raksturu. Taču tad vairs nebūs nozīmes, vai koalīcijai būs jāapstiprina savi, vai jānoraida opozīcijas priekšlikumi, kāds šajā gadījumā ir 310. Nacionālās apvienības deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums jau tagad sadalīt starp pašvaldībām 35 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Balsojumu tempu diktēs tikai tas, ka deputātu mutes jau izrunātas sausas. Savu vakara sēdē pārgājušo vakardienas sēdi Saeima slēdza plkst. 21 pēc budžeta likumprojekta 139. labojuma noraidīšanas. Ja deputāti virzīs budžeta projekta izskatīšanu tādā tempā kā vakar vakarā, tad šodien viņi līdz budžeta pieņemšanai nonāks ātrāk nekā deviņos vakarā, nemaz nerunājot par brīvdienu bojāšanu ar Saeimas ārkārtas sēdi sestdien.
Valsts nākamā gada budžeta pieņemšana no procedūras viedokļa jau ir izcēlusies ar to, ka notikusi pamīšus ar citu jautājumu izskatīšanu, kas nu gan nav parasta prakse. Budžeta pieņemšanas pirmā sēde 4. decembrī pulksten deviņos vakarā beidzās ar paziņojumu par nākamo budžeta sēdi pēc 5. decembrī paredzētās kārtējās sēdes. Taču šī sēde no pulksten deviņiem rītā ik pa laikam notika, bet ik pa laikam nenotika. To aizvietoja budžeta pieņemšanas virzīšana, ko, savukārt, pārtrauca debates un balsojumiem gan "pret", gan galu galā "par" opozīcijas deputātu pieprasījumu atgriezties 5. decembra kārtējās sēdes darba kārtībā tikai tāpēc, lai pieņemtu deklarāciju par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām. Koalīcija vispirms konsekventi to noraidīja un nobalsoja par darbu pie deklarācijas pēc pulksten deviņiem vakarā, bet pēc tam savu lēmumu grozīja un nokārtoja deklarācijas pieņemšanu ap pusdienlaiku. Vēl pēc tam pa abu gandrīz paralēli notiekošo Saeimas sēžu darba kārtībām sāka klīst un tika pieņemti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, ar kuriem uz deviņiem mēnešiem atlikts obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no tā, vai tie piedalās, vai nepiedalās satiksmē.
Ja atliekam malā Saeimas darbu paralēli divās sēdēs, tad budžeta sēdes norise ir uzsvērti tradicionāla. Šajās tradīcijās ietilpst, pirmkārt, neproporcionāli ilga runāšana par pirmajiem priekšlikumiem un netaisnīgi īsa - par pēdējiem. Līdz pēdējiem vēl jānonāk, bet nepilnu trīs stundu veltīšana pirmā priekšlikuma noraidīšanai ir Saeimas tradīciju ekstrēma izpausme. Pēc pulksteņlaika tā aizņēma visas trīs stundas, no kurām jāatskaita Gruzijai un Saeimas darba organizatoriskajiem jautājumiem veltītās minūtes. Otrkārt, koalīcija demonstratīvi noraidīja opozīcijas priekšlikumu, kas, savukārt, demonstratīvi tāds, ka to nu gan koalīcija varēja pieņemt kaut vai ķeksītim, ka opozīcija tiek ņemta vērā. Budžeta procedūras žargonā tas saucās par fiskāli neitrālu priekšlikumu. Bet - nē! Nekādas draudzēšanās ar Aināru Šleseru un viņa “Latviju pirmajā vietā”. Palūkosimies uz budžeta likuma 1. pantu, kas kā cilvēku acīm viegli pamanāma boja peld virs likumprojektā ierakstīto skaitļu okeāna:
| Koalīcija: | A. Šlesers: |
| Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu - drošība. | Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu - drošība un ekonomikas izaugsme. |
Koalīcijai šķiet pareizāk izskatīties, ka tā ir pret ekonomisko izaugsmi, bet lai tik neizskatās, ka tā ir par vai ar Šleseru. To, ka arī koalīcija esot par ekonomisko izaugsmi, tā ierakstīja nevis likumā, bet Saeimas debašu protokolā kā “progresīvās” deputātes Skaidrītes Ābramas stāstu par mikroviļņu krāsns izcelsmi no militāru mērķu sasniegšanai paredzētas tehnikas attīstības. Latvijas aizsardzības budžets tagad jau esot tik liels, ka tā apguve arī došot brīnišķīgus atklājumus un jaunievedumus, kas nodrošināšot ekonomisko izaugsmi un labklājību.
Nepilnu triju stundu laikā opozīcijas deputāti paguva izteikt koalīcijai un tās pilnvarotajai valdībai milzum daudz pārmetumu, kas centrējās ap divām fundamentālām patiesībām. Vienu, ka pašreizējā dzimstība izslēdz iespēju tagadējam iedzīvotāju kopumam apsaimniekot valsts teritoriju tad, kad tagadējie pieaugušie izies no darbspējas vecuma, bet viņu bērni nonāks darbspējas vecumā. Otru, ka valsts izputēs pat vēl ātrāk nekā vienai paaudžu nomaiņai vajadzīgajos pārdesmit gados, jo jau tagad valstī atlikušie iedzīvotāji nespēj samaksāt valstij tik daudz naudas nodokļos, cik vajadzīgs valsts funkciju veikšanai. Iztrūkums tiek segts ar aizņemšanos, kas prasīs nesamaksājami lielu naudu vienai vienīgai valsts funkcijai - procentu maksāšanai par savu parādu. A. Šlesera partijas deputāts Edmunds Zivtiņš dalījās ar aprēķiniem, ka šogad procentos valsts izmaksās 500 miljonus eiro jeb pusotru miljonu eiro dienā (pa vienam eiro dienā no katra valstī palikuša iedzīvotāja no jaundzimušajiem līdz simtgadniekiem, kuri nekādu eiro dienā samaksāt nespēj), nākamgad - 630 miljonus jeb divus eiro dienā no cilvēka utt.
Šo pašu domu citiem vārdiem izteica Apvienotā saraksta pārstāvis Didzis Šmits, nosaucot nākamā gada budžetu par “maksātnespējas budžetu”. Tas ir pāris gadu jautājums, līdz valsts nonāks līdz maksātnespējai un finanšu atdošanu kreditoru pārvaldībā, kā tas jau piedzīvots pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes. Taču tā krīze atsauc atmiņā A. Šlesera vainu šīs krīzes padziļināšanā ar viņa saukli “gāzi grīdā” tad, kad viņš bija valdībā un veicināja pilnīgi greizu ekonomisko un sociālo politiku. Šo un vēl citus grēkus deputāti viņam atgādināja vairākkārt.
Lai cik vilinošas ir iespējas atrast pagātnē kompromitējošus materiālus par politiskajiem konkurentiem, jādzīvo tomēr tagadnē un jāgādā par nākotni. No šāda skatpunkta opozīcija nespēj piedāvāt neko labāku kā koalīcija. Opozīcija piedāvā vienīgi kaut ko patīkamāku tādā nozīmē, ka tā var apsolīt vieniem vienu un citiem pavisam pretējo, ko vien katrs grib, t.i., grib dzirdēt.
Gan koalīcija, gan opozīcija ir saskaldīta pa partijām, kas ļauj visām šīm partijām neuzņemties atbildību ne par to, ko solījusi koalīcija kopumā, ne opozīcija kopumā. Tāpēc paliksim pie Apvienotā saraksta, kas ar D. Šmita muti prasīja no valsts taupību, bet kā partija bija iesniegusi prasību samazināt valsts daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumā no 22% līdz 20% kaut tikai no aiznākamā gada, kas būtu tikpat deklaratīvi kā pievienošanās A. Šlesera vārdiem par “ekonomisko izaugsmi”. Tomēr koalīcija pilnīgi pamatoti noraidīja iespēju apmīļot pašvaldības kaut ar nesaistošu solījumu, lai nepamudinātu tās uz vēl lielāku izšķērdību. Lai kaut cik savestu kārtībā valsts finanses, kā to prasa D. Šmits, pašvaldību skaits ir jāsamazina uz pusi un tām atvēlētais finansējums - arī uz pusi.
Iztirzāt pašvaldību finansējumu liek sagadīšanās, ka Saeimā D. Šmita un Apvienotā saraksta pretējās prasības ļoti tuvu sekoja viena otrai, bet ārpus Saeimas izcēlies skandāls Jelgavas novadā, kas jau nonācis tur, kur pēc pāris gadiem būs visa Latvija. Tātad nonācis faktiskā maksātnespējā. Nesen amatā ievēlētais novada domes priekšsēdētājs, “Vienotību” pārstāvošais Uldis Ainārs stāsta, ka viņa priekšteči pagājušā gada beigās pamanījuši kontu atlikumu 10 miljonu eiro apmērā un sadalījuši šos miljonus algu pielikumos sev un kopumā pašvaldības darbiniekiem. Taču reāli maksāt šādas algas pašvaldība nav spējīga.
