Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.
15. oktobrī Saeimas AS frakcija nosūtīja aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”) aicinājumu 29. oktobrī pulksten 15.00 tikties ar frakcijas deputātiem. Deputāti bija gana pretimnākoši: ja ministram šis laiks nav pieņemams, tad viņš varēja izvēlēties citu tikšanās laiku.
Taču 23. oktobrī AM parlamentārais sekretārs Atis Švinka atsūtīja atbildi, ka 29. oktobrī aizsardzības ministram nebūs iespējas tikties ar deputātiem, piebilstot, ka Saeimas rudens sesijas laikā Sprūds “komisijas sēžu ietvaros ir sniedzis skaidrojumus par dažādiem valsts drošības jautājumiem, atbildot uz deputātu jautājumiem”. Par cita laika izvēlēšanos Švinka pat neieminējās. Izskatījās, ka ministrs un viņa parlamentārais rakstvedis bija aizmirsuši, ka
Saeima kā lēmējvara politiskajā hierarhijā atrodas augstāk par izpildvaru - ministriju.
Nosūtīju jautājumus uz Aizsardzības ministriju. Tie bija šādi.
1. Kopš kura laika izpildvara - ministrs - var atļauties noraidīt likumdevēja - Saeimas deputātu - uzaicinājumu atbildēt uz jautājumiem? Pagaidām ir zināms, ka izpildvarai ir jāatbild likumdevēja priekšā - patīk tas vai nepatīk.
2. Kad ministrs Sprūds ieradīsies Saeimā, lai tiktos ar frakcijas “Apvienotais saraksts” deputātiem?
Saņēmām ļoti lakonisku atbildi: “Aizsardzības ministrs Andris Sprūds plāno tikties ar Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts” deputātiem, taču frakcijas izvēlētais tikšanās laiks sakrita ar šodienas Ministru kabineta sēdi.” Ne vārda par to, kad ministrs plāno tikties ar deputātiem, ne zilbes par to, kāpēc ministrs (vai varbūt viņa parlamentārai sekretārs?) uzskata, ka var neatbildēt uz frakcijas jautājumiem, kas radušies ārpus komisijas sēdēm.
AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzskata, ka aizbildināšanās ar Ministru kabineta sēdi ir vēlāk izdomāts arguments (lasi - meli), lai netiktos ar frakciju, jo deputāti - kā jau minēts - atkārtotā vēstulē piedāvāja citu iespējamo tikšanās laiku.
“Mūsu kolēģis Andris Kulbergs Tautsaimniecības komisijā vaicāja: kāpēc ministrs nenāk uz frakciju? Bija tikai taisnošanās: viņš esot jau daudz runājis par drošību. Švinka pie manis divreiz atnāca un stāstīja, ka ministram nepatīk, ja TV kameru priekšā viņam uzdod
neērtus jautājumus vai kāds nosauc par meli. Vai nevarot vienoties, ka ar viņu runā kaut kādā citādā veidā? Pēc tam izdomāja jauno argumentu: Ministru kabineta sēdi. Mēs uzskatām, ka šāda partija - “Progresīvie” - nevar uzņemties atbildību par valsts drošību,” sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Tavars.
Tavars uzskata, ka Sprūds tiešām baidās atbildēt uz neērtiem jautājumiem, taču “Progresīvos” pārstāvošais Saeimas deputāts Andris Šuvajevs tīmeklī raksta: “Frakcija uzaicina ministru uz tikšanos datumā un laikā, kad notiek Ministru kabineta sēde. Sagaidāmi - ministra prioritāte ir dalība MK sēdē. Tomēr frakcija izvērš skaļu politisko retoriku par bailēm.” Bet par ko gan citu varētu izvērst retoriku? Ja nu vienīgi par manipulācijām, kas robežojas ar meliem.
“Argumentus” par Ministru kabineta sēdi tālrādē izvērsa arī kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”): “Saspīlējums bija tieši par tikšanās laiku, jo tas bija Ministru kabineta sēdes laikā. Tas ir laiks, kas visiem ir zināms, tādēļ meklēt padziļinātus iemeslus par nespēju tikt šajā laikā ir, iespējams, kāda sensācijas meklēšana.” Kārtējā puspatiesība, jo - kā jau teikts - AS piedāvāja ministram izvēlēties citu tikšanās laiku.
Izrādās, ka, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) frakcija ministru Sprūdu aicināja uz tikšanos jau septembra sākumā. “Viņš vēl šodien meklē laiku,” teic Raivis Dzintars (NA), “tā ka runa ir par attieksmi, nevis nevarēšanu. Salīdzinājumam: veselības ministrs Hosams Abu Meri opozīcijas partiju uzaicinājumiem ne tikai atsaucas, bet pats uztur kontaktu un informē par nozarē svarīgo.”
Ja šim ministra Sprūda un viņa padoto sīkajiem meliem pieskaita klāt arī sāgu ar Krievijas dronu, kur arī dominēja nožēlojami meli, sanāk iespaidīga manipulāciju antoloģija. Gan jau sagaidīsim arī nākamo lappusi šajā izdevumā. Vajag tikai būt pacietīgiem.
