Ministru prezidente Evika Siliņa virza par Latvijas Republikas aizsardzības ministru no komandējuma Ukrainā atsaukto pulkvedi Raivi Melni.
Aizsardzības ministra amatu ir atstājis partijas “Progresīvie” deleģētais Andris Sprūds. Viņa demisijas apstākļi tādi, kuru dēļ varbūt nebūs tā, ka ministru nomaiņa koalīcijas saglabāšanās gadījumā nozīmē viena partijas deleģēta cilvēka nomaiņu ar citu tās pašas partijas cilvēku. Šobrīd nav saprotams arī tas, saglabāsies vai nesaglabāsies tagadējā koalīcija. Ja nesaglabāsies, tad tik un tā līdz 15. Saeimas pilnvarotai valdībai darbu nāksies tupināt tagadējai valdībai ar gandrīz vai vienīgo pienākumu “tehniski” nodrošināt valdību nomaiņu. Taču tādas valdības uzdevumi var izrādīties daudzkārt smagāki par visu to, ko mēs šobrīd spējam iedomāties. Proti, ja Latvijas politiķu plēšanās izprovocēs Krieviju patiešām sākt pret Latviju hibrīdkaru, lai ar tā panākumiem aizsegtu Krievijas neveiksmes Ukrainā. Tagad visi gudri, ka tur Krievija pārsteidzās ar īstu, klasisku karu par svešu teritoriju, jo uzskatīja Ukrainas valsts pārvaldes aparātu par jau pietiekami novājinātu ar Krievijas intrigām, uzpirkšanu un iebaidīšanu.
A. Sprūda atkāpšanās tiešais iemesls ir tāds, ka no Krievijas Latvijā sākuši ielidot bezpilota lidaparāti (droni), kurus Latvijas armijas vienības jeb ieroči nespēj ne savlaicīgi pamanīt, ne notriekt. Tas par spīti valsts aizsardzības budžeta bezprecedenta pieaugumam un apliecinājumiem, ka Latvija apsaimnieko aizsardzības naudu arī ar vismodernāko dronu un pretdronu iekārtu izstrādi un izgatavošanu. Šī tehnika tagad paredzēta pirmkārt Ukrainas vajadzībām, taču tieši tāpēc grūti izskaidrot, kāpēc reālā karā testēti ieroči netiek izmantoti arī to izcelsmes valstī Latvijā.
Dronu ielidošana Latvijā nav kā zibens no skaidrām debesīm, jo debesis pār mums jau sen ja ne melnas, tad tumšas. Jāatgādina “Neatkarīgās” 2024. gada 17. oktobra publikācija par to, kā "7. septembrī Latvijas teritorijā nejauši vai testēšanas nolūkā ielidoja un gandrīz 100 kilometrus nolidoja Krievijas militāras nozīmes drons”. Precīzāk sakot, publikācija bija ne tik daudz par pašu dronu, cik par A. Sprūda mēģinājumiem novērst uzmanību no šī notikuma un neuzņemties nekādas saistības, ka turpmāk tā vairs nenotiks. Tagad izrādās, ka nepilnu divu gadu laikā dronu briesmu novēršanai izdarīts daudz mazāk, nekā gribējās ticēt 2024. gada rudenī. Tobrīd bija pagājis gads, kopš A. Sprūds līdz ar E. Siliņas valdības izveidošanu 2023. gada 15. septembrī bija stājies aizsardzības ministra amatā.
Vēl jo sliktāk, ka arī toreizējā drona ielidošana Latvijā nav mainījusi Aizsardzības ministrijas darbību, par ko “Neatkarīgā” bija šķindinājusi trauksmes zvanus jau tā paša gada pavasarī: “Šī ministrija 2024. gada pavasarī turpina darboties tā, it kā par karu Ukrainā tai vispār nekas nebūtu zināms". Tāds secinājums tika pamatots ar Latvijas militārās rūpniecības attīstībai veltītu vairāku Saeimas komisijas kopsēdi, pēc kuras “Neatkarīgajai” atlika vien atkārtot deputātu sašutumu. Tomēr valdošā koalīcija nelikās to dzirdam, līdz kamēr nesapinās savās iekšējās pretrunās un nedabūja kaut simboliskus dronu belzienus no ārpuses. Šobrīd nav ne jausmas, vai ārējie triecieni sabrukt gatavai valdībai ir tikai sakritība, vai kāda pret Latviju vērsta plāna sastāvdaļa.
Situācija Latvijā un ap Latviju tāda, kas patiešām mudināt mudina mainīt iepriekšējo politiku. Tajā skaitā atsacīties no prakses uzskatīt aizsardzības ministra amatu kā visparastāko amatu starp visiem citiem, kādi jāsadala starp partiju funkcionāriem katras nākamās koalīcijas veidošanas procesā. Aizsardzības ministra kandidātiem netiek prasīta nekāda saistība ar armiju. Teorētiski to var pasludināt par lielu sasniegumu, ka ministrs tādā gadījumā attiecībā pret militāristiem ir neitrāla persona jeb jauna slota, kas tīri slauka, taču tagad izrādās, ka praktiski šo gudrību Latvija apliecināt nespēj.
Pagaidām nav pamata paredzēt, ar ko beigsies E. Siliņas iniciatīva iecelt par aizsardzības ministru pulkvedi R. Melni. Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) viņš dienē kopš 1998. gada. Pa amatu kāpnēm aizvirzījies līdz NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka vietai, bet patlaban ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā. Saistība ar politiku viņam ir kā E. Siliņas ārštata padomniekam militārās sadarbības jautājumos.
Iepriekš kaut kas līdzīgs Latvijā tika pieredzēts, kad uz laiku no 2022. gada 26. maija līdz 2022. gada 14. decembrim par Latvijas iekšlietu ministru tika iecelts Kristaps Eklons. Viņš bija nācis ne no partijām, bet no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, par kura vadīšanu nopelnījis ģenerāļa pakāpi. Ministra amats toreizējā valdošajā koalīcijā bija iedalīts apvienībai “Attīstībai/Par!”. Partija saglabāja tiesības uz šo amatu arī tad, kad par ministri Krišjāņa Kariņa pirmajā valdībā kļuvušās Marijas Golubevas neveiksmīgo darbošanos viņas partija un koalīcija kopumā pirms 14. Saeimas vēlēšanām mēģināja aizsegt ar ģenerāļa mundieri. K. Eklons šādus spēles noteikumus pieņēma un 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja apvienības "Attīstībai/Par!" sarakstā, taču vēlētāji šos manevrus neatbalstīja un partijai vietu Saeimā nedeva.
Attiecībā uz R. Melni šobrīd var tikai atstāstīt E. Siliņas solījumu doties pie visām koalīcijas un opozīcijas partijām ar lūgumu neatstāt Latviju bez aizsardzības ministra. Juridiski šī ministra pienākumus uzņēmusies pati E. Siliņa, bet faktiski vadīt ministriju un armiju viņai nav iespējams.
R. Melnis savā pirmajā publiskās un politiskās uzstāšanās reizē līdzās E. Siliņai lietoja tādus vārdus, ka iespējamo aizsardzības ministra pienākumu pildīšanu viņš uztver kā misiju. Misijas izpilde nozīmējot dot “grūdienu” Ukrainas pieredzes pārņemšanai Latvijas armijas attīstībā. Viņš atbalstīs NBS komandieri Kasparu Pudānu, “nodrošinot drošas debesis Latgalē un robežas aizsardzību”.
Iespējas izvaicāt R. Melni viņa īsajā priekšā stādīšanas reizē bija ierobežotas, bet tomēr nebija apejams jautājums, kas tad līdz šim liedzis izmantot Ukrainas pieredzi, kā daudz maz tikt galā ar daudzkārt masīvākiem dronu uzbrukumiem. R. Melnim nācās atbildēt tā, ka Ukrainas pieredze izmantota tiekot, bet turpmāk to nepieciešams darīt daudz ātrāk un vairāk. Ukrainas karavīri jau ir dalījušies ar savu pieredzi, taču tā nav kļuvusi par sistēmu, kādu R. Melnis apņemas izveidot.
Par vēl vienu uzdevumu R. Melnis uzskata militārās industrijas ekosistēmas pilnveidošanu, sakārtošanu un integrēšanu aizsardzības nozarē, lai bruņotie spēki varētu efektīvāk strādāt un pildīt uzdevumus. Šajā sadaļā R. Meļņa sacītais attiecas uz to, par ko 2024. gada pavasarī pēc aizsardzības nozares uzņēmēju iniciatīvas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem jautāja un pārmeta Saeimas deputāti.
Visticamāk, ka būtisku ietekmi uz ministrijas reālo darbu 2024. gadā izteiktie pārmetumi nav atstājuši un ministru nomaiņa bija nobriedusi. Taču tas nenozīmē, ka ministra amatā no akadēmiskās karjeras pārkāpušais A. Sprūds nespēja pietiekami veikli stāstīt, kā viņš ceļas un guļas kopā ar Latvijas aizsardzības industriju. Pareizo vārdu pārvēršana reālā darbībā jebkuru nozaru ministriem biežāk neizdodas nekā izdodas. Tāpēc Saeimas deputātu frakcijas nesteidzas paust R. Melnim atbalstu. Tomēr viņa noraidīšana bez nekāda pamatojuma partiju reitingus neceltu. Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas pošas R. Melni izjautāt un tikai tad lemt par vai pret viņa iecelšanu aizsardzības ministra amatā.
