Saeimā praktiski bez izmaiņām tiek apstiprināts no Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai saņemtais likums, kas pārsauc tiesnešu pensijas par speciālajām pensijām un kaut simboliski samazina to apmēru.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Saeimu vēlreiz izvērtēt 2026. gada 12. februārī pieņemto Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, lai pārliecinātos, ka tajā piedāvātais tiesnešu speciālo pensiju regulējums atbilst Satversmē nostiprinātajām tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijām. Viņš arī ierosināja jaunajā likumā ierakstīt, ka 2030. gadā tiks izvērtēta tiesnešu speciālās pensijas ieviešanas ietekme “uz tiesnešu cilvēkresursiem". Pirmkārt, uz to, vai vispār pietiekams daudzums cilvēku pretendē uz tiesnešu darbu un cik daudzi no gribētājiem ir šim darbam atbilstoši. Otrkārt, cik daudzi tiesneši pieķerti kukuļņemšanā un vai tādi nav sākuši taisnoties, ka viņi tādējādi krājuši naudu iztikšanai vecumdienās labāk, nekā to atļaus speciālās pensijas.
Saeimai atdotais likums bija nonācis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas 25. martā izskatīja likumu kopā ar Juridisko komisiju. Deputāti uzklausīja Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša (attēlā) aicinājumu izsvītrot no likuma tiesnešu pieminēšanu un reformēt izdienas pensijas tikai prokuroriem:
-Tieslietu padome uzskata, ka uz trešo lasījumu nav iespējams labot tās kļūdas, kas pieļautas kopš paša sākuma. Un galvenā kļūda ir tikai viena, ka tiesnešu pensiju reforma aizgāja vienā paketē, ar tādiem pašiem uzstādījumiem un mērķiem kā vispārējā izdienas pensiju pakete. Tienešiem izdienas nav bijis. Tieslietu padome vairākkārt teikusi, ka tiesnešus nedrīkst likt vienā maisā ar izdienas pensiju saņēmējiem. Tā nav arogance, tā ir Satversme. Tienešiem ir pavisam cits statuss nekā visiem citiem pensiju saņēmējiem. Tiesnešiem ir īpašas funkcijas, ir Satversmes garantijas. Uz tiesnešiem attiecas pavisam cits Satversmes pants. Un šī panta analīze nav tikusi ņemta vērā visā reformas gaitā. Tāpēc Tieslietu padomes pozīcija ir, ka likums vajadzīgs kaut vai tāpēc, lai prokuroriem pensijas reformētu, jo prokuroriem bija izdienas pensijas, prokuroriem vajag jauno likumu, bet tiesnešu sadaļa ir jāatgriež uz tiem pašiem cipariem, kādi ir iepriekšējā likumā. Un tad, kad šis likums ir pieņemts, Valsts kanceleja var nākt ar adekvātu speciālu reformu tiesnešiem. Mēs neesam pret šādu reformu principā. Mēs esam par to, ka, lai šādu reformu iesāktu, ir nepieciešama adekvāta izpēte, adekvāta risku analīze.
Tālākais atbilda sakāmvārdam, ka izkapts atsitas pret akmeni un dzirksteles šķīst: “Šajā telpā mēs ļoti bieži dzirdam manipulācijas un savu viedokļu uzspiešanu no dažādām institūcijām. Nu, šis ir jau nākamais līmenis,” atbildes runu uzsāka komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Viņa pārstāvēja deputātu kopējo viedokli, atbilstoši kuram likumprojekts tika nosūtīts jau ceturtajai balsošanai Saeimas plenārsēdē bez izmaiņām, ja neskaita prezidenta ierosināto papildinājumu.
To, kādas izmaiņas kaut tikai tālā nākotnē gaida tiesnešus, ja viņu pensijas pārsauc no izdienas pensijām par speciālajām pensijām, “Neatkarīgajai” izklāstīja Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente, Zemgales rajona tiesas Tukuma sastāva priekšsēdētāja Adrija Kasakovska.
Saprotams pamats tiesnešu iebildumiem pret viņu pensionēšanas sistēmas pārtaisīšanu izdienas pensiju reformu paketē ir tāds, ka tiesneši ir vienīgie no izdienas pensiju pelnītājiem, kam pensijas saņemšanas tiesība iestājas vienlaikus ar vispārējo valstī noteikto pensionēšanās vecumu 65 gados, kaut gan ar iespējām saņemt šādu pensiju ātrāk, ja amats jāatstāj veselības stāvokļa dēļ vai ja tiesneša amatā nostrādāti 30 gadi. Tātad tiesneši uzskata, ka viņi jau tagad saņem speciālo, nevis izdienas pensiju, tomēr pret speciālās pensijas pārsaukšanu par speciālo pensiju viņi iebilst. Kāpēc?
Likumprojektā, par kādu Saeimas vairākums gatavs balsot arī ceturto reizi, paredzēts tiesnešu minimālo izdienas stāžu palielināt no 20 līdz 25 gadiem, samazināt pensijas apmēru, nosakot to no 55 līdz 70% no algas un pagarinot vidējās algas aprēķinu līdz 10 gadiem, kas samazina vidējo algu un attiecīgi arī pensiju. Proti, garākā vidējās algas aprēķināšanas perioda samazinās ietekme tam algas maksimumam, kas būtu jāsasniedz ikviena cilvēka darba mūža beigās ne viņa nopelnu, bet inflācijas dēļ.
Izmaiņas neietekmē vecumdienu izredzes tiesnešiem, kuriem šobrīd ir tiesības uz izdienas pensiju un nedaudz ietekmē tiesnešus ar stāžu virs 15 gadiem, jo tiek mainīta speciālās pensijas aprēķina bāze. Tiesnešiem ar stāžu no 10-15 gadiem ik gadu par 6 mēnešiem palielinās stāžs, kas dos tiesības uz speciālo pensiju (no 20 līdz 25 gadiem), kā arī mainās speciālās pensijas aprēķina bāze.
Izmaiņas visvairāk skars tiesnešus, kuri šajā amatā nostrādājuši mazāk par 10 gadiem. Viņiem jāiztiek ar paradoksālo mierinājumu, ka tāla nākotne, kad viņi būs nodzīvojuši līdz pensijai, slēpj sevī daudz nezināma. Varbūt viņi atradīs vēl labākus (ienesīgus, nozīmīgus, spožas slavas apvītus) darbus nekā tiesā, bet varbūt pensiju sistēma izputēs kopumā, neatstājot nekādas pēdas no tā, kā šī sistēma mainīta vai noturēta 2026. gadā.
Tiesnešu biedrības ideāls būtu jaunas sistēmas attiecināšana tikai uz tiem tiesnešiem, kuriem šis amats tiks piešķirts pēc jauno pensionēšanas noteikumu stāšanās spēkā.
Tiesnešiem apsolīto pensiju samazināšanas apspriešana iezīmēja to, ka tiesneši vismaz savu aktīvistu personā dzīvo pārliecībā par Latvijas valsts praktiski neierobežotajām iespējām maksāt viņiem vairāk, vairāk un vēl vairāk, bet Saeimas deputāti sēžu zālē apvaldītāk un gaiteņos atklātāk pauda bažas, ka nevienlīdzība atalgojumos aizgājusi pārāk tālu un varbūt pat apdraud visu (ne tikai tiesu!) sistēmu. Tātad apdraud arī viņus. Šo draudu dēļ viņi tagad mazināšot nevienlīdzību uz tiesnešu rēķina. Tiesneši droši vien spētu atrast likumpantus, pēc kuriem mazināt nevienldzību uz deputātu rēķina.
Kamēr nevienlīdzības mazināšana pārnesta uz gadu desmitiem attālu nākotni, palūkosimies uz tagadni - uz tiesnešu algām, par kuru saglabāšanu iespējami lielu procentu veidā pensijās rit strīds. Ņemsim Latvijā vispār un tajā skaitā arī tiesnešu sarakstā izplatītu uzvārdu Kalniņš/Kalniņa un ielūkosimies Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē par šādu tiesnešu deklarēto atalgojumu 2024. gadā:
| Tiesu instance | Rajona tiesa Saldū | Rīgas apgabaltiesa | Augstākā tiesa |
| Tūkstoši eiro | 53,7 | 62,9 | 74,5 |
Tabula prasa piebildi, ka Augstākās tiesas tiesnesis izmantojis to, cik tuvu viņa darba vieta Brīvības bulvārī 36 atrodas Latvijas Universitātei Raiņa bulvārī 19, un nopelnījis 35,1 tūkstoti eiro arī tur.
Saeimas deputāti iepazinās ar Valsts kancelejas aprēķiniem, ka izdienas pensiju reforma samazinās tiesnešu vidējo atalgojuma aizvietošanu no 84% līdz 61% pretstatā parasto vecuma pensiju saņēmējiem, kuriem aizvietojuma procenti būšot parasti 20-30% robežas. Deputāti parādīja savu tuvumu tautai ar spriedumu, ka tiesnešiem vecumdienās pietiks ar 2-3 reizes lielākiem aizvietojuma procentiem no 2-3 reizes augstākām algām nekā vairumam citu strādājošo.
