Tagadējā spraudziņa kļūs par vērā ņemamu caurumu tad, kad Latvija piedzīvos to pašu, ko aprīļa beigās piedzīvoja Spānija un Portugāle. Ļoti ļaunas mēles saka, ka tur saules un vēja elektrība sadedzināja elektropārvades tīklu.
Pirmajā acu uzmetienā atliek vien pabrīnīties, ka apsaimniekot atomelektrostacijas (AES) ideju Latvijā uzticēts 2009. gadā nodibinātai, bet tik un tā gandrīz nepazīstamai biedrībai “Attīstības un inovāciju mācību centrs” (AIMC). Tā nodarbojas ar visdažādāko “izglītojošu pasākumu - kursu, semināru, konsultāciju, radošo darbnīcu, izglītojošu ekskursiju, nometņu organizēšanu,” kā formulēts biedrības mājaslapā. Pirms dažām dienām biedrība bija noorganizējusi ceturto ikgadējo konferenci “Kodolenerģija Latvijai”. Taču jāsamierinās, ka pagaidām Latvijai nepienākas nekas vairāk kā parunāšana par AES tādā formātā, ar kādu AIMC patiešām tiek galā.
Latvijas AES mazumiņam ir divas nozīmes.
Pirmā - tiešā nozīme, ka pēdējos gados pieteikta ideja būvēt AES ar daudz mazāku jaudu, būvēšanas izmaksām un ietekmi uz vidi, nekā tām AES, kādas līdz tagad darbojas un tiek arī būvētas no jauna. Neviena mazā, specifiskākā veidā par “modulāro” saukta AES, ne tikai nav uzbūvēta, bet nav pat sākta būvēt pēc konkrēta projekta, kura parametrus varētu salīdzināt ar tagadējām AES. Tādā gadījumā visas iespējas par šādām AES solīt brīnumlietas. Piemēram, tās būšot ļoti lētas tad, kad tās sāks būvēt masveidā. No šī solījuma tapināts “modulāro” AES apzīmējums, ka šādas AES sastāvdaļās - moduļi - tikšot montētas rūpnīcās, bet AES būvlaukumā atliks samontēt tikai jau gatavos moduļus. Vēl trakāk, ka tās varēšot pielāgot siltuma ražošanai un izvietot dzīvojamos rajonos.
Otrā - pārnestā nozīme, ka Latvija neko tik nopietnu kā AES būvēt nevar atļauties un tai arī neļaus. AES Latvijai pienākas spēļu režīmā, kāda izturēšana ir tieši AIMC specializācija un ikdiena. AIMC mājaslapa ļauj šajā ikdienā ielūkoties.
Tas taču ļoti jauki, ka bērni attīsta fantāziju un pirkstu veiklību, salīmējot no kartona kaut lidmašīnas, kaut kosmosa kuģu, kaut AES - tas viss Latvijai atļauts. Taču atsevišķos gadījumos ar AES spēlēties drīkst ne tikai bērni. Ar atrunu, ka AIMC pasākums nav nekas nopietns pēc savas dabas un definīcijas, šādā pasākumā šogad tāpat kā pagājušajā gadā par atomenerģētikas izredzēm Latvijā parunāt atļāvās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un viņa ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska. Pasākuma dalībniekus apsveica namatēvs - Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, jo pasākums notika šīs universitātes bibliotēkas zālē (zālītē nepilnam simtam cilvēku). Tālāk Tehniskās universitātes un citu augstskolu darbinieki apliecināja, ka vismaz kaut ko par atomenerģētiku Latvijā zina viņi un viņu studenti. Kopumā ņemot, Latvija apliecina spējas aizsūtīt uz Eiropas Savienības pasākumiem tādus pārstāvjus, kuri arī no runām par atomenerģētiku kaut ko sapratīs un vajadzības gadījumā spēs nodot Latvijas pārvaldes aparātam saņemtās instrukcijas attiecībā uz enerģētiku arī tad, ja instrukcijās būs sadaļa par atomenerģētiku. Savas AES celtniecība nav vienīgais iespējamais uzdevums Latvijai, kas varētu būt kaut kā saistīts ar atomenerģētiku.
Nepārskatāms un, visticamāk, nepārvarams attālums līdz AES celtniecībai palicis arī tagad, kad pēkšņi atklājusies starpība starp elektrību, ko ražo vēja un saules enerģijas uztveršanas iekārtas no vienas puses un lielās termoelektrostacijas (TEC) un hidroelektrostacijas (HES) no otras puses. Ja AES būtu, tad tās elektrība būtu līdzvērtīga TEC un HES produkcijai. Un tā elektrība ir daudz vērtīgāka elektrība, ko patiesi nezina 99,9% Latvijas iedzīvotāju, ko principā nav spējīgi saprast “zaļie” ar Grētas Tumbergas seju un ko pavisam nesen uzzinājusi Eiropas Komisija. Izrādās, ka maiņstrāvas frekvence nepastāv jeb nerodas pati par sevi kā elektrības ražošanas blakus produkts. Nē, frekvence arī ir jāražo, ko TEC un AES izdarīt vieglāk un lētāk, bet vēja un saules enerģijas pārstrādes gadījumā tik dārgi, ka tā var izradīties dārgākā komponente bezmaksas enerģijai no zila gaisa, kā vēja un saules enerģija mums līdz šim tiek pasniegta.
Tagad skolās nemāca diez ko vairāk par to, ka elektrība rodas tad, kad “turbīna griež ģeneratoru". Turklāt tam, lai rastos elektrība ar noteiktu frekvenci, turbīnai jāgriežas ar visu laiku vienādu ātrumu, kura uzturēšana nozīmē darbu, izdevumus, mazāku saražotās elektrības daudzumu. Tāpēc arī mazās, privātās, vai pašvaldību koģenerācijas stacijas frekvences uzturēšanā nepiedalās, bet pieslēdzas jau esošajai frekvencei, kamēr tāda elektropārvades tīklā pastāv. Saules elektrostacijām nekādu turbīnu acīm redzami nav. Vējš pūš tik nepastāvīgi, ka vēja grieztās turbīnas frekvenci neuztur. Atliek paļauties uz to, ka frekvenci sagādās kāds - Latvijas gadījumā valsts uzņēmuma “Latvenergo” personā. Nupat plašsaziņas līdzekļus pāršalca saules parku īpašnieku protesti, ka viņiem likšot maksāt par frekvences uzturēšanu tīklā kā nosacījumu, ka elektropārvades tīkls vispār darbojas un saules elektrostacijās saražotajai elektrībai ir noiets.
Pasākums “Kodolenerģija Latvijai” šogad notika tad, kad vēl prātā ziņas par elektropārvades sabrukumu Spānijā un Portugālē 28. un 29. aprīlī. Tas notika tāpēc, ka 55 hercu (Hz) frekvence nokrita līdz 49,3 Hz un tīkls tika atslēgts no lietotājiem jeb lietotāji no tīkla. Tādējādi elektroierīcēm neparedzēta frekvence šīs ierīces nesabojāja, neizraisīja ugunsgrēkus utt., bet tas izraisīja citas nelaimes. Cilvēki palika iestrēguši liftos un tuneļos, visi nokavēja visu, jo lidmašīnas nelidoja un vilcieni nebrauca, ledusskapji atkusa...
Gandrīz kā speciāli tāpēc, lai paši aprobežotākie kaut ko saprastu, avārija notikusi pāris dienas pēc Spānijas uzvarošā paziņojuma, ka tā pirmo reizi nosegusi 100% elektrības patēriņa ar saules un vēja parku produkciju. Bet - laikam taču AES plānveida remonts Francijā, no kuras Spānijai tiek piegādāta vērtīgā, ar turbīnas grieztu ģeneratoru radītā strāva, kļuva par pēdējo nosacījumu elektrības pazušanai vispār. Fonā sausa ziema un pavasaris Spānijā, kur nebija ūdens, lai frekvenci noturētu hidroelektrostacijas.
Latvijā, savukārt, pagājuši mazliet vairāk kā pāris mēneši kopš tikpat uzvaroša paziņojuma par Baltijas atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla, kurā darbojas tik daudz TEC, HES un AES turbīnu, ka tās pa visām noturēja pareizo frekvenci arī Baltijā. Tagad frekvence jānotur ar vietējām turbīnām, kas praktiski nozīmē, ka ar Rīgas TEC turbīnām visai Baltijai (nenoliedzot, ka arī Lietuvā un Igaunijā kaut ko dara frekvences uzturēšanai), jo Daugavas kaskādē pietiekami daudz ūdens var būt un var nebūt.
Tā nu izrādās, ka līdz ar atjaunojamo energoresursi apgūšanu dabasgāzes dedzināšanas loma nevis samazinās, bet palielinās. Vēja un saules enerģija neatbrīvo no pienākuma pirkt un dedzināt dabasgāzi par jebkuru pieejamo cenu (ak, arī Krievijas izcelsmes pieklājīgā iesaiņojumā?), jo citādi elektropārvade sabruks un ne vēja, ne saules enerģiju nevienam piegādāt nespēs. Var darīt tā, ka vēja/saules enerģiju nevis palaiž tīklā, bet izmanto pseidoturbīnas griešanai, lai tā imitē elektrības ražošanu jau ar noteiktu frekvenci. Latvijas valsts uzņēmumam “Augstsprieguma tīkls” jau ir vai būs tādas turbīnas, kas spēšot stabilizēt frekvenci vismaz uz pārdesmit sekundēm kamēr dators atradīšot nākamo risinājumu frekvences noturēšanai.
Aprakstītajā situācijā grūtāk nekā iepriekš atkratīties no kodolenerģētikas entuziastu atgādinājuma, ka viņi piedāvā ar vadāmas turbīnas palīdzību radītu elektrību noteiktā frekvencē. Viņus nevar noraidīt ar vienkāršo salīdzinājumu starp vēja parku un AES elektrības izmaksām, jo vēja/saules parku elektrības izmaksām jāpieskaita frekvences uzturēšanas izmaksas vai - sliktākajā gadījumā - elektrības piegādes sabrukuma radītie zaudējumi. Tāpēc parunāt par Latvijas AES ir ļauts, bet pagaidām nav manāma neviena pazīme politiskajai gribai, ka Latvijai jāuzņemas vēl arī ieguldījumi AES papildus tam, kas jau solīts aizsardzībai un dzimstības veicināšanai un ko turpina prasīt gan “Rail Baltica', gan “airBaltic”. Tie būtu ap pieciem miljardiem eiro tagadējās cenās, kas nozīmē 5 x X miljardus pārdesmit gadu laikā, līdz kamēr AES projekts tiktu novests līdz ekspluatācijai.
