Kā Latvijā izbeidzās jaundzimušo slepkavošana

Par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu iezīmētajā 1. jūnijā palūkosimies uz tādiem laikiem Latvijā, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”.

Avīzes izplēsums

Šogad apaļi simts gadi, kopš noformējies tas vārdu birums, kas ietverts Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas nosaukumā un kādus pieņemts šajā dienā skandēt. Pirmo reizi tie noskandēti kādā pasākumā 1925. gadā. Latvijas attiecīgā laika presē tas pieteikts ar ziņu avīzes “Latvijas Kareivis” 1925. gada 27. jūlija numurā, ka “1. Starptautiskā bērnu aizsardzības konference notiks Ženēvā no 24. līdz 28. augustam. Konferencē iztirzās jautājumus, kuri saistīti ar bērnu un mātes aizsardzību, apgādību, higiēnu un t.t. Līdz šim konferencē apsolījušas ņemt dalību 29 valstis. Paredzams, ka no Latvijas konferencē piedalīsies kā pārstāvis Tautas labklājības ministrijas direktors Sīlis” (Oskars Sīlis, 1888-1950). Tālāk 23. septembrī tas pats laikraksts apstiprināja, ka pasākums noticis un tā rezolūcijas nonākušas Tautu savienības padomē.

Daudz skaistu svētku ar spožām runām

Lai gan pēc Pirmā pasaules kara uzsāktā daiļrunāšana beidzās ar Otrā pasaules kara katastrofu, pēc šī kara runāšana atsākās ar vēl lielāku spēku un turpinās līdz šai baltai dienai. Daiļrunāšanas tagadējā versijā iepīti arī solījumi, ka tagad nu gan divu pasaules karu mācības tikšot ņemtas vērā, lai nākamos karus nepieļautu. Tautu Savienības vārdiskais mantojums pārceļoja uz Apvienoto Nāciju Organizāciju. Tur izdomāja svinēt Vispasaules bērnu dienu 20. novembrī, jo šajā 1959. gada datumā Ģenerālā asambleja pieņēma Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību konvenciju, taču dienas vieta izrādījās jau aizņemta ar 1. jūniju.

Protams, svinēt nav liegts gan jūnijā, gan novembrī, jo svinēšanai katrs iemesls labs un dubults neplīst. Vēl labāk svinēt trīskārši, četrkārši, pieckārši un desmitkārši!

“Vikipedia” patiešām uzrāda vairākus desmitus datumu, kuros dažādās valstīs rīko pasākumus bērnu galviņu paglaudīšanai, konfekšu dalīšanai utt. 1. jūnijs ir diena, kad tas notiek vislielākajā skaitā valstu. Jūniju jau ap 1856. gadu ieteicis amerikāņu mācītājs Čārlzs Leonards (Charles Leonard, 1822-1918). Viņš kopš tā laika jūnija otrajā svētdienā vadījis tieši bērniem veltītus dievkalpojumus. Laicīgajā kalendārā tomēr ērtāk orientēties uz vienu un to pašu datumu katru gadu, un 1. datums šajā ziņā pats ērtākais. Tajā svinēšanu iebīdījušas 1949. gada novembrī Maskavā notikušās Starptautiskās demokrātiskās sieviešu federācijas sesijas dalībnieces - tātad pārsvarā Padomijas propagandas aparātam kalpojošas “noderīgās idiotes". Tas izlasāms 1949. gada 23. novembra "Padomju Jaunatnē", ka pēc ovācijām klātneesošajam "biedram Staļinam" "sekretariāta vārdā [Itāliju pārstāvošā] Helene Kaporozo iesniedz priekšlikumu noteikt 1. jūniju par Bērnu starptautisko dienu".

Līdz ar to pašā Padomijā un tās ietekmē esošajās valstīs 1. jūnijs tika svinēts ar lielu spēku un svinēšanas uzņemtā inerce Padomiju pārdzīvojusi. Parādīt sevi starp bērniem, ar bērniem vai ar runām par bērniem vienādi iecienījuši gan diktatori, gan visdemokrātiskāko valstu politiķi un citi censoņi. Jau 1925. gada konferencē atzīmēties galu galā savākušies ne tikai 29, bet 54 valstu pārstāvji, kas ārkārtīgi daudz attiecībā pret toreizējo valstu skaitu. Tāpēc 1925. gada pasākums joprojām tiek pieminēts kā tagadējās Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas aizsākums.

Grūti noticēt tam, kas Latvijā notika pirms 100 gadiem

Dzimstības sarukuma pāriešana dzimstības sabrukumā Latvijā un ne tikai Latvijā signalizē, ka kaut kas ar bērnu aizsardzību aizgājis pavisam greizi, ja nepieņemam tādu domu gaitu, ka tieši nepiedzimušie bērni ir vislabāk pasargāti no visām nelaimēm un bēdām - no nabadzības, slimībām, kara, seksuālas izmantošanas utt. praktiski nebeidzamā uzskaitījumā.

Bērnu aizsardzības dienas svinēšanu vai nesvinēšanu var nosaukt par 101. vai tikai par 1001. faktoru, kas ietekmē bērnu skaitu. Ir mainījusies dzīve kopumā, ja atskatāmies uz laikiem, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”. Pirms nonākšanas līdz šiem datiem palūkosimies uz grafisku liecību par to, cik milzīga pārgrozības pasaules uztverē piedzīvojuši cilvēki tepat Latvijā. Protams, sakarā ar bērniem.

Latvijas 1925. gada presē neizdevās atrast apliecinājumus, ka tā būtu sekojusi bērnu aizsardzības konferences gaitai. 1925. gada 22. augustā autokatastrofā gāja bojā Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs un otrais Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925). Tādējādi konference Ženēvā iekrita tajās dienās, kad visa Latvija dzīvoja līdzi Z. A. Meierovica nelaimei un bērēm. Tomēr žurnālisti modrību nezaudēja. 24. augustā “Jaunākās Ziņas” informēja nevis par to, ka Ženēvā būtu atklāta bērniem veltīta konference, bet par to, ka Ženēvā inkognito ieradies PSRS Ārlietu tautas komisārs Grigorijs Čičerins (1872-1936), “lai novērotu Tautu savienības darbību un atjaunotu sakarus ar Šveici”. Šis citāts ir skaidrojums, kā, meklējot ziņas no Ženēvas, “Jaunāko Ziņu” 1925. gada 27. augusta numura 5. lpp. acīs iekrita reklāma, ka vajagot pieradināt pie smēķēšanas bērnus no pāris gadu vecuma:

Avīzes izplēsums

Tāda, lūk ainiņa no mūsu kopējo vecvecvecāku valsts, nevis no mežoņu dzīves vai komunistu propagandas. Tagad laikam gan neviens nav jāpārliecina, ka tā patiešām nedrīkst ne darīt kaut pa kaktiem un kur nu vēl publiski reklamēties šādā veidā.

Otrā sērija tam, kam grūti noticēt, ka tas noticis Latvijā

Tālāk palūkosimies uz notikumiem, kam apritējusi ne simtā, bet 95. gadskārta. Tā esam nonākuši 1930. gadā, kad laikraksts “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” 25. aprīlī sniedza publikāciju “Reti asiņainas Lieldienas Latgalē”. Raksta virsraksts salasāms oriģinālajā veidolā, bet tā tālākais teksts sniegts pārlikumā uz “Neatkarīgās” burtiem un teksta sadalījumu rindkopās:

Avīzes izplēsums

Atrasts noslepkavots Zvirgzdienes pagasta L. Litavnieku ciemā 20. aprīlī Sajimons Skruls. Par vainīgiem apcietināti Ksāvers un Staņislavs Barkani.

Ar rungām nosists kautiņā 20. aprīlī, Mērdzenes pag. Vonogu ciema 25 g. v. Antons Gailišs. Vainīgais Jānis Kuzmins apcietināts un noziegumā atzinies.

Nositis sievu un tās mati, un pats pārgriezis rīkli. 22. aprīļa rītā, Barkavas pag. Silagala ciema 30 g. v. Izidors Graudiņš saķildojies ar sievas māti Madaļu Barbals un ar dzelzs lāpstu to nositis. Kad G. sieva Jadviga un tās masa Tekla steigušās mātei palīga, Graudiņš dusmas smagi piekāvis ari viņas, no ka Jadviga mirusi, bet Teklas Barbals dzīvība apdraudēta. Noziedznieks pēc tam pārgriezis sev rīkli un ari viņa dzīvība ir apdraudēta.

Nodūris radinieku. Baltinovas pag. Dzērves ciema 21. aprīlī 26 g. v. Aleksandrs Vilkaste ar nazi nodūris 26 g. v. Domeniku Vilkasti. Vainīgais apcietināts.

Nošauts uzbrucējs. Bērzpils pag. Pie Ķeipes upītes 20. aprilī 25 g. v. Jānis Pupurs dzēruma uzbrucis 57 g. v. Jānim Auziņam un sācis to sist. Auziņš aizstāvēdamies Pupuru nošāvis. Par slepkavību Auziņš apcietināts.

Dzērumā sadūris mati un tēvu. Augšpils pag. Puņina ciema 29 g. v. Jānis Studencovs 21. aprīlī, dzērumā ar nazi sadūris savu tēvu 59 g. v. Andreju un mati 54 g. v. Avdoķiju Daņilovus.

Ielauzts galvas kauss. Nautrēnu pag. Zušu ciemā 21. aprīlī kautiņā Staņislavam Čigānam. Vainīgie: A. Bogdanovs, A. Romāns, Kazimirs Rauka un Kazimirs un Salimons Mīkstumi aizturēti.

Ar akmeni pārsitis degunu 20. aprīlī Pildas pag. uz ceļa Donats Rudzinskis Jānim Breidakam.

Ar dzelzs sitamo kautiņā smagi ievainots galvā 20. aprilī Ciblas pag. padomes loceklis 32 g. v. Uljans Calmanis. Vainīgais — Apolinārijs Salinieks apcietināts.

Smagi piekauts Atašienes pag. Skudrenieku ciemā Staņislavs Vilcāns. Vainīgie: Anufrijs Kozuls un Benedikts un Niodims Podnieki - apcietināti.

Bez atļaujas brūvē alu un uzbrūk policijai. Maltas pag. Borovoje ciemā Tekla un Juris Justi bez atļaujas izgatavojuši alu un sarīkojuši lielu dzeršanu. Kad ieradies polic. kārtībnieks Geikins un atņēmis alu - Justi sākuši kārtībnieku sist ar koka nūju, bet alu izlējuši zemē. Vainīgie saņems bargu sodu.

Nejauši sašauts malu mednieks. Preiļu pag. netālu no Putrenieku mājam malu mednieks Zagorskis izgājis rubeņus šaut un, noturēdams savu kaimiņu, ari malu mednieku Donatu Putrenieku par rubeni — smagi ievainojis P. galvā.

Pārsists žokļa kauls un ielauzts galvas kauss. 20. aprīlī Kandavas pag. Tēvkalnos ar lāpstām, kokiem un ķieģeļiem sācis kauties vesels bars latgaliešu, pie kam smagi ievainots galvā J. Krieviņš, bet žokļa kauls pārsists Vikenķijam Krieviņam.

Arī cirvis laists darbā. Viļakas pag. Slobodkas ciema 20. aprilī 35 g. v. Donats Kanans ar cirvi smagi ievainojis galvā 48 g.v. Aleksandru Pulku.

Kam tādam dot ieroču atļauju? Līvānu pagasta Nestors Ivanovs ķildā ar revolveri sašāvis savu pretinieku Jevlampiju Drugoveiku. Ivanovs apcietināts.

Uzdevušies par slepenpolicistiem un piekāvuši un aplaupījuši citus. Balvu pilsēta dzīv. Nikolajs un Jevgeņijs Ambarovi un Antons Kligulis iegājuši 21. aprīlī Balvu pagasta Vērpulevas ciemā un uzdodamies par slepenpolicistiem piekāvuši iedzīvotājus un nolaupījuši Ls 33,40. Apvainotie aizturēti.

Turpat līdzās nākamā publikācija “13 pašnāvnieku”

Aiz žēlabām par nodzerto naudu Krustpils pagastā pie Žagaru mājam dzērumā ielecis Daugava un noslīcinājies 30 g. v. Kārlis Točs.

Pēc paspēles kāršu spēlē pakāries. Naktī uz 19. aprīli Ļaudonas pag. Rozniekos pakāries 58 g. v. Pēteris Radomiška, kas bijis nodevies karšu spēlei.

Pārgriezis sev rīkli. Varakļānu pag. Poču ciemā 58 g. V. Jezups Zeps, kas pienākts vairākās zādzības. Pašnāvnieks ievietots Varakļānu slimnīcā un viņa dzīvība nav apdraudēta. Z. stāstot, ka gribējis nogalināties aiz bailēm no soda.

Pakāries 18. aprilī Ērģemes pag. Gudeniekos gara aptumšošanās brīdī 42 g.v. saimnieks Jānis Vītols.

Aiz romantiskiem iemesliem (dzīvojis šķirti no sievas un sagājies ar kalponi) pakāries Mores pag. Lejasputeņos 35 g. vecais Augusts Krieviņš.

Pakāries aiz dzīves apnikuma Daugavpilī 23. aprīlī 19 g. v. Nikolajs Žunda.

Nošāvies 14. aprīlī Ērgļu pag. aptiekas īpašnieks Kārlis Zikmanis.

Nošāvies ģimenes nesaskaņu dēļ 20. aprīlī Mārupes pag. Lejiņos aizsargs Fridrichs Brušinskis.

Aiz dzīves apnikuma pārgriezis sev rīkli un roku dzīslas 18. aprīlī Sausējas pag. Augusts Berzkalns. Cerams viņa dzīvību glābt.

Noslīcinājies? 20. aprīlī Lubānas ezera Asnes grīva atrasts noslīcis Antons Kalvons no Gaigalovas pag. Ilzienas ciema. Domā, ka K. izdarījis pašnāvību.

Slimības dēļ pārgriezis roku dzīslas un sagraizījis krūtis 36 g. v. Pēteris Aizputns no Jaunsvirlaukas pag. Aizputniem.

Iedzērusi sērskābi. 16. aprīlī Jelgavā, 17 g. v. Alma Kreceris, kura ievietota slimnīcā un cerams viņas dzīvību glābt. Kr. stāstot, ka pašnāvībā gribējusi iet aiz dzīves grūtībām.

Noslīkusi atrasta Mērdzienes pag. Baranovas ciema upīte A. Aņišimova, kas slimojusi ar gara vājību.

Dzīvojam ļoti drošā valstī

Tālāk “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesī” rakstīts arī par tīšu dedzināšanu, netīšiem ugunsgrēkiem un citiem nelaimes gadījumiem. Pat nepakavējoties pie tiem, atgriezīsimies 2025. gadā ar Valsts policijas sagatavotu atbildi, kā Lieldienas pagājušas šogad: “Kopā valstī reģistrēti 373 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietušas 39 personas un 1 gājusi bojā. Tāpat Lieldienu brīvdienās reģistrētas 3 laupīšanas, 2 automašīnu zādzības, bet visvairāk - 18 zādzības no mājokļiem. Nav reģistrēta neviena slepkavība. Līdz ar to jāsaka, ka no noziedzības viedokļa šobrīd ir pavisam cita situācija - dzīvojam ļoti drošā vidē,” apliecināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.

Pārliecinoši izklausās viņas ieteikums salīdzināt nevis dažu svētku dienu, bet gadu rādītājus. Taču 2024. gada izmantošana par salīdzinājumu mērvienību bērnu aizsardzības dienai veltītā publikācijā neļauj nepieminēt 11. janvāri, kad Jūrmalas bērnunama audzēkņi piedzērās un nodūra uz ielas sastaptu pusaudzi. Duršana tika pierakstīta desmitgadniekam, uz kādiem Latvijā nekādi sodi vispār neattiecas. Tika nokārtots, lai sodus nesaņemtu ne jaunieši 14+ gadu vecumā, kuri slepkavībā piedalījās, ne bērnunama darbinieki, kuru dēļ bērni kļuva par alkoholiķiem un slepkavām. Morāle, ka īstenībā mēs dzīvojam ne tik "ļoti drošā vidē", cik varētu nodomāt, vadoties tikai no turpmāk sniegtajiem skaitļiem.

“Iekšlietu Ministrijas Vēstneša” 1931. gada 30. janvāra numura ir sniegts pārskats par noziedzību 1930. gadā, turklāt salīdzinājumā ar 1929. gadu. Izlaižot dižos vēstures griežus, tīri aritmētisks 1929./1930. un 2023./2024. gada salīdzinājums vardarbības rādītājos izskatās šāds:

Vairākiem vardarbīgo notikumu veidiem mainījušies apzīmējumi. Šeit izmantoti toreiz un tagad lietotie oriģinālie apzīmējumi, liekot saturiski tuvos notikumus blakus rindās, nevis vienā rindā. Dati par ārējiem nāves cēloņiem, tajā skaitā pašnāvībām tagad CSP pārziņā, kas 2024. gada radītājus vēl nav publicējusi.

Kriminālaborti vēstures mēslainē

Noteikti jācitē “Iekšlietu Ministrijas Vēstneša” paskaidrojums, ka daudz vairāk nekā 100 slepkavības gadā saskaitītas, “ieskaitot arī jaunpiedzimušo bērnu atrastos līķīšus un ari dzērumā smagi ievainotas un vēlāk mirušas personas, lai gan šāda veida slepkavības pēc saviem cēloņiem būtu atzīmējamas ārpus vispārējas noziegumu statistikas . Tomēr, lai negrozītu agrākos gados ievesto statistiku, pagaidām visas minētās ziņas ieved kopējā noziegumu statistikā, ar ko ari izskaidrojas samērā augstais noslepkavoto skaits.”

Liela nozīme pagājušajiem 95 gadiem tāda, ka šodienas statistikā neparadās nekas no kriminālabortiem ar tajos mirušām sievietēm. Dzīvojam labi tādā veidā, ka 2023. gadā, par kuru datus CSP sniegusi, valstij pieteikti nepilni 20 tūkstoši grūtniecību. Tajās piedzimuši 14 490 bērni un notikuši 4 611 aborti, no kuriem 2 700 - mākslīgi.