Nacionālie spēki saposušies slēgt Latvijas austrumu robežu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē tika kalts plāns, kā vispār izbeigt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju: “Mēs vispār valstiski kādā brīdī nonāksim pie tā, ka robeža tiks faktiski slēgta, atstājot tikai atsevišķus gadījumus [robežas šķērsošanai],” teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

Saeimas apakškomisijas 3. jūnija sēdes darba kārtība bija formulēta kā iepazīšanās ar datiem par transporta kustību Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas virzienā, kā arī ar datiem par trešajās valstīs reģistrēto transporta līdzekļu skaitu un piedalīšanos satiksme uz Latvijas ceļiem. Galvenie ziņotāji bija Latvijas Robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Rinalds Belijs un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Autotransporta plūsma patiešām apsīkst

Robežsardze bija sagatavojusi pārskatu par transporta kustības sarukumu uz Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kas pašreizējā situācijā no Latvijas skatpunkta tā pati Krievija vien ir.

Lūk, kā izmainījusies autootransporta plūsma procentos 2025. gada pirmajos piecos mēnešos pret 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem:

Sarukums pēc transporta līdzekļu vienību skaita vēl 3-4 straujāks nekā pēdējā laikā uz katra stūra piesauktajai dzimstībai Latvijā. Attiecīgi, turpinot vēl 3-4 gadus šādā veidā, cilvēku un preču kustība pāri Latvijas austrumu robežām būs sasniegusi no nulles praktiski neatšķiramu daudzumu, kura dēļ nebūtu jēgas uzturēt robežkontroles punktus un tranzītceļus līdz Latvijas robežām. Ceļi kalpotu tikai vietējām, droši vien galvenokārt militārām vajadzībām.

Pat tuvā nākotnē iespējami milzīgi pārsteigumi

No vienas puses, trīs gadi ir ļoti īss un pārskatāms laika posms. Tagad pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas ir cēlonis visām šīm pārgrozībām ar Krievijas atdalīšanu no Eiropas, no Rietumu pasaules u.tml. No otras puses atgādinājums, ka vairums cilvēku neticēja Krievijas uzbrukumam Ukrainai līdz pat brīdim, kad uzbrukums sākās 2022. gada 24. februāra naktī. Tas brīdina, ka arī turpmāk iespējamas pārgrozības, par kurām iedomāties šobrīd nevaram vai negribam.

Pēdējo gadu mācība arī tāda, ka nebūt ne Latvija patstāvīgi noteiks kārtību uz Latvijas un Krievijas robežas. Apakškomisijas sēdē atklājās, ka Eiropas Savienības un Latvijas iestāžu līmenī vienā mierā virzās projekti par Latvijas austrumu robežkontroles punktu labiekārtošanu, apgūstot 35,7 miljonus eiro. Paredzēts tāds smalkums kā elektroniska rindas rezervācija, kurai it kā būtu jāsāk darboties no šā gada 1. oktobra, bet vēl attīstītākai robežšķērsošanas un kontroles procesa elektronizētas pārvaldības sistēmai - no 2028. gada 1.jūlija. Šādi plāni īsti nesaskan ar ES manierēm izsludināt aizvien nākamās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ar cēlu mērķi tādējādi palīdzēt Ukrainai aizsargāties pret Krievijas uzbrukumu.

Savukārt aizvien nākamo sankciju uzsludināšana nu jau desmitos laidienu un tūkstošos pozīciju izraisa aizdomas, ka sankcijas nedod solīto rezultātu. Var strīdēties gan par to, cik ilgā laikā sankciju ietekme tomēr izpaudīsies, gan par to, kāpēc uz ietekmes izpaušanos jāgaida tik ilgi, ka rodas jautājums, vai karš nebeigsies ātrāk nekā sankcijas pagūs ietekmēt kara rezultātu. Ja sankcijām lielu iespaidu nesaskata, tad atkal jautājumi, vai sankcijas noteiktas nepareizi, vai tās netiek pareizi pildītas. Varbūt sankcijas noteiktas tā, ka tās nemaz nevar izpildīt atbilstoši to jēgai ierobežot Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Caurumus uz robežas izmanto no abām pusēm

Apakškomisijā, kuras vadīšana uzticēta opozīcijā nonākušās Nacionālās apvienības deputātam Edvīnam Šnorem, deputāti sliecās uz pārliecību, ka pārtraukt sankcionēto preču nonākšanu Krievijā iespējams tikai tad, ja pilnībā tiks pārtraukta preču plūsma uz Krieviju un arī caur Krieviju, jo nav iespējams novērst pēc dokumentiem uz Vidusāziju sūtīto preču palikšanu Krievijā. S. Kārkliņa-Ādmine viņus mierināja, ka Latvija izpilda un pārpilda visu, ko ES prasa no Krievijas robežvalstīm gan izejošo, gan ienākošo preču kontrolē. Sankcionētās preces ir tikai viens no kontroles objektiem, jo turpinās arī parasto kontrabandas preču (cigarešu, alkohola, narkotiku, skaidrās naudas u.c.) pārdabūšana pāri valstu robežām.

Cilvēku un preču plūsmas kavēšana notiek ne vien ES, bet arī Krievijas pusē. R. Belijs atzīmēja, ka, piemēram, viena satiksmes autobusa iebraukšana no Latvijas Krievijā aptur satiksmes plūsmu uz vairākām stundām, kamēr Krievijas amatpersonas cenšas tikt skaidrībā, vai tik pie viņiem nav iebraukuši Ukrainas spiegi un diversanti.

Pagājušās pāris dienas ir pārāk mazs laiks brīdis, lai Latvijas pusē jau varētu spriest, ko Krievija tagad dara, lai neatkārtotos tas, ka Ukraina sarīkoja uzbrukumu Krievijas militārajiem lidlaukiem tūkstošiem kilometru attālumā no Ukrainas frontes. Tik tālu Ukrainai bija izdevies nogādāt savus dronus un dronu operatorus. Nevaram taču izslēgt, ka kaut kas no šim uzbrukumam vajadzīgajiem elementiem tika iedabūts Krievijā pāri Latvijas robežai par spīti tam, ka Latvijai bija jānovērš jebkādu militāras nozīmes kravu nonākšana Krievijā. Latvija mobilizējusi visus iespējamos muitas resursus, lai fiziski pārbaudītu 5% uz Krieviju un Baltkrieviju vesto kravu.