Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.
Nepatika pret NVO vērojama ne tikai ES, bet arī Latvijā. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien skaļākas kļūst runas par Latvijas “nevalstiskā” sektora galvenās (visnotaļ valstiskās) jumta organizācijas - Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) - likvidāciju vai vismaz būtisku finansējuma samazinājumu un funkciju revīziju. Ir acīmredzams sociālais pieprasījums šādai radikālai rīcībai.
Rodas pašsaprotams jautājums: kāpēc? Galu galā, gandrīz visām NVO gan nosaukumos, gan statūtos ierakstītajos mērķos parādās pozitīvi, sabiedrībā labi ieredzēti nolūki un uzdevumi. Kāpēc šī attieksme nav tikpat atzinīga? Kāpēc šīs “labo darbu” organizētājas nav sabiedrībā vispozitīvāk vērtēto struktūru vidū? Kāpēc kaut mājieni par to interešu aizskaršanu neizraisa asu sabiedrības sašutumu: rokas nost no NVO?
Atbildi Briselē notikušajā pilsoniskās sabiedrības pasākumā norādīja “Civil Society Europe” direktore Karlota Besoci. Visticamāk, pašai to līdz galam neapzinoties. Viņasprāt, viss esot pavisam vienkārši. Pie visa vainīgas esot pret nevalstiskajām organizācijām rīkotās nomelnošanas kampaņas: “Vairākās valstīs notiek kampaņas, kas apgalvo, ka pilsoniskā sabiedrība neveic labu darbu, ka tā ļaunprātīgi izmanto naudu, ka tā nav pietiekami caurspīdīga.”
Ja distancējamies no piebildes par “izvērstajām kampaņām”, tad viss ir pateikts skaidrāk par skaidru: pie vainas ir “ļaunprātīga naudas izmantošana”. Pat pasakot maigāk - nelietderīga naudas izmantošana - nekas pēc būtības nemainītos.
2025. gadā Latvijā SIF izlietoja 33,7 miljonus eiro. Līdzīgas summas attiecībā pret kopējo valsts budžetu tika izlietotas arī iepriekšējos gados. Vairāki desmiti miljoni eiro ik gadu. Kāds ir rezultāts? Kāda ir šo miljonu atdeve, ja neskaitām atsevišķu aktīvistu dārgās, vairākus tūkstošus eiro vērtās rokassomiņas?
Jā, lieliski apzinos, ka šo somiņas pieminēšanu var interpretēt kā propagandas paņēmienu, bet ja esi “pilsoniskās sabiedrības” aktīviste un saņem naudu no “pilsoniskās sabiedrības” veicināšanas fondiem, tad jābūt arī kaut kādai mēra izjūtai. Takta izjūtai. Ar superdārgām somiņām “pilsoniskās sabiedrības” rīkotajos publiskajos pasākumos nevajadzētu zīmēties.
Ja kāds nav lietas kursā, tad runa ir par “centra MARTA” vadošās darbinieces Beātes Jonites dalību 2025. gada 2. oktobrī pie Saeimas notiekošajā mītiņā pret iecerēto Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tur viņa teica kvēlu runu, plecā turot vairāk nekā 3000 eiro vērtu “Dior” somiņu.
Protams, katrs var nēsāt, kādas vien somiņas vēlas, un nevienam nav jāatskaitās, kādā veidā pie tās tikts, bet vēlreiz atkārtoju: ja sabiedrībā ir
parādījušies uzskati, ka “pilsoniskā sabiedrība ļaunprātīgi izmanto naudu”, tad ar šādu somiņu publisku demonstrāciju “pilsoniskās sabiedrības” aktīvistiem vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem, jo cilvēki nodod informāciju ne tikai verbāli (kā Jonite mēdz uzsvērt: jāklausās vārdos, nevis jāskatās uz apģērbu), bet arī ar savu tēlu. Tajā skaitā apģērbu, aksesuāriem un uzvedību.
Nupat vispārēju sabiedrības sašutumu izraisīja melīgais un latviešiem tradicionāli raksturīgo nacionālo iecietību noliedzošais videoklips “Valoda, kuru saprot visi”. Videoklipā kāds skolēns nievīgi aizrāda romu tautības skolēnam, ka pēdējais pa telefonu ar savu mammu publiski sarunājas romu valodā. Videoklips bija tik nepamatots (melīgs), ka SIF vadība to nolēma izņemt no publiskās aprites. Kā informējis pats SIF, tā uzņemšanai iztērēti 9000 eiro.
Summa nav liela, bet nav runa tikai par to. Šis videoklips uzskatāmi parāda, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mērķis, rezultāts nav nekas, naudas “apgūšana” - viss. Nav svarīgi, ko uzfilmējam. Nav svarīgi, kāpēc, kādam nolūkam. Galvenais, ka nauda “apgūta”, un tālākais mūs neinteresē. Konkrētajā gadījumā gan gadījās misēklis, jo video bija tik kliedzoši nejēdzīgs, ka 9000 eiro vērtā “haltūra” ieguva plašu, publisku rezonansi.
Var gadīties, ka šie it kā nieka 9000 eiro var apdraudēt milzīgas, vairāk nekā 30 miljonus eiro vērtas barotnes turpmāku pastāvēšanu. Teorētiski tiem, kuriem draud “atvienošana” no šīs bagātīgās āderes, vajadzētu sarosīties un aizrādīt tiem, kas pārāk aizrāvušies un zaudējuši saprātīgus “naudas apgūšanas” apmērus, taču nekas tāds nenotiek.
Tā vietā tiek atskaņota vecā dziesma par izvērstām nomelnošanas kampaņām. Versija par to, ka kritika vienmēr ir kādu vārdos nenosauktu ienaidnieku kampaņa, ir veca kā pasaule, bet visbiežāk tā tikai apliecina: spēcīgu, pārliecinošu pretargumentu nav.
Nav dūmu bez uguns. Ja runājam par NVO ļaunprātīgu (vai nelietderīgu) naudas izmantošanu, tad minētie piemēri rāda, ka runa nav tikai par dūmiem, bet gan par atklāti redzamām liesmām.
Ja reiz runājam par nomelnošanas kampaņām, tad šo kampaņu piesaucējiem būtu grūti nosaukt kaut vienu sekmīgu kampaņu, kura būtu pilnībā izzīsta no pirksta. Proti, gadījumiem, kad dūmi patiešām būtu bijuši bez uguns. Cita lieta kampaņas, kurās tiek uzsvērtas kādas parādības ēnas puses un noklusētas pozitīvās. Taču tad tā arī jārunā.
Tad “Civil Society Europe” direktorei Karlotai Besoci būtu kopā ar citām NVO jāapspriež: kāpēc sabiedrībā parādās uzskati, “ka pilsoniskā sabiedrība neveic labu darbu, ka tā ļaunprātīgi izmanto naudu”? Kas būtu jādara lietas labā, lai sabiedrībā šādi uzskati neparādītos vai vismaz samazinātos? Droši vien jāizķer “melnās avis” pašu ganāmpulkā.
Diemžēl nekādas avis, ne melnās, ne pelēkās, netiek ne tikai izķertas. Tās tiek līdz pēdējam aizstāvētas. Ja kāds uz tām norāda, tad tiek atskaņota vecā plate par “nomelnošanas kampaņām”, kas faktiski tikai pielej eļļu ugunī, jo dod sabiedrībai skaidru signālu: nekādus trūkumus savā darbībā neredzam un negribam redzēt. Turpinām tālāk tāpat kā līdz šim. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Mums šie “rējieni” bijuši nebijuši.
Arī par videoklipa “Valoda, kuru saprot visi” izņemšanu no publiskās apskates “Kustība “Par!”” izpilddirektors Miks Celmiņš izteicies klaji negatīvi kā par nevajadzīgu piekāpību “naida runām un agresīviem twitter troļļiem”.
Lai nu tā būtu. Skatīsimies, kādus šī NVO lietderības jautājuma risinājumus piedāvās politiskās partijas. Bumba ir viņu laukuma pusē, un vēlētājiem 3. oktobrī būs iespēja izvēlēties risinājumus.
