Vakar ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tā dēvēto memoranda padomi, “lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, kā arī iepazītos ar NVO finansēšanas principiem valsts pārvaldē”.
Saruna izvērtās pietiekami asa, taču par tās produktivitāti visuzskatāmāk liecina paša premjera izteikums par “zemē nomestu laiku” pēc pirmās apspriedes stundas. Šāds iespaids varēja rasties, jo ministrijas tā arī nebija mēneša laikā spējušas apkopot un sistematizēt datus par NVO piešķirtās naudas lietderīgu izlietojumu. Tā kā kopumā no valsts budžeta NVO šogad piešķirti 169 miljoni eiro, tad, pēc premjera domām, nepieciešama skaidri saprotama šīs naudas izlietojuma lietderība, kuru neviens neesot analizējis.
Tikšanās laikā bez mitas tika atkārtota frāze: nav datu. Premjers deva ministrijām mēnesi laika, lai tās apkopotu visus datus par NVO finansējumu un šī finansējuma funkcionālo lietderību, jo “tad, kad mums būs dati, tad varēsim runāt konstruktīvāk un operējot ar kvalitatīviem datiem varēsim pieņemt labus lēmumus”. Konkrēts datums, kad notiks nākamā līdzīga formāta tikšanās, noteikts netika.
Premjers gan tikšanās laikā, gan arī pēc tās notikušajā preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka ne viņš, ne valdība kopumā nav pret NVO, bet ir tikai par to, lai tiktu lietderīgi izlietota nodokļu maksātāju nauda. Tāpat vairākkārt izskanēja frāze, ka NVO ir atsevišķiem biedriem (ne visiem) kļuvis par tādu kā sociālo biznesu. Uzņēmējdarbības paveidu. “Vajag tikai nodibināt biedrību. Nevajag ne biedrus, neko. Nav pat jābūt kaut kādam mandātam,” bez aplinkiem norādīja Kulbergs. Vajag tikai izgudrot labskanīgu, tajā brīdī modīgu “mērķi” un šim “mērķim” pieskaņotu projektu. “Jājautā, vai vispār ir bijis šis mērķis? Nav pat tā. Nauda gadiem ir piešķirta, bet tālāk neviens nav sekojis, kāds ir šīs izlietotās naudas sasniegtais rezultāts,” Kulbergs ar dusmīgu sejas izteiksmi pauda neizpratni.
Diemžēl pie Kulberga dusmīgās izteiksmes Latvijas sabiedrība jau pamazām sāk pierast, un tā nav laba zīme. Tas, ka valdības vadītājs dusmojas un aizrāda, ir labi, taču kur ir reālas darbības? Sabiedrība gaida reālu risinājumu: kad un kādā veidā tiks izbeigta dažādu parazītsturktūru, politisko piesūcekņu finansēšana?
Vai var teikt, ka šī tikšanās bijusi “zemē nomests laiks” un deva iespēju NVO “biznesmeņiem” pārgrupēties, izstrādāt savu interešu aizsardzības stratēģiju, piesaistot profesionālos bļāvējus, par kuriem Kulbergs izteicās tieši - “interese par naudas izlietošanu tiek saukta par orbānisma, autoritārisma un pat fašisma pazīmēm”? Kultūras ministrs Nauris Puntulis uz šo jautājumu atbildēja noraidoši: “Nepiekritīšu premjeram, ka tas bijis zemē nomests laiks, jo saruna “bez datiem” ļāva skaidrāk saskatīt un iezīmēt pušu pozīcijas.”
Nākamajai sarunai jau “ar datiem” obligāti jānotiek vēl pirms vēlēšanām, jo līdzšinējā Latvijas politiskās prakses pieredze rāda, ka kaut ko reāli var izmanīt tikai gaidāmo vēlēšanu kontekstā. Ja lietu aizvelk līdz pēcvēlēšanu rutīnai, tad tā pamazām atgriežas vecajā, ierastajā gultnē ar nelielām, kosmētiskām korekcijām.
Var nojaust, ka valdībā ir patiesa vēlme NVO jautājumu sakārtot, jo NVO bizness “vecā stila” politiķiem ir acīmredzami kaitinošs. Turklāt to, atšķirībā no tādiem smagiem, finansiāli ietilpīgiem, ar starptautiskām saistībām “apkārtiem” jautājumiem kā “Rail Baltica” vai “airBaltic”, var izdarīt, neprasot ne centa valsts budžeta naudas (tieši pretēji, tos ietaupot). Pietiek ar vienu stingru, izlēmīgu lēmumu, lai vezums sāktu kustēties.
Nav šaubu, ka skanēs bļāvieni no starptautiskajiem tīklojumiem, taču mūsdienās šo bļāvēju svars un ietekme ir būtiski samazinājusies, tāpēc par to būtu jādomā pēdējā kārtā. Droši vien aktivizēsies arī daži pazīstami juristi un labas pārvaldības “eksperti”, kuri norādīs uz kaut kādām neatbilstībām. Vakardienas apspriede no dažu NVO puses jau tika virzīta šajā jau tik ierastajā gultnē. Citādi tas nemaz nevarēja būt, jo likmes (pašiem dalībniekiem) ir visai augstas.
Situāciju neapšaubāmi sarežģī tas, ka starp NVO ir daudzas ļoti noderīgas, labus darbus darošas NVO, kuras kā izkārtnes tiek bīdītas pa priekšu, lai to aizsegā citas pilnīgi bezjēdzīgas un nekādu pozitīvu pienesumu nedarošas NVO varētu bezbēdīgi saņemt naudu no valsts kases. “Mums vajag NVO, kuras pilda sabiedriski derīgas funkcijas, nevis ir radītas, lai apgūtu naudu,” lietas savos īstajos vārdos sauca Kulbergs.
Šeit gan jāsaka, ka runai jābūt ne tikai par atsevišķām, klaji parazītiskām struktūrām, kuru vienīgā funkcija ir “apgūt naudu”, bet gan par principiālu pozīciju. Sīkumainā matu skaldīšanā par vienu vai otru naudas apguvēju biedrību var pazaudēt problēmas sakni - šo parazītstruktūru jumta organizācijas likvidāciju. Vienalga, vai tā ir SIF, “Pilsoniskā alianse” vai vēl kāda cita.
Šis noteikti būs viens no smagākajiem valdības uzdevumiem, jo šo bezjēdzīgo NVO raksturīga īpašība ir (bez ironijas) augsts profesionālisms demagoģijā un dažādu juridisku, sociālu, morālu terminu bārstīšanā. Bieži vien tā ir šo organizāciju galvenā profesionālā prasme - apvārdot ar nebeidzamu daiļrunību. Šeit jāuzteic šī žanra izcilniece, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, kuras augstā meistarība liek viņas priekšā pacelt cepuri.
Jāatzīst, ka pateikt - nē, kad tevi apvārdo profesionāls daiļrunātājs, nav viegli. Uz šo cilvēcīgo vājību balstās gandrīz visi krāpniecības gadījumi. Tāpēc visas šīs NVO “advokātu” daiļrunības demonstrācijas, kuras vakar jau dzirdējām atsevišķu speciālistu izpildījumā un turpmākajos mēnešos dzirdēsim ne reizi vien, jāuztver tieši kā “blēžu mēģinājumi apvārdot”.
Skatīsimies un vērosim, vai Kulbergam un citiem valdības pārstāvjiem izdosies pārvarēt šo savdabīgo sirēnu dziesmu iemidzinošo vilinājumu vai tomēr tam pakļauties un “mīļā miera” labad atstāt visu kā ir. Tas ir, atstāt SIF, Pilsonisko aliansi un visus pārējos “profesionāļus” pie “naudas apguves” medus poda.
