Musulmaņu tradīcijās miris cilvēks jāapbedī pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā diennakts laikā kopš nāves. Taču, kā redzam, pastāv arī izņēmumi – Irānas garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš gāja bojā 28. februārī kopīgos ASV un Izraēlas gaisa triecienos, joprojām nav guldīts zemes klēpī.
Tas notiks tikai ceturtdien, 9. jūlijā, kad viņa ķermenis, ietīts trijos baltos palagos, tiks ievietots bez zārka kapā uz labā sāna ar seju pret Meku. Hameneji tiks apglabāts imama Rezas svētnīcā viņa dzimtajā pilsētā Mašhādā. Bet līdz tam zārks, kam pārklāts Irānas karogs, tika vadāts pa vairākām pilsētām, ieskaitot arī svētās vietas kaimiņvalstī Irākā. Divas dienas zārks atradās Irānas galvaspilsētas Teherānas Lielajā Mosalla mošejā, bet svētdien Teherānā notika grandioza sēru ceremonija, kurā piedalījās simti tūkstošu ļaužu.
Ali Hamaneji bēru ceremonijas vienlaikus ir arī “naida stundas” - pulcēšanās vietās tiek skandēti pret ASV un Izraēlu vērsti saukļi, vicināti sarkani karogi, kas simbolizē atriebību. Sērotāji arī meta akmeņus uz reklāmas stendu, kurā bija attēlota Donalda Trampa seja un kas bija piekārts pie tilta. "ASV nogalināja mūsu tēvu. Mēs jūs nelaidīsim vaļā!" tā bija rakstīts uz plakātiem, vēsta BBC.
Ir diezgan skaidrs, ka Irānas iekšpolitikā pie varas paliek tas pats Islāma Republikas režīms, bet par kādu monarhijas restaurāciju vai Rietumu tipa demokrātiju šajā valstī domāt nav pamata. Irānas augstākā garīgā līdera bēru procesija ir mērķtiecīgi pārvērsta par “tautas saliedēšanas” propagandas pasākumu.
Tajā pašā laikā Teherāna visnotaļ rātni uztur tādu ārpolitikas toni, kas pašlaik neliek pasaules izejvielu tirgum taisīt milzu lēcienus. Uz Ali Hemeneji bēru laiku sarunas ar ASV ir apturētas, bet, kā var noprast, tās tiks atkal atsāktas. “Sarunu starpniece Katara paziņojusi, ka Irānas un ASV sarunu vedēji pagājušajā nedēļā Dohā notikušajās netiešajās sarunās pēc četru dienu ilgas triecienu apmaiņas panāca "pozitīvu progresu" un ka viņu nākamā tikšanās tiks ieplānota pēc Hameneji bēru ceremoniju noslēguma,” vēsta BBC.
Lai gan Irānas sabiedrība ir uzkarsējusies milzu naidā pret Ameriku un Izraēlu, apraudot ajatollu Ali Hameneji, joprojām spēkā ir 17. jūnijā ASV un Irānas parakstītais 14 punktu saprašanās memorands par militārā konflikta izbeigšanu. Kopš tā laika Izraēla, ASV, Irāna un “Hezbollah” grupējums ir raidījuši cits pret citu jo daudz triecienu, bojājot infrastruktūru un apdraudot kuģus, taču birža kopš tā laika ir nomierinājusies un vairs uz katru raķeti vai Donalda Trampa izteikumu histēriski nereaģē.
Izskatās, ka ir iestājies tāds kā nogurums tirgus noskaņojumā, jo cik tad ilgi iespējams raustīt cenu augšup un lejup? Memorands tiek pieņemts kā galvenais un būtiskākais faktors, bet visas citas norises tiek ņemtas vērā minimāli. Arī tas, ka Ukraina cītīgi grauj Krievijas degvielas pārstrādes rūpnīcas un termināļus un Krievijā ir diezgan skarba degvielas deficīta krīze, uz globālo tirgu neatstāj tikpat kā nekādu iespaidu.
Nav piepildījies dažu analītiķu paredzētais scenārijs par to, ka jēlnafta maksās 150 dolārus par barelu, bet arī pretējais pareģojums - ka cena virzīsies lejup un būs zem 60 dolāriem un pēc tam vēl zemāka - diezin vai īstenosies. Jo cena zem 60 signalizēs par iespējamu naftas produktu pārprodukciju un inflācijas briesmām, ko OPEC+ valstis centīsies nepieļaut, un tādā gadījumā izejvielu ieguve visticamāk tiks piebremzēta.
Globālais naftas tirgus uz ajatollas bērēm un irāņu dusmu izpausmēm ir reaģējis stoiskā mierā, neņemot tās vērā. 7. jūlijā jēlnaftas cena biržā bija nedaudz virs 69 dolāriem par barelu. Pēdējo 10 dienu laikā cena ir turējusies apmēram šajās pašās robežās, maksimumu sasniedzot 26. jūnijā (70,23) un minimumu 1. jūlijā (67,97).
Līdzīgi bez trakiem lēcieniem un kritieniem ir uzvedusies arī “Brent” markas jēlnaftas cena, tāpat arī dīzeļa un benzīna cena degvielas biržās.
Tiesa gan, kamēr jēlnaftas cena ir kritusi zem pirmskara līmeņa (līdz 28. februārim tā bija nedaudz virs 72 dolāriem par barelu), degvielas cena tik strauji un tik zemu nekrīt.
Pirmskara lētumu degviela nav sasniegusi arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Šā gada janvārī vidējā 95. markas benzīna cena Rīgā degvielas uzpildes stacijās svārstījās ap 1,514, bet dīzeļdegvielas cena bija ap 1,494 eiro par litru.
Bet 7. jūlijā 95. benzīns “Viršu” stacijā bija 1.75, “Circle - K” - 1,70, “Neste” - 1,68, “Viada” - 1,61 eiro. Dīzelis šajās stacijās maksā 1,65 eiro un mazāk. Atsevišķās vietās, piemēram, “Straujupītes” uzpildes stacijās, dīzelis pēdējās dienās ir maksājis arī zem 1,60 eiro par litru.
Tikmēr Lietuvā dīzelis maksā dārgāk par benzīnu un ir dārgāks nekā Latvijā.
Nodokļi, atrašanās vieta, loģistika, konkurence, degvielas sastāvs, uzkrājumu apjoms, valdību uzlikti ierobežojumi un vēl daudzi citi faktori nosaka, kāda kurā dienā ir cena degvielas uzpildes stacijā. Piemēram, Vācijā iekšzemes ceļos benzīns nemaksā daudz vairāk kā Baltijā, taču, ja degvielas uzpildes stacija ir pie ātrgaitas šosejas, tad cena pārsniedz divus eiro par litru.
Salīdzinot ar Franciju, degviela Baltijas uzpildes stacijās ir par apmēram 13 eiro lētāka, ja tiek iepildīti 50 litri. Tikmēr Bulgārijā gan dīzelis, gan benzīns jau labu laiku nepārsniedz 1,50 eiro par litru.
Situācija ar ASV un Irānas sarunām, kuras uz nedēļu ir bijušas iesaldētas, bet izskatās, ka turpināsies un notiks vēl divus vai vairāk mēnešus, visnotaļ pozitīvi ietekmē globālās jēlnaftas cenas un pa ķēdīti tālāk līdz pat dīzeļa, benzīna un gāzes cenām Latvijas degvielas stacijai Anniņmuižā. Tā ir atelpa, jo bija bail skatīties uz piloniem, kur cena vienbrīd kāpa pāri diviem eiro.
Brauc, brālīt, kamēr vēl ir nauda, par ko braukt! Jo kas to zina, kāda cena būs rudenī. To neviens nezina.
