Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Igaunijas Iekšlietu ministrija plāno atjaunināt Igaunijas Republikas pasu dizainu un pievienot jaunas drošības pazīmes. Cita starpā tā ierosina atgriezt Igaunijas pasēm zilo krāsu. Opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas līderis norādīja, ka, ņemot vērā migrācijas situāciju, pašlaik ir steidzamāki jautājumi.
Saskaņā ar likumprojektu Igaunijas pilsoņu pasēm, sākot ar 2030. gadu, atkal būs zili vāki. Turklāt, sākot ar nākamo gadu, ir paredzēts atjaunināt gan pilsoņu, gan ārvalstu pasu drošības elementus. Pēc iekšlietu ministra Igora Taro (“Eesti 200”) teiktā, ideja mainīt vāka krāsu radās, strādājot pie jauno pasu dizaina.
"Mums bija jāpārskata jaunās paaudzes Igaunijas pases dizains, un tad radās ideja, ka, tā kā Igaunijas pase ir reprezentatīva saikne starp valsti un tās pilsoni starptautiskajās attiecībās un galvenais identifikācijas veids ceļojot, tās izskatam vajadzētu atspoguļot arī Igaunijas valsts krāsas," sabiedriskajam medijam ERR sacīja Taro. Pēc ministra teiktā, esošās pases paliks derīgas līdz to derīguma termiņa beigām. Bijušais iekšlietu ministrs un opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis Lauri Lēnemets intervijā laikrakstam “Postimees” kritizēja Taro ideju.
"Ņemot vērā, ka arvien vairāk esam spiesti koncentrēties uz Krievijas hibrīduzbrukumu novēršanu, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar policijas un glābšanas dienesta personāla skaitu, kā arī migrācijas situāciju, var teikt, ka iekšlietu ministrs koncentrējas uz pilnīgi nepareizajām lietām.
Mums ir svarīgākas lietas. Kāpēc gan apgrūtināt sevi ar jautājumiem, kas prasīs ievērojamus valsts resursus, bet nesniegs sabiedrībai vēlamos rezultātus?" teica Lēnemets. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Jiri Ratass (“Tēvzeme”) atzīmēja, ka, lai gan zilā krāsa ir skaista krāsa un ES vienotā krāsu shēma ir ieteikuma, nevis obligāta, viņš pases krāsas maiņu uzskata par priekšvēlēšanu blēdību. Igaunijas pases ar ziliem vākiem tika izsniegtas pirms Otrā pasaules kara un pēc neatkarības atjaunošanas.
Kanādas uzņēmums, kam pieder “Silmet” rūpnīca, vēl nav paziņojis precīzu datumu Krievijas izejvielu pakāpeniskai izņemšanai no aprites. Valdība paziņoja, ka tas varētu notikt gada laikā. Eiropas Komisija iepriekš iekļāva “Silmet” ES stratēģiski svarīgo uzņēmumu sarakstā. Vienas no galvenajām grūtībām ir tās, ka “Silmet” iekārtas ir paredzētas tikai noteikta veida izejvielu apstrādei. Retzemju metāli no citām atradnēm atšķiras pēc sastāva, tāpēc uzņēmumam būs jāmodernizē savas tehnoloģijas, lai pārietu uz jauniem piegādātājiem. Tikmēr Igaunija risina sarunas par sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm retzemju metālu nozarē.
"Mēs esam izdarījuši spiedienu uz uzņēmumu. Tomēr tam pašam jāpieņem lēmumi, jo tas nav valsts uzņēmums, bet gan starptautisks, kura akcijas ir kotētas Kanādas biržā. Tā produkti ir vitāli svarīgi Eiropas rūpniecībai," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Vašingtonas interese par Igaunijas ražošanu ir pieaugusi, ņemot vērā globālā tirgus atkarību no Ķīnas, kas izmanto eksporta ierobežojumus kā spiediena instrumentu.
Pagājušajā gadā Narvā tika atklāta magnētu rūpnīca, ko daļēji finansēja Eiropas Savienība. Brisele cer, ka šādi projekti palīdzēs Eiropai stiprināt savu izejvielu un rūpniecisko neatkarību. "Eiropā mēs esam izvirzījuši mērķi līdz 2030. gadam neatkarīgi saražot vismaz 10% no nepieciešamajām kritiski svarīgajām izejvielām, pārstrādāt 40% un iegūt 25% no pārstrādes. “Neo” un “Silmet” ieguldījums šo mērķu sasniegšanā ir ļoti svarīgs. Šis ir unikāls projekts," sacīja Eiropas Komisijas delegācijas Igaunijā vadītājs Ave Šanks-Lukass.
Eiropas Komisija ierosināja arī “Industrial Accelerator” iniciatīvu, kuras mērķis ir mudināt Eiropas uzņēmumus iegādāties izejvielas un komponentus ES ietvaros. Tas varētu stiprināt “Silmet” un “Neo” pozīcijas Eiropas tirgū. Tomēr joprojām ir jānodrošina alternatīvi retzemju metālu avoti. Tiek apsvērtas iespējamās iespējas, tostarp atradnes Dienvidamerikā, kā arī kopīgas Eiropas piegādes ķēdes izveide, iesaistot uzņēmumus Francijā.
"Pašlaik notiek globāla konkurence par piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, tāpēc Eiropai ir lietderīgi rīkoties kopīgi, koordinējot attiecīgās vienošanās ar Eiropas Komisijas starpniecību. Ir jānosaka, no kurām atradnēm Eiropa var iegūt izejvielas," uzsvēra enerģētikas ministrs Erki Keldo.
Igaunijas muzeji ir noraizējušies, ka, sākot ar 2028. gadu, Kultūras ministrijas pētniecības darbību finansējumu - aptuveni 900 000 eiro - plānots pārskaitīt uz Izglītības ministrijas budžetu.
Muzeji baidās, ka jaunie finansējuma sadales nosacījumi varētu apdraudēt pētniecības projektu īstenošanu, piektdien, 16. oktobrī, ziņoja ETV+ ziņu raidījums "Aktualna kamera". Tartu universitātes muzejs kā vienu no problēmām min noteikto minimālo finansējuma līmeni 150 000 eiro gadā. Projektiem jāilgst no diviem līdz četriem gadiem.
Arī Kultūras ministrija pauda bažas par ierosināto finansējuma sadales sistēmu. Tā novērtē minimālo dotācijas summu kā pārmērīgi augstu, salīdzinot ar kopējo kultūras pētījumu finansējumu, kas ir aptuveni 800 000 eiro. Ministrija norāda, ka, ja vairāki projekti saņems lielas dotācijas, finansējuma citām pētniecības jomām var nepietikt. Muzeji cer, ka lēmums varētu tikt pārskatīts.
Informācijas stundas laikā pilsētas domē Tallinas mēram Pēteram Raudsepam (“Tēvzeme”) tika jautāts, kāpēc vietējam māksliniekam Sergejam Māsinam, kurš iepriekš ir paudis prokremliskus uzskatus, atļauts uzstāties Lindakivi kultūras centrā. Mērs atbildēja, ka iepriekš ir atcelti koncerti māksliniekiem, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, un tā tas būs arī turpmāk, raksta “Postimees”.
"Manuprāt, par to nevar būt nekādu šaubu; mērs un rātsnams vienmēr ir ļoti precīzi un taisnīgi reaģējuši uz šādiem jautājumiem, kā tas notika arī šodien," sacīja Raudseps. Tūlīt pēc tam viņš lika atcelt Māsina koncertu.
2025.gadā Māsins piedalījās Krievijas televīzijas kanāla “Rossija 1” raidījumā. “Rossija 1” jau ilgstoši ir pakļauts Eiropas Savienības sankcijām par Krievijas militārās propagandas izplatīšanu.
ERR raksta, ka augustā Tallinas rātsnams atteica atļauju uzstāties vietējam mūziķim Artemijam Ivanovam (TemaDa), lai gan pēc iepriekšējā atteikuma viņš mainīja savu programmu un solīja no savas uzstāšanās izslēgt politiskus vēstījumus.
LRT portāls vēsta, ka vairāk nekā puse Lietuvas jauniešu apsvērtu darba piedāvājumu tikai tad, ja alga “uz rokas” būtu vismaz 1500 eiro, savukārt viens no pieciem gaida vairāk nekā 2000 eiro, liecina Nodarbinātības dienesta pasūtītā pētījumu centra “Spinter” aptauja. Vienlaikus jaunieši cer, ka viņu algas pieaugs diezgan strauji: 44% uzskata, ka tām vajadzētu pieaugt tūlīt pēc pārbaudes laika, un vēl 41% - pirmā darba gada laikā, ziņoja dienests.
Izvēloties darbu, alga joprojām ir vissvarīgākais faktors jauniešiem (70%), savukārt gandrīz pusei prioritāte ir elastīgs darba laiks (45%), un gandrīz tikpat daudz jauniešu prioritāri vērtē darba un privātās dzīves līdzsvaru (40%). "Jauniešu uzvedība darba tirgū pēdējos gados ir mainījusies. Jaunieši ir pārliecinātāki, aktīvi interesējas par jaunām iespējām un ir jutīgāki pret sociālā taisnīguma jautājumiem," sacīja Nodarbinātības dienesta direktore Inga Balnanosiene. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba un privātās dzīves līdzsvara saglabāšana ir svarīga lielākajai daļai jauniešu (62%).
Lai gan lielākas algas joprojām ir galvenā prioritāte dažiem jauniešiem, katrs desmitais būtu gatavs nopelnīt mazāk apmaiņā pret vairāk brīvā laika. Saskaņā ar aptaujas datiem, puse jauniešu (51%) negatīvi vērtē maiņu darbu un dežūras, savukārt gandrīz tikpat daudz jauniešu norāda, ka vissvarīgākā ir spēja elastīgi saskaņot savu darbu sākuma un beigu laiku.
Pēc I. Balnanosienes teiktā, jaunākās paaudzes attieksmē pret darbu arvien svarīgāka kļūst dzīves kvalitāte, psiholoģiskā labsajūta un spēja līdzsvarot profesionālās un personīgās vajadzības: "Darba devējiem tas ir signāls, ka konkurētspējīga alga arvien vairāk konkurē ar elastību, atvaļinājuma iespējām un pasākumiem, kas rada veselīgu darba kultūru."
Divas trešdaļas aptaujāto jauniešu (67%) ir apmierināti ar savu darbu, bet 76% atzina, ka vismaz reizēm apsver iespēju mainīt darbu. Ceturtdaļa plāno mainīt darbu, bet 13% meklē jaunas iespējas. Jauniešu lēmumu mainīt darbu visbiežāk nosaka tādi faktori kā atalgojums un emocionālā labsajūta. Gandrīz puse respondentu pamestu darbu neapmierinoša atalgojuma dēļ, un vairāk nekā četri no desmit to darītu stresa, emocionāla izsīkuma vai izdegšanas riska dēļ.
Trešdaļa augstu vērtē karjeras iespējas un profesionālo izaugsmi. Turklāt psiholoģiskā labsajūta kļūst par vienu no svarīgākajiem darba kvalitātes rādītājiem. Izdegšana un emocionāls izsīkums ir vieni no galvenajiem iemesliem darba maiņai. Tikai 1% jauniešu ziņo, ka nejūt trauksmi. Sabiedriskās domas un tirgus izpētes uzņēmums “Spinter tyrimai” jūnijā un jūlijā aptaujāja nedaudz vairāk par 1000 respondentu vecumā no 19 līdz 29 gadiem.
Piektdien Lietuvas valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no novembra līdz šī gada beigām piemērot 50% atlaidi starppilsētu autobusu biļetēm, ziņo LRT. Kā norādīja satiksmes ministrs Jurašs Taminsks, atlaides mērķis ir mazināt inflācijas un strauji augošo degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju.
Viņš uzsvēra, ka atlaide tiks piemērota, pamatojoties uz pārvadātāju 1. septembrī piemērotajām cenām. Grozījumi Sabiedriskā pasažieru transporta atlaides likumā vēl jāpieņem Seimam. Pēc grozījumu pieņemšanas Seimā paredzams, ka tie stāsies spēkā 1. novembrī.
Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem autobusu braukšanas atlaide valstij izmaksās aptuveni 3,15 miljonus eiro, pieņemot, ka pasažieru plūsma ir par piektdaļu lielāka nekā pagājušajā gadā. Līdzīga atlaide vilcienu biļetēm tika ieviesta pagājušajā piektdienā un paliks spēkā līdz gada beigām. Valstij tas izmaksās aptuveni 2,8 miljonus eiro.
Viļņas pilsētas dome un valdība ir vienojušās par grozījumiem koncesijas līgumā par nacionālā stadiona kompleksa būvniecību Viļņas Šeškines rajonā un par nacionālās koncertzāles “Tautas nams” finansēšanu Tauro kalnā. Kā ceturtdien paziņoja pilsētas dome, ir panākta vienošanās par kopīgu nostāju par projektu īstenošanas veidu, taču tai vēl nepieciešams gan pilsētas valdības, gan valdības apstiprinājums.
Pēc domes teiktā, nesen notikušas konsultācijas par stadiona kompleksa koncesijas līguma grozījumiem, kuru mērķis ir precizēt tehniskās specifikācijas. Tikmēr, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu “Tautas namam”, projekts jāiekļauj trīs gadu valsts budžeta plānā. "Šīs celtnes tiek būvētas galvaspilsētā, taču tās ir nozīmīgas visai valstij un katram iedzīvotājam. Apvienojot spēkus, mēs pierādām, ka ar kopīgiem lēmumiem un rīcību mēs varam īstenot ilgi gaidītus projektus, kas ir svarīgi visai valstij," paziņojumā sacīja premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs.
Kā norāda vietējā pašvaldība, nevienai no izmaiņām nebūs nepieciešams papildu finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, tāpēc projektu izmaksas nepalielināsies. Kultūras ministrs Lukass Alsis paziņoja, ka “Tautas namam” ir pietiekams finansējums. "Finansējums ir pietiekams, mums ir visas nepieciešamās vienošanās starp valdību un pilsētu, un projekts norit kā plānots," ceturtdien žurnālistiem “Tautas nama” būvlaukumā sacīja Alsis.
Iepriekš galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks bija paziņojis, ka valdībai šogad joprojām trūkst 10 miljonu eiro projekta būvniecībai. Kultūras ministrs apliecina, ka finansējums ir atrasts: "Šie miljoni nekur nepazuda; valdība tos ir atradusi un pilda savas saistības."
Alsis arī apliecināja, ka “Tautas nama” būvniecība jāpabeidz 2028. gada ceturtajā ceturksnī. "Saskaņā ar optimistiskām prognozēm, būvuzņēmēji iecerējuši šī objekta būvniecību pabeigt vasarā, un tad jāsākas tā sauktajiem piegādes procesiem. Ļoti ceram, ka līdz Ziemassvētku laikam varēsim atvērt durvis. Ceram, un pagaidām visas pazīmes liecina, ka “Tautas nams” mūs visus aicinās 2028. gada beigās," sacīja kultūras ministrs. BNS rakstīja, ka nacionālās koncertzāles būvniecība Tauro kalnā sākās 2024. gada novembrī. 101,5 miljonus eiro vērtos darbus veic uzņēmums “Gilesta”, projekta kopējās izmaksas ir 121 miljons eiro.
Centrs tiek būvēts pēc Spānijas studijas “Arquivio Architects” projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā. Tiek apgalvots, ka koncertzāle būs piemērota augstākās raudzes klasiskās mūzikas koncertiem, un Lietuvas orķestriem būs zāles ar lielisku akustiku gan mēģinājumiem, gan koncertiem.
Nacionālajā koncertzālē plānots iekārtot lielu zāli ar līdz pat 1700 sēdvietām, mazu zāli ar 500 sēdvietām un divas papildu zāles, bāru zonas, grāmatnīcu, vestibilu ar skatu uz pilsētas panorāmu un telpas citām daudzveidīgām kultūras aktivitātēm. Zāļu kopējā platība ir gandrīz 24 000 kvadrātmetru. Lielā koncertzāle būs piemērota klasiskās mūzikas (simfoniskās un kamermūzikas) koncertiem un citu žanru muzikāliem pasākumiem.
Mazo daudzfunkcionālo zāli ar 500 sēdvietām plānots izmantot dažādu mākslas žanru prezentācijām. Trešā zāle paredzēta izglītojošām aktivitātēm, izstādēm un pasākumiem. Ceturtā zāle būs nepieciešama ikdienas darbībai, piemēram, mūziķu un izpildītāju mēģinājumiem.
Zāles būvniecības pabeigšana ir paredzēta līdz 2028. gada beigām, un tā kļūs par "modernāko koncertu norises vietu Baltijā". Ideja par “Tautas namu” radās 20. gadsimta sākumā, un to pirmo reizi ierosināja vēsturnieks, folklorists un publicists Jons Basanavičs Lietuvas Zinātniskās biedrības sanāksmē 1907. gadā. Ideja tika uztverta kā "iespēja lietuviešiem kļūt par neatkarīgu Eiropas nāciju, atbrīvojoties no Krievijas impērijas provinces statusa".
Piektdien Lietuvas valdība apstiprināja nākamā gada valsts un pašvaldību budžetu projektus, kā arī Sociālās apdrošināšanas fonda (Sodra) un Obligātās veselības apdrošināšanas fonda (MHIF) budžetus un iesniegs tos Seimā. Paredzams, ka nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts būs 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pārsniedzot ES dalībvalstīm piemērojamo 3% Māstrihtas kritēriju.
"Patēriņa pieaugums joprojām ir galvenais budžeta ieņēmumu avots," sanāksmē sacīja finanšu ministrs Taurims Valis. Ierosinātais aizsardzības budžets pārsniegs 4,8 miljardus eiro jeb tieši 5% no IKP. Aizsardzības budžets eiro izteiksmē būs par vairākiem desmitiem miljonu eiro lielāks nekā šogad, bet procentos no ekonomikas tas būs mazāks.
