Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu
15. oktobrī Saeima sākotnēji ar likumu atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei un uzņēmējai Divjai Višvanatai, taču 22. oktobrī steidzamības kārtā atcēla savu iepriekšējo lēmumu un atzina pilsonības piešķiršanas likumu par spēkā neesošu.
Laikā starp pirmo un otro balsojumu publiskajā telpā “no visiem gludekļiem” sākās spalga Divjas Višvanatas un viņai pilsonību piešķirt rekomendējušā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa diskreditācijas kampaņa.
Višvanata medijos un sociālajos tīklos tika dēvēta par “viltvārdi”, “blēdi”, un vārds “zinātniece” konsekventi tika likts pēdiņās. Lai gan Višvanatai bija ko teikt un paskaidrot, viņas viedoklis un sniegtā informācija reti kuru interesēja. Rakstu lasiet šeit.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu situāciju pārskatīt, un deputāti nobalsoja par lēmuma atcelšanu.
Darvins ir satriekts un nobažījies
Mūsdienās ziņas no Latvijas ātri sasniedz pat ASV rietumu krastu. Tās ir sasniegušas arī Kaliforniju, un tagad arī profesors Solomons Darvins zina, kādu “atbalstu” Latvija ir sniegusi Indijas zinātniecei, kura no sirds ir vēlējusies investēt mūsu valstī naudu, prātu un enerģiju, kura ir paudusi, ka ir iemīlējusi Latviju un Latvijas cilvēkus.
“Esmu dziļi satriekts un nobažījies par notikumu attīstību Latvijā saistībā ar Dr. Divju Višvanatu (Dr. Divya Vishwanat), kura pirms vairāk nekā gada, laikā, kad strādāju Kalifornijas universitātē Bērklijā, tika izraudzīta dalībai mūsu Inovāciju pētnieku programmā (Innovation Fellows Program).
Dr. Višvanata tika izraudzīta dalībai programmā, ņemot vērā viņas pieredzi un profesionālo kompetenci starpdisciplināro pētījumu jomā, jo īpaši mākslīgā intelekta integrēšanā atvērto inovāciju procesos, digitālo rīku ieviešanā, piegādes ķēžu procesu izpētē, kā arī kvantitatīvās un kvalitatīvās datu analīzes veikšanā,” vēstulē visām ieinteresētajām pusēm raksta Solomons Darvins.
Var rasties negatīvs un atturošs signāls par inovāciju vidi Latvijā
“Mūsu programma dalībniekiem sniedz arī iespējas publicēt savu pētījumu rezultātus un izstrādāt materiālus, kas veicina padziļinātu zinātnisko analīzi un zināšanu izplatīšanu.
Ņemot vērā, ka Divja Višvanata tika izraudzīta dalībai šajā programmā, esmu dziļi vīlies par Latvijas Valsts prezidenta un Saeimas ieņemto nostāju šajā jautājumā.
Šāda nostāja rada nopietnas bažas par zinātniskās pētniecības un inovāciju vidi Latvijā. Tā var raidīt negatīvu un atturošu signālu pētniekiem un zinātniekiem, kuru darbs un profesionālās zināšanas ir būtiski svarīgas zinātnes attīstībai, inovāciju veicināšanai un sabiedrības progresam.
Zinātniskā pētniecība, starptautiskā zinātniskā sadarbība un inovācijas ir jāveicina un pienācīgi jānovērtē.
Es patiesi ceru, ka jautājumi un bažas, kas radušās saistībā ar situāciju ap Divju Višvanatu, tiks risināti, pienācīgi apzinoties akadēmiskās brīvības, zinātniskā ieguldījuma un starptautiskās sadarbības nozīmi,” raksta profesors Solomons Darvins, jo nezina, ka neko par labu vērst vairs nav iespējams un Latvijas likumdevējs indiešu zinātnieci ir brutāli piesmējis.
Kas ir Solomons Darvins?
Profesors Solomons Darvins (Solomon Darwin) ir pazīstams amerikāņu zinātnieks, profesors un starptautiski atzīts eksperts inovāciju, digitālās transformācijas un augsto tehnoloģiju ekonomikas attīstības jomā.
Daudzu gadu garumā viņš vadīja Garvuda Korporatīvo inovāciju centru (Garwood Center for Corporate Innovation) prestižajā Kalifornijas universitātes Bērklijā (University of California, Berkeley) Hāsa Biznesa skolā. Iepriekš viņš ieņēma asociētā profesora amatu Dienvidkalifornijas universitātē, kā arī pasniedza un sadarbojās ar pasaules vadošajām universitātēm, tostarp Kembridžas un Oksfordas universitātēm.
Pašlaik viņš ieņem atvērto inovāciju izpilddirektora amatu Kalifornijas universitātes Santakrusā (UC Santa Cruz) Silīcija ielejas kampusā.
Kas ir Kalifornijas universitāte?
Kalifornijas universitāte Bērklijā (UC Berkeley) ir viena no pasaulē prestižākajām zinātniskās pētniecības universitātēm, kas atrodas Silīcija ielejas — globālā tehnoloģisko inovāciju centra — tiešā tuvumā. Bērklija pamatoti tiek dēvēta par vienu no pasaules nozīmīgākajām Nobela prēmijas laureātu kalvēm: universitātes vēsturē ar to bijuši saistīti 63 Nobela prēmijas laureāti, savukārt pašreizējo mācībspēku vidū ir 11 Nobela prēmijas laureāti.
Universitāte ieņem vadošās pozīcijas pasaules zinātnē, īpaši mākslīgā intelekta, fizikas, ķīmijas, ekonomikas un informācijas tehnoloģiju jomā. Saskaņā ar 2025. gada Pasaules universitāšu akadēmisko reitingu (Academic Ranking of World Universities jeb Shanghai Ranking), Bērklija ieņem piekto vietu pasaulē. Tieši šajā starptautiski atzītajā akadēmiskajā vidē Solomons Darvins daudzu gadu garumā vadīja korporatīvo inovāciju attīstību, lietišķos zinātniskos pētījumus un universitāšu sadarbību ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Višvanata kā ierocis pret Kalviņu
26. novembrī plānota LZA rudens pilnsapulce. Šajā sēdē jau ir izsludinātas kārtējās LZA jauno locekļu vēlēšanas, taču visticamāk darba kārtībā tiks izskatīts arī jautājums par LZA prezidenta amata turpmāko likteni un iespējamām ārkārtas vadības vēlēšanām.
Pašreizējam LZA prezidentam Ivaram Kalviņam visticamāk nāksies amatu pamest, jo virkne zinātnieku vēlas viņu dabūt nost un ir piedalījušies arī Višvanatas gadījuma izmantošanā, lai cits pār citu skaļāk izteiktu Kalviņam neuzticību sakarā ar to.
Divja Višvanata, pati to nenojaušot, ir tikusi ierauta spēlītēs starp zinātniekiem un politiskiem grupējumiem, kuri viņu ir izmantojuši kā ieroci, lai vērstos pret Ivaru Kalviņu.
Viens no iespējamiem reāliem pretendentiem uz LZA prezidenta amatu ir LZA īstenais loceklis, ķīmiķis Kristaps Jaudzems. Iespējams, Ivars Kalviņš pats vairs negribēs turēties pie krēsla. Bet varbūt gribēs? To redzēsim.
