Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Izmaiņas bija iesnieguši partijas "Jaunā vienotība" (JV) deputāti, rosinot atzīt par spēkā neesošu likumu, ar kuru Višvanatai 15. oktobrī tika piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saskaņā ar pieņemto likumu iepriekšējais lēmums tiek atcelts no tā pieņemšanas brīža.
“Nra.lv” šonedēļ sazinājās ar Višvanatu brīdī, kad viņa vēl nezināja, ko lems Saeima, un cerēja uz pozitīvu iznākumu. Viņa bija samulsusi par negaidīti radušos situāciju, ka viņai no visām pusēm uzbrūk blogeri, plašsaziņas līdzekļi, tiesībsargājošās iestādes un politiķi. Viņas vīrs Kanans Višvanats ir Latvijas pilsonis jau kopš 2023. gada, un saistībā ar viņam piešķiramo pilsonību nekādi jautājumi nebija radušies. Taču par Divju Višvanatu publiskajā telpā ir izplatījušies jautājumi par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un ieguldījumu Latvijā. Višvanata bija sniegusi rakstiskas atbildes uz žurnālistu jautājumiem un iesniegusi papildu dokumentus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka savu nākotni vēlas saistīt ar farmācijas pētniecību Latvijā.
Višvanata savās rakstiskajās atbildēs žurnālistam norāda, ka sabiedrības interese par pilsonības piešķiršanas procesu ir saprotama, tomēr viņu sarūgtina publiski izplatītie apgalvojumi, kurus viņa uzskata par nepatiesiem.
Viņa arī apgalvo, ka sociālajā tīklā “X” izplatīts ar viņu nesaistīts, pārveidots attēls. Šis apgalvojums prasa atsevišķu pārbaudi.
Viens no galvenajiem jautājumiem ir Višvanatas akadēmiskā izglītība.
Viņa norāda, ka bakalaura un maģistra izglītību datorzinātnēs ieguvusi Mumbajas universitātē, savukārt doktora grādu - Janardhan Rai Nagar Rajasthan Vidyapeeth University Indijā. “Nra.lv” rīcībā viņas diploma kopija. Tajā norādīts 2018. gadā iegūts Ph.D. grāds datorzinātnēs un promocijas darba tēma. Diploms datēts ar 2019. gada 22. februāri. Višvanata apgalvo, ka viņas izglītības dokumenti ir autentiski un apliecināti ar apostillēm.
Atbildot uz pārmetumiem par zinātnisko publikāciju neesamību, Višvanata ir iesniegusi desmit rakstu bibliogrāfisko sarakstu. Pieci raksti datēti ar 2018. gadu, bet pieci - ar 2025. gadu. To tematika aptver starptautisko uzņēmējdarbību, digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu un inovācijas.
Viņa norāda, ka publikācijas atrodamas internetā, un ir sniegusi saites uz attiecīgo žurnālu vietnēm.
Papildus Višvanata min 2026. gadā latviešu valodā izdoto grāmatu “Finansiālā brīvība: no algas uz sistēmu, kas strādā tavā labā”, kas tapusi kopā ar Gundaru Graudiņu un kura, pēc viņas teiktā, tiek izplatīta bez maksas.
Starp iesniegtajiem dokumentiem ir arī Kalifornijas universitātes Bērklijā Hāsa Biznesa skolas Gārvuda Korporatīvo inovāciju centra 2025. gada 6. februāra vēstule.
Tajā profesors Henrijs Česbro uzaicina Višvanatu piedalīties pētniecības programmā, kas veltīta mākslīgā intelekta un atvērto inovāciju izmantošanai pārtikas drošības sistēmās. Vēstulē paredzēta sadarbība ar profesoru Česbro un centra izpilddirektoru Solomonu Darvinu, kā arī iespēja sagatavot zinātniski publicējamus pētījumu rezultātus.
Višvanatas profesionālās intereses saistītas arī ar mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijas pētniecībā. 2026. gada martā Starptautiskajā ekonomikas forumā Rīgā viņa prezentēja ziņojumu par mākslīgā intelekta izmantošanu jau esošu ārstniecisko molekulu jaunu pielietojumu meklēšanā onkoloģijā.
Šo pētniecības virzienu dēvē par zāļu pārprofilēšanu jeb “drug repurposing”.
Ideja ir izmantot datorizētas analīzes metodes, lai identificētu jau zināmas vielas, kurām varētu būt potenciāls citu slimību ārstēšanā. Šāda pieeja var palīdzēt atlasīt vielas turpmākai laboratoriskai un klīniskai izpētei.
Tomēr pētniecības prezentācija pati par sevi nenozīmē, ka ir radīta vai klīniski apstiprināta jauna pretvēža terapija.
Višvanata norāda, ka viņas ilgtermiņa plāni Latvijā saistīti ar diviem projektiem.
Pirmais ir mākslīgā intelekta pētniecības centrs Rīgā, Aptiekas ielā 7. Pēc viņas sniegtās informācijas, ēka iegādāta un renovēta, lai attīstītu farmācijas pētniecību un zāļu pārprofilēšanas tehnoloģijas. Iepriekš iesniegtajos materiālos norādīts, ka laboratorija atklāta 2026. gada 12. jūnijā.
Otrs projekts ir sterilo injekciju ražošanas centra attīstība Salaspilī, bijušā Neorganiskās ķīmijas institūta ēku kompleksā. Višvanata norāda, ka ēka jau iegādāta un atrodas rekonstrukcijas stadijā.
Te jāpiebilst, ka Višvanatu ģimene par saviem līdzekļiem ir nopirkusi izsolē nekustamo objektu, kas iepriekš bija pagalam nolaists, un tagad tas tiek remontēts un pārveidots par ražotni.
Paredzēts, ka nākotnē pētniecības centrs un ražošanas infrastruktūra varētu darboties savstarpēji papildinoši - no potenciālu zāļu pielietojumu identificēšanas līdz ražošanas iespēju attīstīšanai.
Viens no Višvanatas tālākajiem mērķiem ir padarīt pretvēža un reto slimību ārstēšanai paredzētās zāles pieejamākas Latvijas pacientiem.
Savās rakstiskajās atbildēs viņa izklāsta ieceri nākotnē 5% no saražotās produkcijas ziedot Latvijas valsts slimnīcām, bet vēl 10% piegādāt par subsidētām cenām.
Višvanata īpaši uzsver vēlmi palīdzēt bērniem ar retām slimībām, senioriem un maznodrošinātiem pacientiem.
Višvanata skaidro, ka Latvijas pilsonību saista ar ilgtermiņa stabilitāti un iespēju personiski pārraudzīt iecerētos ieguldījumus. Viņas ieskatā farmācijas pētniecības un ražošanas infrastruktūras attīstīšanai nepieciešams vairāku gadu darbs un ilgstoša klātbūtne Latvijā.
Višvanata uzsver, ka vēlas savu profesionālo nākotni saistīt ar Latvijas zinātnes un medicīnas attīstību. “Mēs mīlam šo valsti un tās cilvēkus,” sacīja Divja Višvanata, lai gan kopš šīs ceturtdienas, šķiet, viņa ir uzzinājusi par daudziem šīs valsts cilvēkiem, kurus diezin viņai vajadzētu mīlēt un kuri viņu jau nu pavisam noteikti nemīl...
Divja Višvanata, stāstot par savu ikdienu Latvijā, uzsver, ka šeit kopā ar vīru Kananu jūtas pieņemti un ir izveidojuši savu ierasto dzīves ritmu. “Mēs mīlam šo valsti un tās cilvēkus. Pēdējo trīs gadu laikā esam pieraduši pie dzīvesveida Latvijā,” saka Divja.
“Es pati kārtoju savas ikdienas lietas. “Maxima”, “Rimi” un “Lidl” veikalu kasieres mani jau pazīst un vienmēr ir laipnas un atsaucīgas. Pat ja pašapkalpošanās kasē kļūdaini noskenēju kādu preci, darbinieces uzreiz palīdz visu nokārtot,” viņa stāsta.
Arī vietējā augļu pārdevēja kļuvusi par pazīstamu cilvēku, ar kuru iespējams pārmīt dažus draudzīgus vārdus un patrenēt savu latviešu valodu, ko viņa cītīgi mācās.
Divja piedalās arī Starptautiskā sieviešu kluba Rīgā (IWCR) kopienas dzīvē, apmeklējot tikšanās un dažādus pasākumus. Viņa uzsver, ka šajā vidē sastapusi daudz atsaucīgu cilvēku, tostarp vietējās iedzīvotājas. “Mūsu kaimiņi vienmēr bijuši ļoti laipni. Mēs nekad neesam izjutuši šādu nedraudzīgu attieksmi. Pat kaimiņu suns mūs mīl,” Divja piebilst ar smaidu.
Tieši tāpēc pēdējo dienu negatīvā reakcija sociālajos tīklos viņai un vīram bijusi negaidīta. “Pēdējās divās vai trijās dienās piedzīvotais negatīvo komentāru daudzums mūs abus patiešām pārsteidza,” viņa atzīst.
Vienlaikus Divja nevēlas publisko strīdu vēl vairāk saasināt. Viņa norāda, ka nevēlas iesaistīties konfliktos. Viņas ieskatā publiskās aktivitātes pret viņu varētu būt mēģinājums izraisīt asu reakciju, taču viņa nezina to iemeslus.
Divjas Višvanatas pilsonības jautājumā rekomendāciju sniedzis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš.
Saskaņā ar viņa skaidrojumu, 2026. gada 16. jūnija rekomendācija bija personisks profesionāls vērtējums, nevis visu LZA locekļu kolektīvi apstiprināts lēmums.
Kalviņa rekomendācijā nozīme piešķirta ne tikai pretendentes akadēmiskajai biogrāfijai, bet arī sadarbībai ar Latvijas zinātnisko vidi, pētniecības infrastruktūras attīstībai un starptautisko kontaktu veidošanai.
Intervijā “nra.lv” Kalviņš sacīja, ka Višnavata pati ir iesniegusi gan savu CV, gan visus citus dokumentus Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, kura tos ir izskatījusi. “Un arī kompetentās iestādes acīmredzot ir devušas savus slēdzienus. Par to es nezinu. Es varu runāt tikai par to informāciju, kas bija manā rīcībā brīdī, kad sacerēju to vēstuli. Vēstuli rakstīju tāpēc, ka pie manis vērsās Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadība ar lūgumu atbalstīt viņu sadarbības partneri viņas vēlmē iegūt Latvijas pilsonību. Viņa vēlējās dzīvot šeit un strādāt, attīstīt farmācijas biznesu un pētniecību šajā jomā. Šī ir joma, kas man ir ļoti tuva, vēlos ar visiem spēkiem palīdzēt Latvijai attīstīties ekonomiski,” “nra.lv” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Uz jautājumu, vai Kalviņš personiski pazīst Višnavatu, Kalviņš atbildēja, ka, protams, pazīst viņu jau vairākus gadus, zina, kā un kas viņai sekmējas un kas nesekmējas Latvijā un ka viņa kopā ar vīru valstij jau ir devusi lielu ieguldījumu.
Indiešiem ir daudzos gadsimtos no paaudzes uz paaudzi pārmantotas bailes, piesardzība pret zāļu mauriņiem, krūmu tuvumu, zaru kaudzēm, kur dzīvo čūskas. Višnavati nebija nojautuši, ar kādu čūsku bedri viņiem ir darīšana Latvijas politikā un arī sabiedrībā. Liela sabiedrības daļa ar milzu neuzticību raugās uz kebabnīcās un ēdienu piegādē strādājošiem indiešiem, kuru darba pievienotā vērtība nav pārāk diža. Taču Indija nav tikai filma par graustu miljonāru. Piemēram, Bengalūru ir IT galvaspilsēta un "Indijas Silīcija ieleja" - tā nodrošina aptuveni 40% no valsts programmatūras eksporta, un tajā strādā miljoniem tehnoloģiju nozares darbinieku. Tur tiek izstrādātas tādas tehnoloģijas, ka eiropiešiem, amerikāņiem un pat ķīniešiem mute vaļā.
Indija ir ļoti, ļoti liela - tajā dzīvo neskaitāmas tautas ar atšķirīgām kultūrām, reliģijām un rasēm.
Višnavata to nesaka, taču daudzi citi bagāti indieši kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņiem patīk uzturēties Latvijā, min to, ka šeit ir maz cilvēku. Tas kontrastē ar drausmīgi pārapdzīvotajām Indijas pilsētām, kur ļaudis cits citam ir spiesti grūsties virsū. Tāpat arī Rietumeiropas vai ASV pilsētās ir pūļi. Turpretī Latvijā viņi atrod mieru. Tā kā šeit ir labi interneta sakari, viņi var strādāt globāli, bet dzīvot lokāli Latvijā.
Taču Latvijai, kā izrādās, ir “blaknes”. Daži politiķi kā vilki sajuta “asins garšu” pēc pirmajām publiski izskanējušajām šaubām par Višnavatas izglītību un iesniegtajiem dokumentiem. Lai gan (11!) kompetentas iestādes tos ir izvērtējušas un Divjai kā Mirtai Saknītei no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” visi dokumenti ir kārtībā, izrādās, ir pieticis tikai palaist smaku. Višnavata ir centusies kaut ko bilst, taču politiķi Saeimā ir izlikušies, ka neko nedzird, jo ceļa rullis jau ir iedarbināts un brauc.
Nacionālā apvienība (NA) bija iesniegusi savu likumprojektu, rosinot atcelt pilsonības piešķiršanu, un izmaiņas tika nodotas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kuru vada Gunārs Kūtris (ZZS) un kura pārstāvētais spēks neredzēja pamatu mainīt lēmumu pilsonības piešķiršanas jautājumā. Savukārt “Jaunā vienotība” (JV) bija sagatavojusi atsevišķu likumprojektu, kas tika virzīts caur Saeimas Juridisko komisiju, kuru vada tās politiķis Andrejs Judins (JV). Beigu galā tika balsots pat Juridiskās komisijas projektu, un draudzīgā vienprātībā ar citiem politiskiem spēkiem arī JV nobalsoja par pilsonības piešķiršanas atcelšanu.
NA “pēc definīcijas” ir diezgan piesardzīga pret ikvienu ieceļotāju. Te varētu domāt, ka NA pretenzijas pret Višnavatu ir tāpēc, ka viņa ir indiete. Taču kāpēc par pilsonības piešķiršanu balsoja tiesiskumu un cilvēka tiesības mīlošā, tolerējošā, iekļaujošā JV? Varbūt tāpēc, ka ir kāda vajadzība zāģēt krēsla kāju zem Ivara Kalviņa, lai perspektīvā iedabūtu par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu kādu citu personu. Te pēkšņi pagadījās Višnavata, ar ko graut Kalviņa reputāciju.
Katram likumam ir iespējams tulkojums, ko likumdevējs ir vēlējies pateikt. Ko likumdevējs ir teicis šajā gadījumā? Izskatās, ka Saeima ir pavēstījusi pasaulei un Latvijai: “Nevajag mums nekādu ekonomikas attīstību; nevajag mums investīcijas; nevajag latviešiem pretvēža zāles, un pat par velti nevajag! Lai investori brauc uz Lietuvu un Igauniju! Mēs gribam sēdēt savās biksēs, kas mums ir ērtas, un, skaļi dziedot, danci vedot, klusi slīgt nabadzībā!”
