Ministrs: redzu perspektīvu valsts sadarbībai ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu un Daugavpils pašvaldību

© Ģirts Ozoliņš/MN

Daugavpilī ir attīstīta metālapstrāde, tur var ražot vilcienu vagonus, tramvajus; to ignorēt ir absolūti nepareizi; šis jautājums jāceļ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes līmenī, lai Latvijā ražota mašīnbūvei būtu pasūtījumi – pēc Daugavpils uzņēmumu apmeklējuma secina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts").





Trešdien Daugavpilī, tagad jau Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošajā pilsētā, Rotko muzejā, notika asociācijas biedru sapulce. Daugavpils uz vienu gadu pārņēma asociācijas prezidentūru no Ventspils. Par asociācijas prezidentu kļuva Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Līdz ar Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem Daugavpili apmeklēja arī E. Tavars. Viņš tikās gan ar pašvaldību vīriem un sievām, gan apmeklēja vairākus Daugavpils uzņēmumus, kuros tiek ražoti Latvijā un arī pasaulē zināmi mašīnbūves produkti, augsto tehnoloģiju sistēmas optiskām iekārtām un pārtika.

Par gūtajiem iespaidiem lielākajā pierobežas pilsētā lūdzām ministru padalīties ar "nra.lv" lasītājiem.

Daugavpilī tikāmies ar pilsētas mēru un citiem lielo pilsētu vadītājiem, runājām par ekonomikas, sociālajiem rādītājiem un drošību. Apmeklējām arī uzņēmumus - “Latvijas maiznieks”, “Pulsar Optics”, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu. Respektīvi, iepazinos ar visu ražojošo spektru, sākot no smagās mašīnbūves un beidzot ar ļoti smalkiem augstas pievienotās vērtības “Pulsar” optiskajiem binokļiem, kas ASV tirgū ir īpaši pieprasīti. Apmeklējām arī lielāko maizes ražotāju Latvijā - “Latvijas maiznieks”.

Pēc šo uzņēmumu apmeklējuma radās iespaids ir, ka tie ir spēcīgi. To ekonomiskie rādītāji nepavisam nav slikti, tie attīstās, notiek Eiropas struktūrfondu apguve. Kopumā sajūta par pašu Daugavpili nav slikta.

Satraukums man ir par austrumu pierobežu. Galvenais uzdevums, pēc manām domām, ir, lai Daugavpilī neviens uzņēmums neaizvērtos. Vajag darīt visu iespējamo, lai valsts ar savu pasūtījumu piedalītos šo uzņēmumu saglabāšanā un arī lai tiktu radīti apstākļi jaunu uzņēmu atvēršanai.

Vai iezīmējas problēmas un riski, ka kādi uzņēmumi varētu vērties ciet vai sašaurināt ražošanu?

Jā, risks ir. Tas saistīts ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu. Risks nevis tāds, ka tā varētu vērties ciet, jo šai rūpnīcai darbs ir un būs, taču tai būs vairāk iespēju reorganizēties un attīstīties, ja rūpnīca saņems pasūtījumus arī no Rīgas. Latvija pērk vagonus no citām valstīm un pat neizskata Latvijas ražotāju piedāvājumus. Daugavpilī ir metālapstrāde, var ražot vilcienu vagonus, tramvajus. To ignorēt ir absolūti nepareizi. Šis jautājums ir jāceļ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes līmenī, lai Latvijas mašīnbūve būtu iesaistīta - lai tai būtu pasūtījums. Te ir iespēja arī ražošanai militārām vajadzībām. Es redzu perspektīvu sadarbībai ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldību.

Savukārt attiecībā uz uzņēmumu “Latvijas maiznieks” ir svarīgi palīdzēt ar infrastruktūras izveidi, lai šis uzņēmums varētu paplašināties, būvēt jaunas ražotnes. Šie uzņēmumi ir jāatbalsta.

Vispusīgas sadarbības iespējas var nodrošināt, iekļaujot sistēmā Daugavpils universitāti, lai augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem būtu kvalificēti darbinieki.

Es nedomāju, ka Daugavpilī viss ir slikti - Daugavpils ir kā magnēts pārējiem reģioniem.

Taču Daugavpilī ir liela problēma, ka cietums veras ciet. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši Daugavpilī, neies strādāt uz Liepājas cietumu. Bet uzņēmumos, kuri ražo augstas pievienotās vērtības produktus, viņi arī uzreiz darbu atrast nevarēs.

Tāpat cilvēks, kas ilgus gadus strādājis metālapstrādē pie virpas, diezin vai uzreiz varēs ķerties pie optisko ierīču izgatavošanas. Šie profili būtu jāsaprot.

Arī sinerģijai ar apkārtējiem novadiem ir būtiska nozīme.

Runājot ar lielo pilsētu mēriem, secināju, ka pastāv satraukums par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Vieniem satraukums ir par tā pieņemšanu, citiem par nepieņemšanu. Lielākā daļa mēru pauž atbalstu pašvaldību izlīdzināšanas fonda pieņemšanai. Izvērtējām nākamā plānošanas perioda naudas lietas - ko darīsim ar struktūrfondiem. Apspriedām arī jautājumus par patvertņu pielāgošanu un citas tehniskākas lietas.

Piektdien Ministru kabinetā notiks Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde. Kādi svarīgi jautājumi tajā tiks apspriesti?

Man ir svarīgi, lai Latvijā notiek ražošana. Galvenā prioritāte ir, lai Latvijā būtu darbs un lai tas būtu labi apmaksāts. Tā ir atbilde reemigrācijai, veselības aprūpei un drošībai. Ja būs labi apmaksātas darba vietas, tad būs ieņēmumi budžetā un pietiekams finansējums aizsardzībai. Ja nebūs labi apmaksātas darba vietas un neatbalstīsim savu ražošanu, tad nekas nebūs.

Reizēm jau nevajag neko daudz izdomāt un ir nepieciešamas vienkāršas lietas. Piemēram, būtu labi, ja karavīriem, virsniekiem maizi pirktu no Latvijas uzņēmējiem, nevis no Lietuvas vai Polijas. Ja armijai pirktu ziepes, zobu pastu, krēmus no Latvijas uzņēmumiem, arī būtu labi. Kas traucē to īstenot, kāpēc tas nenotiek?

Ir brīvā tirgus nosacījumi arī attiecībā arī uz militāro jomu, taču šie jautājumi ir risināmi.

Es negribu teikt priekšlaikus “hop” par Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdi. Tā mums būs tikai viena pirmā sēde, un vienā dienā, tēlaini izsakoties, mēs visu dzelzceļu uz sliedēm neuzliksim. Bet vismaz ideja, kā to izdarīt, mums ir.

Video