Lai arī gāzes krājumi šogad Inčukalna gāzes krātuvē ir mazāki nekā citus gadus, atbildīgās amatpersonas “nra.lv” dievojas, ka gāzes ziemai pietikšot, bet tā varētu būt visai padārga.
Viens no skaidrojumiem, kādēļ tā ir - lielo gāzes patērētāju paļāvība uz regulārajām gāzvedēju kuģu piegāžu ķēdēm.
Taču mūsdienu pasaulē ir tā, ka šodien kuģi brīvi peld, bet rīt jau nepeld, jo kāds būs izdomājis, ka kuģot pa Baltijas jūru ir ļoti bīstami.
Amatpersonas par šo aspektu skaidrojumos neieslīgst, norādot, ka tā ir katra komersanta personīgā darīšana, kā viņi sevi nodrošina ar nepieciešamajiem energoresursiem.
Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta direktore Baiba Jakobsone informēja “nra.lv”, ka dabasgāzes piegādes šai ziemai esot nodrošinātas.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē oktobra sākumā noglabātas 12 TWh dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezerves.
Salīdzinājumam - Latvijas kopējais gada patēriņš ir aptuveni 8 TWh, bet mājsaimniecību patēriņš - ap 1 TWh.
Dabasgāzes pieejamību šovasar pastiprināti uzraudzīja Baltijas valstu atbildīgās ministrijas un pārvades sistēmu operatori. Sagaidāms, ka šajā ceturksnī kopējais krājumu apjoms saglabāsies tuvu pašreizējam līmenim, jo paredzēta tikai neliela dabasgāzes iesūknēšana un izņemšana.
“Inčukalna krātuves priekšrocība ir iespēja elastīgi mainīt tās darbības režīmu - siltākos ziemas periodos dabasgāzi iespējams arī iesūknēt. Turklāt ziemā reģiona apgādi nodrošina gan krātuvē uzglabātā gāze, gan piegādes pa cauruļvadiem no Lietuvas Klaipēdas un Somijas Inko sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, kā arī caur Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu,” pauda Baiba Jakobsone.
Saskaņā ar uzņēmuma “Conexus Baltic Grid” mājaslapā sniegtajiem pārvades datiem, Inčukalna gāzes krātuvē šā gada 15. oktobrī fiksētā tehniskā jauda ieejā ir 24 TWh un pieejamā jauda ir 17,1 TWh, bet izejā fiksētā ir 16 TWh un pieejamā - 15 TWh.
2025. gadā (pirms 1. maija) fiksētā tehniskā jauda ieejā bija 27,2 TWh, tātad par 3,2 TWh lielāka nekā pašlaik. Tātad šogad krātuvē ir iepumpēts mazāk gāzes nekā pērn.
Tas gan nenozīmē, ka gāzes var pietrūkt, jo krājumi ir pietiekami, “nra.lv” norādīja AS “Conexus Baltic Grid” Komunikācijas daļas vadītāja Dace Baltābola.
Gāze vairs netiek importēta no Krievijas, jo kopš 2023. gada Latvijā ar likumu ir pilnībā aizliegts Krievijas dabasgāzes imports. Šobrīd gāze krātuvē nonāk no pasaules tirgus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) avotiem. Lielākā daļa dabasgāzes Baltijas reģionā tiek importēta kā sašķidrinātā dabasgāze no dažādām pasaules valstīm (piemēram, ASV, Norvēģijas un Kataras) un pa gāzesvadiem tiek nogādāta līdz Inčukalnam. Gāze Inčukalna krātuvē var nonākt arī no Somijas caur zemūdens gāzesvadu “Balticconnector”.
Gāzesvadu savienojums starp Poliju un Lietuvu (GIPL) sniedz iespēju reģionam un krātuvei pastarpināti piekļūt arī Eiropas Savienības kopējam gāzesvadu tīklam un Rietumeiropas gāzes tirgum.
Vasarā, kad gāzes patēriņš ir zems, dažādi reģiona un starptautiskie gāzes tirgotāji importēto gāzi pa šiem ceļiem iesūknē Inčukalnā, lai apkures sezonā ar to apgādātu Latviju, Igauniju, Lietuvu un Somiju. Krātuves un pārvades infrastruktūru pārvalda vienotais operators AS “Conexus Baltic Grid”. Inčukalna krātuve mūsdienās ir kļuvusi par tādu kā “bateriju”, kurā var ātri iepumpēt krājumus vai izpumpēt nepieciešamo gāzes daudzumu.
Par gāzes trūkumu ir mazākas bažas, lielākas tās ir par naudu - par tarifiem un par to, cik siltums izmaksās patērētājiem.
Pasaules tirgū gāzes (EU Natural Gas) cena ir dramatiski palielinājusies un pašlaik ir 86 EUR/MWh. Pēdējā mēneša laikā pieaugums ir vairāk nekā 10%; gada laikā par 166%. Galvenais iemesls un iegansts ir notikumi Tuvajos Austrumos, apgrūtinātā un nestabilā kuģu satiksme Hormuza šaurumā. Pēc 24. februāra, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai un gāze maksāja 30 EUR/MWh, martā tā bija jau dubultojusies un sasniedza 60 EUR/MWh. Pēc tam cena dažas reizes pasvārstījās augšup un lejup, bet kopš jūnija beigām, kad bija nokritusi līdz gandrīz 40 EUR/MWh, ir nemitīgi kāpusi un turpina kāpt.
Dabasgāze ir svarīga ne tikai kā siltuma un elektroenerģijas avots, bet tieši ietekmē vēl dažādu produktu cenas - no dabasgāzes iegūtā ūdeņraža un slāpekļa sintēzes ceļā ražo slāpekļa mēslojumu (piemēram, amonjaku un urīnvielu), tāpat gāze ir izejviela dažādu plastmasu, sintētisko materiālu un šķīdinātāju ražošanā.
Kopējā maksa par siltumu dzīvoklim ir atkarīga no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa (MWh), ko sadala uz kvadrātmetriem vai dzīvokļiem, klāt pieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN 12% siltumenerģijai).
Jo aukstāka būs ziema, jo maksa būs augstāka.
No 2026. gada 1. oktobra apkures tarifs Rīgā ir nedaudz samazinājies līdz 80,96 EUR/MWh (bez PVN), salīdzinot ar iepriekšējiem 83,01 EUR/MWh. Tomēr, sākot ar decembri, dabasgāzes un biokurināmā cenu kāpuma dēļ tiek prognozēts tarifa pieaugums par 20% līdz 30%, kas nozīmē, ka tarifs varētu sasniegt aptuveni 97 līdz 105 EUR/MWh.
AS "Rīgas siltums" trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja, ka uzņēmums ir sagatavojies 2026./2027. gada apkures sezonai, vienlaikus īstenojot pasākumus energoresursu cenu svārstību ietekmes mazināšanai un siltumenerģijas tarifa stabilizēšanai.
Saskaņā ar uzņēmuma prezentācijā pausto, pašreizējās energoresursu cenu tendences varētu radīt nepieciešamību paaugstināt siltumenerģijas tarifu, tomēr uzņēmuma īstenotie pasākumi ļauj prognozēt, ka tarifa pieaugums nepārsniegs 20% līdz 30%. Vienlaikus "Rīgas siltums" plāno turpināt investīcijas biomasas, elektrifikācijas un siltuma akumulācijas projektos, lai pakāpeniski samazinātu atkarību no dabasgāzes un nākotnē mazinātu cenu svārstību ietekmi uz klientiem.
Komisijas sēde tika sasaukta saistībā ar Valsts kontroles revīzijā secināto par Rīgas centralizētās siltumapgādes izmaksām un iespējām nodrošināt ekonomiski pamatotu siltumenerģijas tarifu, raksta LETA.
Precīzas izmaksas un rēķina lielums katrā mājoklī būs atkarīgs no ēkas energoefektivitātes un patērētā siltumenerģijas daudzuma. Pašlaik Ekonomikas ministrija kopā ar AS “Rīgas siltums” meklē risinājumus (piemēram, plašāku TEC atlikumsiltuma izmantošanu vai kompensācijas no uzņēmuma peļņas), lai maksimāli ierobežotu cenu kāpumu un mazinātu slogu iedzīvotājiem.
Ārpus Rīgas centralizētās siltumapgādes tarifi citās pašvaldībās atšķiras - piemēram, Baložos tarifs no novembra pieaugs līdz 95,02 EUR/MWh.
Tarifi atšķiras atkarībā no konkrētā komersanta un izmantotajiem resursiem, piemēram, Liepājā pašlaik tarifs ir 87,81 EUR/MWh, Cēsīs - 92,82 EUR/MWh, Jelgavā - 76 EUR/MWh, Daugavpilī - 76,1 EUR/MWh, Alūksnē - 76,69 EUR/MWh. Bet tarifi vēl var pieaugt.
Viszemākais tarifs ir Lapmežciemā (Tukuma novads) - 60,76 EUR/MWh, visaugstākais - Penčos Burtnieku pagastā (Valmieras novads) - 162,7 EUR/MWh.
