Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Atšķirībā no Latvijas, kur samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai un benzīnam, Lietuva ir izvēlējusies citu metodi. Lietuvas valdība paziņojusi, ka, lai mazinātu ārkārtīgi augsto degvielas cenu ietekmi, šogad otro reizi tiks piemērota pagaidu 50% atlaide vietējo vilcienu biļetēm. Šis pasākums stājas spēkā piektdien un būs spēkā līdz gada beigām, vēsta LRT. Lētākas biļetes ir pieejamas iegādei, sākot ar piektdienu.
Lietuvas dzelzceļa (LTG) grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums “LTG Link” samazina biļešu cenas uz pusi tiem, kuri parasti ceļo par zemākām cenām. Lietuvas dzelzceļa komunikācijas partnere Jūlija Leimone BNS pastāstīja, ka, palielinoties pieprasījumam pēc konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, pirms garajām nedēļas nogalēm vai svētkiem, iespēju robežās tiks palielināts vilcienu sastāvs vai piedāvāts vairāk sēdvietu. "Gan 50% atlaides piemērošanas laikā, gan parastos apstākļos mēs aicinām pasažierus plānot savus braucienus un iegādāties biļetes iepriekš. Tas dod pasažieriem vairāk iespēju izvēlēties ērtāko ceļošanas laiku, un “LTG Link” var plānot un pārvaldīt pasažieru plūsmas," BNS pastāstīja J. Leimone.
Turklāt oktobra beigās sāks kursēt jaunie Šveices “Stadler” vilcieni - vienā no tiem būs 200 sēdvietu. Pēc uzņēmuma pārstāves teiktā, pasažieru vidū populārākie maršruti ir Viļņa-Kauņa, Viļņa-Klaipēda un Viļņa-Turmanta. Biļešu cenas tika samazinātas jau šī gada aprīlī un maijā, piesaistot par 5800 vairāk pasažieru nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Pašreizējā prognoze liecina, ka atlaide vilcienu pārvadājumiem piesaistīs aptuveni 45 000 jaunu pasažieru. Sākotnējie plāni paredz, ka tāda pati atlaide tiks piemērota starppilsētu autobusu pārvadājumiem no 1. novembra līdz decembra beigām. Precīzs datums būs atkarīgs no tā, kad Seims pieņems grozījumus likumā par sabiedriskā pasažieru transporta atlaidēm. Tiek lēsts, ka atlaide vilcienu pārvadājumiem valstij izmaksās 2,8 miljonus eiro, bet autobusu pārvadājumiem - aptuveni 3,15 miljonus eiro.
Vilcienu biļešu atlaidei, kas stājās spēkā piektdien un būs spēkā līdz gada beigām, vajadzētu piesaistīt vēl vairāk pasažieru nekā pavasarī, kad aptuveni miljons cilvēku izmantoja samazinātās cenas, un aptuveni 200 000 pasažieru, visticamāk, ceļoja ar vilcienu tieši zemākās cenas dēļ, saka LTG vadītāja pienākumu izpildītājs Arūns Rumsks.
"Šī nav pirmā reize, kad mēs to darām. Līdzīgs lēmums mums bija pavasarī - divus mēnešus mēs samazinājām vilcienu biļešu cenas uz pusi. Mēs uzskatām, ka šis lēmums bija pamatots - cilvēki patiesi vēlējās to izmantot," A. Rumsks sacīja raidījumā “ELTA kampas”, kas tiek rādīts “YouTube” un sociālajos tīklos. Pēc viņa teiktā, atlaide varētu būt mudinājusi aptuveni 200 000 papildu pasažieru pavasarī izvēlēties ceļošanu ar vilcienu, lai gan bez akcijas viņi, iespējams, nebūtu plānojuši šādu braucienu.
Turklāt aptuveni 35 000 pasažieru tobrīd pirmo reizi ceļoja ar vilcienu. "Vēl viena pozitīva attīstība, ko mēs redzam no biznesa puses, ir tā, ka aptuveni 35 000 pasažieru pirmo reizi izmēģināja vilcienus. (..) Šī akcija mudināja cilvēkus izmēģināt ceļošanu ar vilcienu," sacīja LTG grupas pagaidu vadītājs. "Tagad mēs sākam jaunu posmu līdz gada beigām.
Tas būs nedaudz ilgāks - nevis divi, bet gandrīz trīs mēneši. Mēs noteikti ceram, ka rezultāti būs vēl lielāki un ka vēl vairāk cilvēku izmantos šo iespēju. Mēs ceram, ka vēl vairāk klientu paliks pie mums,” sacīja A. Rumsks. Pēc viņa teiktā, LTG grupa šo pasākumu uzskata arī par ilgtermiņa biznesa attīstības iespēju, jo daži no cilvēkiem, kas pirmo reizi brauc ar vilcienu, nākotnē varētu kļūt par pastāvīgiem klientiem.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka lēmums par armijas izvietošanu apsardzei pie robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu tika pieņemts vienprātīgi, lai pasargātu valsti no iespējamām provokācijām. "Es domāju, ka labākā politika ir sagatavoties iepriekš, varbūt pat nākamreiz spēlēt droši, nevis pēc notikuma kratīt dūres un teikt: "Ak, te kaut kas neizdevās,"" valsts vadītājs sacīja intervijā ziņu portālam “15min”. Kā ziņo BNS, Lietuvas armija kopš ceturtdienas ir izvietojusi aptuveni 100 karavīru, lai palīdzētu Lietuvas Valsts robežsardzes dienestam (LVBS) apsargāt robežu ar Krieviju. Šī izvietošana ilgs divas nedēļas, bet to var pagarināt.
Pēc prezidenta teiktā, pēdējā laikā Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīs ir pastiprinājušās hibrīdoperācijas. Viņš arī pieminēja incidentu, kas šonedēļ notika Latvijā, kad vismaz 20 nelegālie migranti maskās tērptu vīriešu pavadībā mēģināja šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu. "Incidents Latvijā parādīja, ka var sagaidīt arī iebrukumu. Lietuvas teritorijā var iekļūt personas, kas darbojas slepeni, iespējams, dienestu amatpersonas.
Formāli to var raksturot kā palīdzību nelegālajiem migrantiem, bet kas zina, ko vēl viņi varētu darīt savas īslaicīgās uzturēšanās laikā citā valstī," uzsvēra Lietuvas prezidents. Iekšlietu ministrs Martins Katelins armijas izvietošanu nosauca par preventīvu pasākumu, ņemot vērā atklātu, nesaprotamu informāciju, ka Krievijā pēc Valsts domes vēlēšanām tiek plānota mobilizācija, lai gan draudu līmenis pie robežas nav palielinājies.
Arī G. Nausēda to uzsvēra, norādot, ka pat pirms mobilizācijas sākuma Krievijas pilsoņi masveidā dodas prom uz citām valstīm. "Ir pilnīgi iespējams, ka varētu būt vairāk šādu spontānu vai ne pārāk kontrolētu mēģinājumu bēgt no valsts. Tāpēc, ņemot vērā, ka mums ir būtiska kopīga robeža ar Kaļiņingradas apgabalu, mēs gatavojamies arī tam," sacīja valsts vadītājs.
Lietuvas bruņotie spēki norādīja, ka šāda preventīva sadarbība starp iestādēm ir ierasta prakse, kas ļauj tiem stiprināt savas robežapsardzības spējas un nodrošināt kopīgu uzdevumu netraucētu izpildi, lai konsekventi aizsargātu valsts robežu. Kā ziņo BNS, militārpersonas kopā ar Lietuvas Robežsardzes dienestu (LGS) patrulēs robežposteņus. Nepieciešamības gadījumā var tikt izvietotas mobilās patruļas, mobilie novērošanas posteņi un Militārās policijas ekipāžas.
Piektdien Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt sešu personu lietu, kuras apsūdzētas par publiskās personas Valda Bartkeviča un baškīru nacionālās kustības līdera Ruslana Gabasova, kurš dzīvo Lietuvā, slepkavības plānošanu. Pēc Viļņas apgabaltiesas pārstāves Linas Nemaikaites teiktā, šī ir pirmā tiesas sēde, kurā risināti procesuāli jautājumi. "Tiks izskatīti procesa dalībnieku lūgumi un saskaņoti tiesas sēžu datumi. Lieta tiks izskatīta slēgtā sēdē," BNS pirms sēdes skaidroja L. Nemaikaite.
Tiesnešu kolēģiju vadīs Viļņas apgabaltiesas Krimināllietu nodaļas priekšsēdētājs Mindaugs Povilansks. Apsūdzības ir celtas pret Vikentiju Hopozovu, Krievijas un Grieķijas pilsoni, kurš dzimis Gruzijā, bet dzīvo Grieķijā; Arturu Vartanjanu, Gruzijas pilsoni, kurš dzīvo Polijā; Andreju Ļapinu, Lietuvas pilsoni, kurš dzīvo Viļņā; Bogdanu Asejevu, Ukrainas pilsoni ar uzturēšanās atļauju Lietuvā; Vadimu Dubovski, Baltkrievijas pilsoni, kurš dzīvo Viļņā; un Ihtianderu Karibovu, Gruzijas pilsoni, kurš dzīvo Vācijā. Asejevs, dzimis 2007. gadā, ir jaunākais no apsūdzētajiem.
Noziegumu izdarīšanas laikā viņš bija nepilngadīgs. Četri apsūdzētie atrodas pirmstiesas apcietinājumā, divi atrodas intensīvā uzraudzībā. Visiem ir atļauts piedalīties piektdienas tiesas sēdē attālināti. Personas tiek apsūdzētas organizētas teroristu grupas vadīšanā, terorisma finansēšanā, ceļošanā terorisma nolūkos, teroristu uzbrukuma sagatavošanā, privātas informācijas nelikumīgā vākšanā, programmatūras un paroļu nelikumīgā glabāšanā, citas valsts atbalstīšanā darbībās pret Lietuvu un narkotiku nelikumīgā glabāšanā bez nodoma tās pārdot. Kā iepriekš ziņoja Ģenerālprokuratūra, šī krimināllieta ir atdalīta no plaša mēroga pirmstiesas izmeklēšanas, ko veic Lietuvas Kriminālpolicijas birojs (LKPB), un tā vēl turpinās.
LKPB izmeklēšanas laikā aktīvi sadarbojas ar Valsts drošības departamentu un starptautiskajiem partneriem. Notiekošās pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros 14 personām ir izvirzītas apsūdzības par teroristiskiem un citiem noziegumiem, raksta LRT portāls. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanas datiem, organizētas teroristu grupas dalībnieki plānoja veikt teroristu uzbrukumu Lietuvā ar mērķi nogalināt vismaz divus cilvēkus viņu politisko uzskatu dēļ: Krievijas pilsoni R. Gabasovu par viņa publisko nostāju pret pašreizējo Krievijas valdību un sabiedrisko personu V. Bartkeviču par viņa darbu, sniedzot humāno palīdzību Ukrainai.
Kad 2025. gada sākumā Lietuvas iedzīvotājs R. Gabasovs sazinājās ar policiju pēc tam, kad savā automašīnā atklāja izsekošanas ierīci, tika uzsākta pirmstiesas izmeklēšana. Pēc LKBP izmeklēšanas un slepenu izmeklēšanas darbību uzsākšanas tika konstatēts, ka vīrieša dzīvībai un veselībai draud reālas briesmas.
Turpmākās izmeklēšanas laikā tika identificēti potenciālie plānotās slepkavības vaininieki un līdzdalībnieki un tika atklāts, ka viņi plānoja nogalināt V. Bartkeviču. Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki noskaidroja, ka kopš 2024. gada vasaras vairāki Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Gruzijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas un Grieķijas pilsoņi, kas dzīvoja Lietuvā vai speciāli ieradās valstī šim nolūkam, nelikumīgi vāca informāciju par potenciālajiem upuriem, tostarp izmantojot tehniskās novērošanas ierīces.
2025. gada 12. martā ar pretterorisma vienības “Aras” dalībnieku palīdzību Viļņā tika aizturēti galvenie aizdomās turamie. Viļņas apgabaltiesai nodotie krimināllietas materiāli sastāv no 51 sējuma.
Pērnavas apgabaltiesa piespriedusi Bulgārijas pilsonim viena gada un desmit mēnešu cietumsodu par nelegālas migrantu ievešanas Igaunijā organizēšanu. Viņš pavadīs trīs mēnešus cietumā, pēc tam tiks deportēts uz savu dzimteni ar piecu gadu aizliegumu ieceļot Igaunijā. Kā ziņo ERR, 6. oktobrī policija aizturēja bulgāru uz Tallinas-Tartu šosejas Jervas apriņķī.
Viņa automašīnā “Kia” atradās septiņi ārzemnieki, kuri bija nelikumīgi šķērsojuši Igaunijas robežu. Piektdien prokuratūras paziņojumā presei tika atklātas jaunas detaļas. Pēc policijas sniegtās informācijas, 63 gadus vecais Bulgārijas pilsonis, kurš dzīvo Vācijā, atrada darba sludinājumu vietnē “TikTok”. Neidentificēti shēmas izpildītāji apmaksāja viņa autobusa biļeti no Vācijas uz Rīgu, viesnīcas izmitināšanu un automašīnas nomu. Sekojot norādījumiem, viņš devās uz Baltkrievijas robežu Latvijā, uzņēma septiņus migrantus un brauca Tallinas virzienā.
Policijas patruļa apturēja automašīnu uz Tallinas-Tartu šosejas. Prokurors Keili Tīriks paziņoja, ka varas iestādes plāno panākt efektīvu sodu visiem Igaunijā aizturētajiem kontrabandistiem. Ja tiks konstatēts, ka viņi ir saņēmuši noziedzīgi iegūtus līdzekļus, prokuratūra pieprasīs arī to konfiskāciju. Šonedēļ pēc prokurora lūguma tiesa apcietināja Vācijas pilsoni un divus Pakistānas pilsoņus. Viņi tika aizturēti Pērnavas apriņķī, kad pārvadāja kopumā deviņus migrantus. Turklāt Paldiskos tika aizturēti divi Ukrainas pilsoņi, mēģinot pārvest divus nelegālos migrantus ar kuģi, kas devās uz Zviedriju.
Visiem aizdomās turētajiem turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Kopš jūlija, kad pastiprinājās imigrācijas spiediens, policija ir aizturējusi aptuveni 320 ārzemnieku, kuri nelegāli ieradušies Igaunijā. Ir uzsāktas aptuveni 50 krimināllietas par ārzemnieku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Šo lietu ietvaros apcietinājumā atrodas vienpadsmit aizdomās turētie par migrantu nelikumīgas pārvadāšanas organizēšanu, un divām personām jau ir piespriests cietumsods.
Migrācijas spiediens turpmākajās nedēļās varētu ievērojami pieaugt, jo tie, kas joprojām atrodas Baltkrievijā, centīsies pamest valsti pirms aukstā laika iestāšanās, norāda Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Egerts Beličevs. E. Beličevs ETV raidījumā "Esimene stuudio" pastāstīja, ka Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet Etiopijā - 130 miljoni. Etiopija ir uzņēmusi arī vairāk nekā miljonu bēgļu no kaimiņvalstīm. Pēc E. Beličeva teiktā, lidojumi no Etiopijas uz Maskavu notiek sešas reizes nedēļā, ļaujot etiopiešiem ieceļot Krievijā bez vīzas.
"Krievijas Federācija ir apzināti ievērojami vienkāršojusi ieceļošanas prasības šo valstu pilsoņiem un palielinājusi lidojumu biežumu," atzīmēja E. Beličevs, piebilstot, ka pēc tam cilvēki ar autobusiem dodas uz Baltkrieviju, kur vietējās varas iestādes pat neizliekas, ka to kavē, bet gan veicina. Viņš arī norādīja, ka no šādas organizētās noziedzības Baltkrievijā un Krievijā tiek nopelnītas lielas naudas summas.
"Ja padomā par kādu, kurš izmanto Baltkrievijas migrācijas maršrutu, lai nokļūtu Eiropā, nav tā, ka viņš nopērk biļeti uz Maskavu un pārējais notiek pats no sevis," skaidroja E. Beličevs, uzsverot, ka ar visu šo tiek galā noziedzīgas grupas un viena persona par visu maršrutu samaksā vidēji 5000 līdz 10 000 eiro. Šonedēļ policijai Igaunijā izdevās aizturēt kontrabandistus nozieguma vietā. "Tēlaini runājot, nav iespējams apturēt nevienu noziedzīgu shēmu, nenocērtot galvas pašā augšā," norādīja E. Beličevs.
Galvenā taktika ir aizturēt kontrabandistus, aizturēt viņus un pēc iespējas ātrāk veikt tiesvedību. Ja vien iespējams, tiek konfiscēti visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi. Piemēram, septembra vidū vienam no aizturētajiem kontrabandistiem tika piespriests septiņu mēnešu cietumsods un sešu gadu aizliegums ieceļot Šengenas zonā. Vietējās pašvaldības un administratīvās tiesas nav pieradušas pie šādas darba slodzes.
Pēc E. Beličeva teiktā, lai gan policija ir pakļauta lielam spiedienam, tā pašlaik tiek galā ar visiem saviem pienākumiem. "Tomēr arī daudzas citas iestādes saskaras ar migrācijas uzbrukumiem," atzīmēja E. Beličevs. Piemēram, daudzi iebraucēji mēģina ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības bērnu aizsardzības sistēmu, apgalvojot, ka ir jaunāki par 18 gadiem.
Tas rada ievērojamu slogu vietējām pašvaldībām, kurām pēc tam ir jānodrošina aizbildnība, līdz tiek noskaidroti apstākļi. Arī administratīvās tiesas nav pieradušas pie šādas darba slodzes. E. Beličevs lēš, ka situācija varētu pasliktināties turpmākajās nedēļās, jo maz cilvēku vēlēsies patverties Baltkrievijas mežos mīnus 10 grādu temperatūrā pēc Celsija un tie, kas vēl atrodas Baltkrievijā, centīsies doties prom, pirms iestājas sals. "Mūsu priekšrocība ir četri gadalaiki," skaidroja E. Beličevs.
Skaistā rudens dienā, 1996. gada 11. oktobrī, Palas skolas skolēni aizrautīgi piedalījās spēlē netālu no Sergjerva ezera. Neviens no viņiem nevarēja iedomāties, ka viņu ceļš mājup beigsies ar vienu no nopietnākajiem ceļu satiksmes negadījumiem Igaunijas jaunākajā vēsturē, raksta “Postimees”.
Tajā dienā uz Sēru-Nevas šosejas sadūrās skolas autobuss no Palas un kokmateriālu kravas automašīna. Autobusā atradās 35 bērni un divi pieaugušie. Vairāk nekā divdesmit bērni tika ievainoti, un astoņi no viņiem - trīs zēni un piecas meitenes, kas dzimuši laikā no 1982. līdz 1986. gadam - neatgriezās mājās.
Šī traģēdija atstāja dziļas pēdas izdzīvojušajiem, skolas darbiniekiem un visai sabiedrībai. Daudzi no tiem, kurus tā skāra, joprojām atsakās runāt par notikušo, lai neuzplēstu vecas brūces. Tie, kas piekrīt runāt, dara to ar smagu sirdi.
Malle Veinrauha, kura tolaik bija Palas skolas direktore, joprojām nespēj runāt par notikušo. Traģēdijas dienā viņa bija skolā Jegevā. Viņa brauca mājās pa Mustvē šoseju, kad garām traucās vesels bars ātrās palīdzības un glābšanas mašīnu. "Pa ceļam mēs ar kolēģi apspriedām, kas varēja notikt," atceras M. Veinrauha. Situācijas pilno nopietnību viņa saprata tikai tad, kad ieradās Palā.
Ciematā viņa ieraudzīja lielu pūli pie pagasta pārvaldes un uzzināja, ka notikusi avārija. Direktore nekavējoties devās uz notikuma vietu. Redzētais viņu šokēja. "Policija jau bija tur, viņi neļāva mums tuvoties, bet es redzēju visu, ieskaitot mirušos, un sapratu, kas bija noticis," viņa teica. Bērnu radinieki pulcējās negadījuma vietā, cenšoties saprast, kas noticis.
Daži vecāki šokā pat uzbruka policistiem, kad tie fotografēja notikuma vietu un upurus. Direktore drīz vien bija spiesta atgriezties skolā. Kopš negadījuma bija pagājušas vairākas stundas, taču joprojām valdīja haoss un nenoteiktība. Nemierīgi vecāki pulcējās pie skolas ēkas, meklējot informāciju par saviem bērniem. Neviens droši nezināja, kurš atrodas slimnīcā, kurš jau ir nokļuvis mājās un kurš vēl ir ceļā. Situāciju pasliktināja gandrīz pilnīga komunikācijas neesamība. Tobrīd mobilo tālruņu bija maz, un negadījuma vietā tīkls nedarbojās.
Daži bērni tika nogādāti kolhoza "Nyva" birojā, citi - slimnīcās, dažus paņēma radinieki vai draugi, bet daži jau bija mājās. Informācija pienāca lēni un fragmentāri. "Cilvēki paši devās uz slimnīcām un meklēja savus bērnus. Sākās panika, jo neviens nevarēja droši pateikt, kas kur atrodas un kādā stāvoklī," sacīja M. Veinrauha. Autobusā atradās arī viņas dēls, sestās klases skolnieks. Viņš izglābās ar nelieliem ievainojumiem. Viņa tēvs Jozefs Veinrauhs, kurš strādāja kolhozā "Nyva", bija viens no pirmajiem, kas ieradās notikuma vietā un aizveda zēnu mājās.
Psiholoģiskais šoks bija tik smags, ka dēls kādu laiku neapmeklēja skolu. Palas skola ātri pārvērtās par krīzes centru, kur līdz vakaram bija sapulcējušies skolotāji, vecāki un vietējās varas iestādes. Visi gaidīja ziņas no slimnīcām un valsts iestādēm. Tur bija arī toreizējais tieslietu ministrs Pauls Varuls, taču arī viņa mobilais tālrunis nebija liels palīgs, jo Palā praktiski nebija sakaru. Tomēr viņiem izdevās pamazām apkopot vismaz kaut kādu informāciju. Nakts vilkās bezgalīgi. "Tikai no rīta kļuva skaidrs, kas ir atgriezies mājās, kas palicis slimnīcā un kāds ir viņu stāvoklis," atcerējās M. Veinrauha. Viņa īpaši atceras, cik ātri sabiedrība saņēmās pēc sākotnējā šoka un cik ātri sāka ierasties palīdzība.
Negadījuma vietā Palā ir piemiņas akmens ar uzrakstu: “Mūsu nenodzīvotā dzīve kaut kur pastāv.”
