arrow_downwardMāris Krautmanis / Autori

И министерство сообщения Латвии, и предприятие Eiropas dzelzceļa līnijas, ответственное за строительство латвийского участка Rail Baltica, молчат как рыбы о том, что происходит с самой крупной строительной закупкой в истории Латвии стоимостью 3,5 миллиарда евро, уже втянутой в судебные разбирательства.

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.

Situācija, kad kāda iepirkuma konkursa rezultāti tiek apstrīdēti, nav nekas īpašs. Valstī ir izveidota par vesela institūcija šādu strīdu izskatīšanai – Valsts iepirkumu uzraudzības birojs. Pusei vai pusēm, kuras uzskata, ka kaut kas ir noticis nelikumīgi, ir arī iespējas vērsties tiesā, un nav nekāds brīnums, ka tas notiek arī šajā gandrīz četrus miljardus vērtajā darījumā.

Par to, kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir iejutusies pēc ilgiem laikiem atkal atpakaļ valdībā; par to, kādi citi risinājumi būs, lai aizstātu samazināto PVN Latvijas augļiem, dārzeņiem un ogām; par to, kāpēc vispār vajadzīga Ekonomikas ministrija, “Neatkarīgās” intervija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Iepirkumu uzraudzības birojs 17. decembrī noraidījis Turcijas koncerna sūdzību un ļauj “Eiropas dzelzceļa līnijām”, proti, “Rail Baltica” Latvijas posma ieviesējam, slēgt līgumu.

Dažas dienas pirms tam, kad IUB paziņos savu lēmumu par “Rail Baltica” pamattrases būvniecības konkursa uzvarētāju, beidzot arī publiski uzvirmojušas kaislības ap šo iepirkumu.

Par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu un krievu valodas lomu šajā medijā, par tiesāšanos pret “Tvnet”, informatīvo telpu un cīņu pret Kremļa propagandu “Neatkarīgās” intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Par to, kāpēc ir apstājusies Rīgas ielu asfalta seguma remontēšana, par azartspēļu zāļu drīzo galu, par krievu valodu sabiedriskajos medijos un Stambulas konvenciju “Neatkarīgās” intervija ar partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas vadītāju.

Lai vai Arvils Ašeradens nekļūs par premjeru, taču skaidrs, ka nekur zemāk par finanšu ministru viņš nekādā gadījumā nevar krist. «Jaunā vienotība» finanšu ministra krēslu nevienai citai partijai neatdos neparko.

BBC aizsardzības tēmas korespondents Džonatans Bīls šonedēļ atgādināja faktu, ka pirms gada septembrī kāds Krievijas pilots mēģinājis notriekt RAF (Karaliskā gaisa flote) novērošanas lidmašīnu, jo uzskatījis, ka viņam ir atļauja šaut. Pilots izšāvis divas raķetes, bet nav trāpījis.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku

Oleksijs Arestovičs vērsies ar emocionālu uzrunu pie saviem tautiešiem.

Itālija pirmdien ir sagādājusi pārsteiguma triecienu savām bankām un izraisījusi satricinājumu visā Eiropā, nosakot vienreizēju 40% nodokli peļņai, kas gūta no augstākām procentu likmēm pēc tam, kad aizrādīja aizdevējiem par nespēju atalgot noguldījumus un izsniegt kredītus. Šis lēmums vēl gaida apstiprinājumu parlamentā, bet jādomā, ka parlaments to atbalstīs. Strauji augošās oficiālās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir devušas rekordlielu peļņu bankām, jo strauji pieauga aizdevumu izmaksas, kamēr bankas atturējās maksāt vairāk par noguldījumiem.

Ukrainas pilsonis Ruslans Čerkašins 27. jūnijā kopā ar ģimeni ieradās Latvijā no Krievijas. Muitas darbinieki atņēmuši visu ģimenes naudu, R. Čerkašinu aizturējuši, un viņš ir atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā par iespējami noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Atstāta bez iztikas līdzekļiem, visa ģimene – astoņi cilvēki – pašlaik mitinās dienesta viesnīcā Prūšu ielā, diezgan nožēlojamos apstākļos.

Partija “Jaunā Vienotība” (JV) aizkulisēs jau visādos veidos cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanās 31. maijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija nobalso par Edgaru Rinkēviču. Līdzīgi tiek kacināti “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, lai viņi atsakās no sava izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna un balso par Rinkēviču. Nesnauž arī AS sarunu vedēji.

Предприниматель, владелец Latvian Forest Company AB Александр Тралмакс разместил в Facebook несколько интересных публикаций о проблемах авиации Латвии.

Vai patiesi Latvijā pazīstami politiķi var “sakārtot” lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID); vai patiesi Latvijā ir uzņēmēji, kuriem tiek atļauta nodokļu nemaksāšana; vai patiesi VID vadība nezina par notiekošo dienestā, – “Neatkarīgās” intervija ar Edgaru Veiguru, kurš savulaik strādāja par vadītāju kādreizējiem Ventspils tranzītbiznesmeņiem Igoram Skokam un Olafam Berķim piederošos uzņēmumos.

Arī Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets uzsver: atbildīgais par valsts noslēpuma sargāšanu iestādē ir tās vadītājs, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Iepriekš līdzīgu atbildi “Neatkarīgajai” sniedza Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.

Ja Aizkraukles domes izsludinātais iepirkums ielu apgaismojumam turpināsies pēc pašvaldības pašreizējā plāna, Aizkraukles novada iedzīvotāji par zemas kvalitātes ielu apgaismojumu pārmaksās vismaz par 20% vairāk, nekā tirgū maksātu labas kvalitātes gaismekļi.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Briesmīgā zemestrīce 6. februārī Turcijā un Sīrijā ir prasījusi vairāk kā 41 tūkstoti dzīvību. Vēl vairāk ir ievainoto. Tūkstošiem māju ir sagruvušas, un cilvēkiem nav kur dzīvot. Starptautiskā sabiedrība visiem spēkiem cenšas palīdzēt, jo daļā tā reģiona, kur bija zemestrīce laika apstākļi ir pat bargāki nekā pašlaik Latvijā – ir mīnus grādi.