Māris Krautmanis / Autori

Ilggadējo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku nomaina jaunā direktore Dagnija Baltiņa. Par mūsu Nacionālās bibliotēkas saimniecību, grāmatām un lasīšanu “nra.lv” saruna ar jauno LNB direktori.

20. maijā tika izsludināts jauns konkurss uz vakanto Latvijas ekonomikai ļoti svarīgo un apjomīgu investīciju piesaistīt potenciāli spējīgo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietu. Līdz konkursa noslēgumam direktora pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. Par to, kā LIAA iztiek bez nomināli īsta priekšnieka, par projektiem, kuri turpinās, un par apbrīnojami lieliem, daudzos simtos miljonu eiro vērtiem projektiem nra.lv saruna ar Raivi Bremšmitu.

***

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu iespējamo ietekmi uz Latviju un Eiropu “nra.lv” saruna ar politologu Kārli Daukštu.

“Rail Baltica” projektā iecerētais vilciens no Rīgas līdz Tallinai ar zemu “oglekļa pēdu” mūs aizvizinās 104 minūtēs par 34 eiro; līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu – apgalvots Satiksmes ministrijas atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem par “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību.

Par reitingiem un vēlēšanu rezultātiem, par to, kā skaidrojami Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, “Neatkarīgās” saruna ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Reportāža no kara plosītās Ukrainas

Ogre ir Ukrainas pilsētas Čerņihivas sadraudzības pilsēta. Tajā ir aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju. Ļaužu skaits kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma ir jūtami pieaudzis. Tas tāpēc, ka uz relatīvi mazāk apdraudēto Čerņihivu ir pārcēlušies iedzīvotāji no citiem valsts apgabaliem, kas ir okupēti vai kur pašlaik norisinās sīva karadarbība – no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas, Hersonas un arī no Čerņihivas apgabala austrumiem.

Neatkarīgā ved pikapu uz kara plosīto Ukrainu. Kad tas nonāk Ukrainā, karavīri uz tā uzmontē ložmetēju, un tas kļūst par noderīgu, mobilu ierīci, lai triektu nost ienaidnieka dronus.

Kārlim Leiškalnam ir milzu pieredze politikā, viņš ir bijis vairāku partiju biedrs vai to sastādītajos kandidātu sarakstos, bijis arī vairāku sasaukumu Saeimas deputāts. Bijis arī Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors. Par politikas un ekonomikas aktualitātēm TV “Nra.lv sarunas” intervija ar Kārli Leiškalnu.

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru publicists Lato Lapsa atzīts par vainīgu kriminālapsūdzībās par advokāta Romualda Vonsoviča vajāšanu un neslavas celšanu, par ko viņam piespriestas 300 stundas sabiedriskā darba. Augstākā tiesa (AT) ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa jau ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi advokātu argumentus. Par šo tēmu “nra.lv” saruna ar Lato Lapsu.

Vai VK pietiek varas panākt, lai revīzijās atklātas nejēdzības tiek novērstas, lai izšķērdēšanā, nolaidībā vainīgie tiek saukti pie atbildības; vai VK ir veikusi revīziju par administratīvo naudas sodu izpildi; kas pašlaik notiek ar Rēzekni, vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam; kādēļ, revidējot Saeimu, VK nonāktu interešu konfliktā – par šiem un citiem jautājumiem intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Par to, kā valdība apdala pašvaldības, atstājot tām aizvien mazāku daļu no nodokļu ieņēmumiem, kā arī par iespējamo administratīvi teritoriālās reformas rezultātu koriģēšanu “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski.

Par to, kā Valsts kontrole (VK) izvēlas, kuru iestādi izrevidēt, par Krišjāņa Kariņa lidojumiem un “Rail Baltica”, par naudas sodiem, koučingu un citām valsts pārvaldes un pašvaldību naudas aktualitātēm intervija ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Ekskluzīva intervija ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieku Romānu Vasiļenko

Ir plaši izplatīts uzskats, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti piesaistīt finansējumu, jo komercbankas un nebanku finanšu iestādes negrib izsniegt kredītus. Vai tāpēc, ka bankām nav naudas?

Polijas Republikas vēstniecības Politikas un ekonomikas lietu nodaļas vadītājs Lukašs Cudnijs vēstnieces Monikas Mihališinas vārdā 14. maijā pasniedza goda zīmes “Bene Merito”.

Par nesen valstī notikušā “finanšu sektora kapitālā remonta” sekām un seku novēršanu Satversmes tiesā; kāds būs pienesums tautsaimniecībai, ja tiks grozīts Krimināllikuma 323. pants; kāds kaitējums tautsaimniecībai tiek nodarīts ar krimināllietām, kuras tiek virzītas par katru cenu; kādēļ, piemērojot likumu, arī likuma piemērotājam jādomā ar galvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).

Kāda ir mūsu valsts likumdevēja darba kvalitāte; kādēļ radusies vēlme kriminalizēt aizvien plašāku rīcības jomu; kāds ir ieguvums no sodu bardzības – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS)

Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.

Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.

Laima Letiņa kopš 2. aprīļa ir galvenā valsts notāre. Viņa ir sākusi savu karjeru 2013. gadā, strādājot Uzņēmumu reģistrā (UR) par juristi, vēlāk par UR Juridiskās daļas vadītāja vietnieci, pēc tam arī par eksperti juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem apkarošanas jomā. Realizējusi tādus nozīmīgus projektus kā uzņēmumu reģistrācijas informācijas izsniegšanas kārtības maiņa, kas padarīja informāciju publiski pieejamu. Strādājusi arī pie projektiem, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju reģistra ieviešanu un UR informācijas sistēmas modernizāciju. Darbojusies arī “Moneyval” Latvijas delegācijā, lai pierādītu starptautiskajiem partneriem, ka Latviju nevajag iekļaut “pelēkajā sarakstā” un ka informācija par juridiskajām personām Latvijā ir labi redzama un tiek kontrolēta. Kādu laiku darbojusies privātajā sektorā – Finanšu nozares asociācijā. Viņa ir apņēmusies uzņēmumu reģistrācijas procesā mazināt administratīvo slogu, bet nemazināt valsts drošības lietu uzraudzību. Par to, kā tiks apvienota sloga mazināšana ar drošības nemazināšanu, “Neatkarīgās” saruna ar galveno valsts notāri Laimu Letiņu.